“Zirgu klusēšana”. Skandāla cēloņi un sekas Latvijā 0
Pēdējās divās nedēļās ļoti nozīmīgas mūsu valsts tautsaimniecības nozares – lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība – tikušas ierautas vairākos skandālos, kam papildu smagumu piešķir arī līdzīga negodīga rīcība citās Eiropas valstīs, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Zirga gaļas klātbūtne produktos, kuros tai nevajadzētu būt, ir tikai viena šo skandālu šķautne, jo uz nozari ēnu met arī it kā izmirstošās bites, nepievilcīgie kažokzvēru turēšanas apstākļi, parasto olu uzdošana par bioloģiskajām Vācijā un vēl citi notikumi.
Šie fakti bojā reputāciju visai nozarei kopumā, ne tikai atsevišķiem uzņēmumiem vai iestādēm. Tāpēc pilnīgi nesaprotama un nepiedodama ir iesaistīto pušu klusēšana un izlikšanās, ka nekas traģisks jau nav noticis. Pēc sabiedrisko attiecību teorijas, tā ir krīze nozarē un bija jālieto visi krīzes komunikācijas instrumenti. Šī komunikācija ļoti vājā formā sākās novēloti tikai pēc divām nedēļām, pateicoties masu informācijas līdzekļu aktivitātēm.
Tiek meklēti dažādi cēloņi. Daļēji pie vainas esam arī mēs, pircēji, kas veikalā grib preci par iespējami zemāku cenu, lai varētu nopirkt vairāk un vairāk. Lielai daļai ierobežotās pirktspējas dēļ nav nemaz citas izvēles. Tāpēc arī lielveikali vienmēr piegādātājiem uzsver, ka tas ir tikai un vienīgi patērētāju interesēs un par dārgu cenu viņi nevar pirkt. Bet ne tikai.
Bieži vien veikals nosauc cenu, par kādu tas ir gatavs pirkt konkrēto produktu. Un tad ražotājs rēķina, no kā to produktu ražot, lai sanāktu veikala nosauktā gala cena. Tāpēc sastāvā parādās augu tauki, soja un citi aizstājējprodukti.
Pateicoties savai varai, veikali izdara spiedienu samazināt iepirkšanas cenu un veikt dažādus maksājumus, kas galu galā noved pie produkcijas kvalitātes pazemināšanās. Piegādātājam, ja tas ir mazais vai vidējais uzņēmums (tādi ir gandrīz visi Latvijas pārtikas ražotāji), ir jābūt pretimnākošam un piekāpīgam, lai varētu veikt piegādes. Lielajiem daudznacionālajiem pārtikas piegādātājiem ir vieglāk, jo tirgotāji nevēlas pazaudēt viņu produktus. Francijā aptuveni 20 lielo daudznacionālo piegādātāju nodrošina 70 – 80% pārtikas apgrozījuma, bet Latvijā gan vēl nav tik traki, jo mums spēcīgas ir arī vietējās markas.
Nepiedodami ir tas, ka nav sekojusi nekavējoša rīcība no organizācijām un valsts institūcijām, kas ir saistītas ar nozari, lai skaidrotu situāciju sabiedrībai un novērstu nepilnības, ja tādas ir.
Vai ir noskaidrots, kurā kažokzvēru fermā ir filmēti kadri? Vai tie vispār ir no Latvijas, jo tādi video ir parādījušies arī citās valstīs?
Vai tiešām visi Latvijas pārtikas ražotāji melo un krāpjas? Noteikti ne, bet kāpēc Pārtikas uzņēmumu federācija klusē? Vai visi PVD inspektori ir pavirši vai uzpērkami? Noteikti ne, bet kāpēc PVD neskaidro, kā rīkojas, lai novērstu situācijas atkārtošanos? Vai Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare netiek kontrolēta un tai nevar uzticēties? Noteikti ne, bet kāpēc Zemkopības ministrija nerīkojas?
Lielākā problēma un smagākās sekas var būt tas, ka tiek zaudēta uzticība kontrolējošām iestādēm un ticība tam, kas rakstīts uz etiķetes. Zirga gaļas klātbūtne liellopu gaļas produktos ir salīdzinošs sīkums, jo tā ir uzturā lietojama parasta gaļa, taču bažas rada tas, ka tiek zaudēta ticamība arī citām produktu grupām. Skandāls liek aizdomāties, vai patērētājs var uzticēties etiķetēm, kas vēsta, ka konkrētais produkts cilvēkiem ar veselības problēmām ir nekaitīgs?
