Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Zirgu sētas “Klajumi” pārvērtības

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

“Klajumu” sētu pagājušā gadsimta 30. gados veidojis Ilzes vectēvs Jānis Stabulnieks. Dzīvojamā ēka būvēta no ķieģeļiem, ko paši saviem spēkiem izgatavojuši. Tā nav liela, ģimenei, kur aug divi puikas, varētu vēlēties jaunu mitekli. Bet Ilze saka – mēs te jūtamies labi.

 

Vectēva celtais tiek turēts godā – saimniecības attīstības plānā paredzēts rekonstruēt arī veco ķēķi, stalli un šķūni.

Zinu, ka “Klajumu” saimnieki cenšas izvairīties no kredītiem. Bet aiz vecās lauku sētas pakalnā tapis jauns zirgu stallis.

“Jā, to cēlām bez aizņemšanās! Pamudinājums to darīt radās 2007. gadā, kad bijām konkursa “Sējējs” laureāti, un ar balvas 5000 latiem sākās staļļa būvniecība. Pagāja seši gadi, kamēr saviem spēkiem dabūjām ēku gatavu. Pievērsām uzmanību 45 grādu jumta slīpumam, kas atbilst vēsturiskajai apbūvei, ko vectēvs bija iesācis. Ja godīgi strādā, tad ātri neko nevar izdarīt. Un arī no kvalitātes viedokļa – baļķiem jānostāvas, viss jāpārdomā.”

Viesu mājas guļbūve ir ļoti omulīga, bet vietu tur nav daudz. Jautāju, vai ar to pietiek tūristiem. Varbūt tas ierobežo viņu skaitu, īpaši ziemas sezonā?

“Vasarā ciemiņu ir vairāk, bet ziemā arī iebrauc. Tad iecienīti kamanu braucieni, te mums iet kā uz šosejas. Ziemas sezonā varētu būt piektdaļa no visa gada tūristiem.

Visintensīvāk strādājam jūlijā un augustā. Līdz Jāņiem arī nav daudz tūristu, kaut gan tad dabā ir visskaistākais laiks – viskrāšņākie ziedi, visskaistākie toņi, vēl nav putekļu, nav tā rūsganuma, kas ir uz rudens pusi, kad puķes nozied un pārzied…” Ilze atkal atgādina par skaisto dabas stūrīti, kas reiz iekopts vectēva saimes spēkiem.

Un tas jau ir stāsts par to, kāpēc iegādāti kaimiņmāju īpašumi, kam vairs nebija saimnieku.

 

Īpašumu iegāde 
un pārveidošana

“Mana zemes reforma ilgst jau 23 gadus,” Ilze smaida, “tagad nākusi klāt “Ganiņu” zeme vienā “Klajumu” pusē, un otrpus – “Ķemeru” īpašums ar dzīvojamo ēku, aiz kura atrodas “Krasti” ar plašu dzīvojamo māju un saimniecības ēku kraujā Daugavas krastā – ļoti skaista vieta!”

Saimniece tiešām var būt gandarīta, jo tik veiksmīgi paplašināt īpašumu izdodas diezgan reti. Izrādās, “Klajumiem” tagad ir robežas ar zviedru un beļģu zemes īpašniekiem. Un līdz pat Daugavai ir “Klajumu” ceļš.

Kā tas izdevies?

“Šos īpašumus pērkot, bijuši vienīgie gadījumi, kad esmu ņēmusi kredītu, nākamgad tos pabeigšu nomaksāt. Ienākumi ir no tūrisma – zirdziņi sev maizīti nopelna – un manas algas. Ar tiem sedzam maksājumus bankai. Saņemam arī subsīdijas, Eiropas atbalsta naudu, atbildīgi izturamies pret zemes platībām, plānojam sīki un pamatīgi.

Mainām apstrādājamās zemes platības – vienu lauku 
aparam, citā iesējam vai nu ganību zāli, vai pļaujam sienu, atkarībā no attāluma līdz stallim. Tuvākie gabali ir ganībām, tālākie – sienam. Pagājušajā gadā izdarījām lielu varoņdarbu, jo viens no jaunajiem īpašumiem sāka aizaugt – “Ganiņos” izplēsām krūmus, paši vācām saknes un akmeņus, lai iekoptu zemi lauksaimniecībai. Tagad tur ir skaists tīrums. Sējam auzas, jo tās vajag zirdziņiem. Tagad sākām plēst ārā krūmus “Krastos”, jo tur gribam atklāt skatu uz Daugavu.”

Māja liela, ko saimniece tur nodomājusi?

“Atjaunosim, būs viesiem. Ierīkosim Latgalei raksturīgā garā – ar linu palagiem, bez elektrības… Ap “Ķemeru” māju vecajā dārzā iestādījām jaunus ceriņus, jo vecais dārzs bija ļoti aizaudzis. Pēc Līgo svētkiem pirmo mājas stāvu atvērām viesiem.”

 

Triju valstu 
sadarbības nozīme

Brīvprātīgajā pašvaldību asociācijā “Eiroreģions “Ezeru zeme”” sadarbojas 30 Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pašvaldības. Tā ir organizācija, kuru Latvijā pārstāv biedrība kā juridiska persona, un to uztur 15 Latgales pašvaldības, sākot no Balviem, Ludzas, Aglonas, Preiļiem līdz pat Daugavpilij un Krāslavai.

“Mēs stiprinām robežu ar pārrobežu sadarbības projektiem. Tas nozīmē, ka veicinām reģionu attīstību. Tas ir nepārtraukts ikdienas darbs, bet patīkami, ka pašvaldības ļauj darboties brīvā režīmā. Tas gan nenozīmē, ka slodze ir mazāka.

Mēs strādājam gan sestdienās, gan svētdienās, reizēm atbraucu no darba divos naktī, bet tad otrā dienā man ir brīvs laiks ģimenei, bērniem. Šodien mums ar puikām ir ekspedīcija uz Daugavas robežu, kur Latvija beidzas (Ilze saka – Robeždaugava. Tas ir vietvārds, ciema nosaukums. – Red.). Jūs redzējāt, cik puikas bija priecīgi! Mēs ar viņiem vienmēr aprunājamies, kas mājās darāms, izturamies kā pret lieliem cilvēkiem.”

Par mājām rūpējas Ilzes dzīvesbiedrs Ingars Koroševskis (agrāk bijis mežsargs) un mamma. Bet puikas vasarās ir veseli četri – Stabulnieku Nauris un Reinis un saimnieces māsas Daces zēni Aleksis un Emīls. Kā ar mājas darbiem, plašo lauku sētu un viesiem var tikt galā?

“Esmu pieņēmusi darbā divas skolnieces un sievieti sīkiem mājas darbiņiem. Meitenes strādā saskaņā ar Krāslavas novada domes projekta atbalstu, kura ietvaros dome apmaksā darba devēja sociālo nodokli.

Ar meitenēm bija tā – 2012. gadā piedalījāmies vienā no projektiem: Krāslavas, Daugavpils un Augštaitijas projektā patriotisma veicināšanai jauniešiem, kuri dzīvo aizsargājamās dabas teritorijās. Bija rīkota nometne, kurā skolēni piedalījās konkursa kārtībā. Viņiem bija nodarbības kopā ar mūsu māk-sliniekiem, dabas pētniekiem, zinātniekiem, tūrisma speciālistiem, un bija arī zirgu grupa. Bija paredzēti septiņi jaunieši šajā grupā, 18 dabas grupā. Bet dabūjām uz zirgu grupu 25 pieteikumus, apvienojām abas grupas. Gājām kājām, marķējām maršrutus, visi dabūja jāt ar zirgiem, un tas parādīja, kuri ir aktīvākie skolēni. Lietuvieši izvēlējās Latvijas skolēnus, mēs – lietuviešus.”

Ko izdodas noskatīt ārzemju braucienos?

“Galvenokārt jau pārrobežu projekta ietvaros pieredzes braucienos. Pēdējoreiz bijām Somijā, kur guvām idejas par zaļo pilsētu, piemēram, redzējām, kā tas ir Tamperē, vērojām zaļās zonas, atpūtas parkus, kā pilsēta to plāno, kā iesaista iedzīvotājus. Tas man noder gan ikdienā, piemēram, gandrīz katram kokam ir savs stāsts, ko cenšos iedzīvināt “Klajumos”,” stāsta Ilze. Jā, viņas enerģija ir apbrīnojama…

“Es jau esmu valdonīga, bet temps ir uzņemts, jāstrādā. Reizēm pašai kļūst bail, ka nepārvelku pāri strīpai… Kad zirgu iejūdz, krauj vezumu, nevar jau bezgalīgi lielu un smagu kraut.”

Ko “Klajumiem” vēl vajadzētu?

“Vienīgais – labu koplietošanas ceļu. Ja jātaisnojas – piedodiet, jūs nevarat iebraukt, ceļš slikts – līdz ar to rodas zaudējumi. Aprīlī un oktobrī pie mums vispār nevar tikt iekšā. Pārējo infrastruktūras jomā esmu izdarījusi pati – ūdensvadu ievilkām, kanalizāciju arī, tās lielās naudas par elektrības ievilkšanu arī paši, stāvlaukumus arī.”

 

Fakti

Krāslavas novada Kaplavas pagasta z/s “Klajumi” mantoto īpašumu 30 ha platībā palielinājusi līdz 120 ha.

Zirgu ganāmpulks no septiņiem (2008) pieaudzis līdz divpadsmit.

Tūrisma aktīvās atpūtas daudzveidība – septiņi izjādes maršruti Daugavas lokos, Odu taka, Oranžā un Zaļā pastaigu taka, dendroloģiskā parka izveide.

“Klajumu” īpašniece Ilze Stabulniece ir ekonomiste, zemes zinātņu un ģeogrāfijas maģistre, vada Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pašvaldību asociācijas “Eiroreģions “Ezeru zeme”” Latvijas biroju.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+