Mobilā versija
+0.3°C
Diāna, Dina, Dins
Piektdiena, 24. februāris, 2017
17. jūnijs, 2015
Drukāt

Lejaskurzemes zivju pavēlnieki. Ciemos Annas un Ērika Rāvu dīķsaimniecībā “Stagari”

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Durbes novada zemnieku saimniecība “Stagari” ir viena no lielākajām dīķsaimniecībām Lejaskurzemē. Ar tirgus zivju un mazuļu audzēšanu saimnieki ANNA un ĒRIKS RĀVAS nodarbojas jau divdesmit gadu. Ik pavasari viņu saimniecībā iegūtie zivju mazuļi aizceļo uz privātajiem Latvijas ezeriem.

Zivkopji izveidojuši kopumā 18 vasaras un ziemas dīķu un audzē dažādas zivju sugas: karpas, līņus, orfas, līdakas, zandartus, amūrus. Četrus gadus eksperimentējuši ar forelēm, piedzīvojot lielus zaudējumus, bet tad augsto prasību dēļ kaprīzajām zivīm metuši mieru.

Amūri − ne tikai darba zivis

Latvijā ir liela interese par zālēdāju zivīm, tomēr jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Lai dīķi attīrītu no pārmērīgi aizaugušajiem ūdensaugiem, vajadzīgs liels šo zivju blīvums – aptuveni 15 gabalu hektārā, un tas izmaksā ļoti dārgi.

– Zivju skaits atkarīgs no dīķa aizauguma, tomēr jāsaprot: ja zāles saaugušas kā tepiķis, dīķi jāsāk tīrīt ar ekskavatoru, nevis balto amūru. Nevar zālēdājas ielaist, tā sakot, zaļā pļavā un cerēt, ka izēdīs. Ūdenszāļu aizaugums nedrīkst būt vairāk par 50%, – uzskata “Stagaru” saimnieks, Kazdangas lauksaimniecības tehnikuma absolvents.

Lielās zālēdājas ar augiem sāk baroties, kad ūdens temperatūra ir +12…+13 °C, bet mazuļi – tikai tad, ja ir virs +15 °C. Zivis turpina intensīvi ēst, kamēr ūdens ir silts. Latvijā ziema novirzījusies vismaz par mēnesi, un zāle tiek plūkta pat oktobrī. Ziemā amūri ir mazkustīgi.

– Ir utopiski domāt, ka, ielaižot aizaugušās ūdenstilpēs ap 10 cm garus amūriņus, varēs tikt pie skaistiem, tīriem dīķiem. Pirkt tik mazas zivtiņas ir lieka naudas izšķiešana, jo tās drīz vien apēdīs plēsējzivis. Pret dīķu aizaugšanu vislabāk izmantot 1,5–2 kg smagas zālēdājas, – iesaka Ēriks. – Pirms vairākiem gadiem, kad vēl neaudzējām dzīvos melioratorus, 13 ha lielā dīķa tīrīšana bija diezgan bezcerīgs pasākums. Sākumā ūdenstilpē saaugušās niedres dedzināju, taču tās atauga. Tad migloju ar ķīmiskiem līdzekļiem, bet niedres vienalga savairojās. Vēlāk regulāri pļāvu ar speciālu niedru pļaujmašīna. Pļāvēju jau esmu pārdevis, jo tas vairs nav vajadzīgs – dīķi pēdējos gadus no aizaugšanas pasargā līdz 10 kg smagie baltie amūri. Tie apēd visus ūdensaugu pudurus, ūdenstilpe ir tikpat kā tukša no niedrēm.

Šogad lielais dīķis atstāts atpūtā un ir sauss. Šādi zivju dabiskā produktivitāte paaugstinās divas reizes un vairāk. Dīķī pašlaik tiek ataudzēta zāle, lai, karpām nārstojot, būtu kur aizķerties ikriem, bet vēlāk tajā nedaudz uzplūdinās ūdeni no rezerves dīķa. Kad ūdens un gaisa temperatūra būs pietiekami augsta, zivis laidīs nārstot.

Pieredzējušais zivkopis iesaka jebkuras sugas audzēšanai iegādāties pavasarī. Tiesa, šajā gadalaikā audzētavās parasti iespējams iegādāties tikai to, kas rudenī nav izpirkts. Tas ir saprotams, jo dīķu saimnieki ir ieinteresēti pārdot savu preci pēc iespējas ātrāk, neiesaldējot to uz pieciem mēnešiem. Diemžēl piemājas zivju dīķu īpašnieki, nopērkot amūrus rudenī, bieži tos nesagatavo ziemas guļai. Ja dīķos ziemā nav nodrošināta caurplūde, zivīm slāpst, tās aiziet bojā. Labāk ir amūrus ielaist pavasarī, lai vasarā tie varētu ēst ūdenszāles un ziemā dīķī nebūtu vairs kam pūt.

Šīs zālēdājzivis ir perspektīvas, dīķī tās var atrasties kopā ar karpām, līņiem un citām sugām, izņemot līdakas. Amūrus audzē tāpat kā karpas, nekādus īpašus apstākļus nevajag.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (1)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+