Ūpis atgriežas ar medījumu.
Ūpis atgriežas ar medījumu.
Ekrānšāviņš no dabasdati.lv

Zivjērgļa ligzda vēl tukša 4

Šopavasar dabas draugi var vērot tiešraides internetā nu jau no piecām putnu ligzdām, informē Latvijas Dabas fonds. Durbes jūras ērgļiem, Sēlijas melnajam stārķim un Rīgas vistu vanagam pievienojušās divas jaunas, līdz šim tiešraidēs Latvijā nevērotas putnu sugas – ūpis un zivjērglis.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Viena jaunā tiešraides kamera novietota pie ūpju ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc vairākiem nesekmīgiem ligzdošanas gadījumiem uz zemes ornitologi uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē aptuveni desmit metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks, stāsta Latvijas Dabas fonda speciāliste Liene Brizga-Kalniņa. Šobrīd ligzdā mājo ūpju ģimene un mātīte perē divas olas. Tēviņš uzturas ligzdas tuvumā un to sargā, visas dienas laikā ar mātīti sasaucoties.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. Jau šīs sezonas beigās sistēma tiks pilnveidota, ļaujot turpināt novērojumus arī pilnīgā tumsā, sola L. Brizga-Kalniņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt zivjērgļa ligzda, kas arī ir Kurzemē, atrodas zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kura zināma jau kopš 1989. gada. Tad tika atrasta pirmā ligzda bebrainē. Kopš tā laika ornitologi ir gan uzstādījuši mākslīgās ligzdas, gan zivj-
ērgļi veidojuši savas. Novērotā ligzda kopš atrašanas lielākoties bijusi apdzīvota, lai arī ligzdošana ne katru gadu bija sekmīga.

Melno stārķu ligzda, pie kuras uzstādīta tiešraides kamera, atrodas Zemgalē (starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi) nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Savukārt jūras ērgļa ligzda Kurzemē, Durbē – šo ligzdu putni sāka būvēt vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs.

Tiešraides kameras pie putnu ligzdām ļauj veikt unikālus novērojumus. Šīs kameras dod pētniekiem un putnu vērotājiem ieskatu reto putnu dzīvē, par kuru mēs zinām samērā maz.

Retie putni, tādi kā melnais stārķis, jūras ērglis, parasti ir ļoti jutīgi pret cilvēka klātbūtni ligzdošanas sezonas laikā. Tas nozīmē, ja kādam pētniekam bija interese par to, kā tiek baroti mazuļi, kāda barība tiek nesta uz ligzdu, kādas ir putnu savstarpējās attiecības perēšanas un mazuļu barošanas laikā, viņam vajadzēja sēdēt slēpņos netālu no ligzdas stundām ilgi un, cīnoties ar odiem, tik un tā redzēt tikai fragmentus. Tagad ar moderno tehnoloģiju palīdzību šīs slēptās ainas var parādīt faktiski visai pasaulei.

Šobrīd Latvijā ligzdo apmēram 100–120 jūras ērgļu pāri, no kuriem ornitologi apzinājuši 80 ligzdas. Zivjērgļiem un melnajiem stārķiem populācija ir lielāka – virs 200 pāriem.

Latvijas putnu dzīve vērojama internetā – http://dabasdati.lv/lv/kameras2017. Putnu dzīve ar tiešraides kamerām netiek traucēta. Tās tiek uzliktas pirms ligzdošanas sezonas sākuma.

Reklāma
Reklāma

Videokamera ir ļoti maza, rūpīgi noslēpta zaros, blakus arī mikrofons, kas nodrošina izcilu skaņas kvalitāti, kas ļauj baudīt ne tikai netālā strauta urdzēšanu, bet arī citas dabas skaņas – putnu dziesmas, vējā šalkojošu mežu. Šī sistēma ir autonoma, akumulatorus baro saules baterijas.