Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. jūlijs, 2012
Drukāt

Zivju piebarošanai

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Man ir liels zivju dīķis, gribu tās piebarot ar graudiem. Pastāstiet, kur var iegādāties svārsta tipa barotavas, no kurām graudi birst tad, kad zivs pakustina svārsta stieņa galu. Cik tādas maksā?
 Valdis Gulbenes novadā

 

Daudzi šim nolūkam izmanto tā sauktās pendeļtipa barotavas (ar spiediena sensoru), kur svārsta stieņa galā ir granulas imitācija. Mānekli ķerdamas, zivis sakustina platformu, kas nepilnīgi noslēdz sprauslu, un, kamēr vien zivis sit pa māk­slīgo granulu, birst barība. Šādas barotavas Latvijā neražo un netirgo, tās var iegādāties vācu firmā www.aquacultur.de.

Svārsta tipa barotavas vairāk domātas lokālai piebarošanai 5 x 5 m baseinā, kur zināms zivju un tām nepieciešamās barības daudzums. Šos barotājus izliek arī nelielos (10 x 50 m) foreļu dīķīšos. Zivis, instinkta vadītas, pie tiem pierod jau vienas dienas laikā. Foreles ķer peldošu barību, tās nerokas pa dīķa dibenu kā karpas, meklējot nogrimušo barību. Spiediena sensoriem ir arī sava negatīva ietekme – foreles ar laiku sāk ar tiem rotaļāties, bieži pieskaras barotājiem, tādējādi rodas barības pārtēriņš.

 

– Karpas un citas zivis visbiežāk nobaro aptuveni 60 hektāru lielos dīķos un barības piegādei izmanto aparātus ar elektrisku vai mehānisku piedziņu, kā arī automātikas vadītus. Svārsta tipa barotavas, ko iedarbina pašas zivis, šim nolūkam maz piemērotas, jo barību izdala noteiktā punktā. Zivis nedzīsies pēc barības no viena dīķa gala uz otru.

 

Lai visas varētu tikt pie ēdamā, ūdenstilpē būtu jāuzstāda vairāki šādi spiediena sensori, bet tas nav ekonomiski izdevīgi, – stāsta Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Augusts Ārens.

Savā pieredzē dalās zivju audzētavas “Gavieze” īpašnieks Hardijs Bariss: – Svārsta tipa barotavas savā zivju audzētavā neizmantoju, jo, atrodoties uz pontoniem, tās bieži sašūpo vējš – svārsts sāk kustēties, un barība izbirst nekontrolēti. Vienkāršāk, lētāk un efektīvāk zivis piebarot no laivas. Tas, protams, ir darbietilpīgi, bet esmu ieinteresēts panākt pēc iespējas lielāku svara pieaugumu. Pie dīķī iespraustiem mietiem katrreiz izberu spaini vai pusmaisu barības. Pēc laika dodos kontroles braucienā – lai pārbaudītu, vai barība ir apēsta, gar mietiņiem paroku ar lāpstu. Vasarā, kad ūdens sasilis līdz +20 °C, barības diennakts deva ir 5 % no zivju svara. Ja piebarošanai izmanto kviešu graudus, tie dīķī jāber reizi divās dienās, jo drīz ieskābst.

Ja šķiet, ka zivju barošana no laivas aizņem pārāk daudz laika un enerģijas, var iegādāties automātisko barotavu. Dīķī, kura platība ir 100 – 200 m2, pietiek ar vienu automātisko barotavu. Ja dīķis lielāks vai arī zivju ir ļoti daudz, labāk barot divās vietās.

 

Piebarošanu uzsāk divvasarniekiem, kas sasnieguši 150 g svaru. Barotavu liek dīķa vidū uz pontoniem, barība izkaisās ap to. Jo smagāka barība, jo tālāk to aizmet: kombinēto barību 4 – 6 m, miežu vai kviešus graudus 3 – 4 m attālumā. Graudus zivīm var dot pirms saulrieta un pirms saullēkta.

 

Šādas barotavas var nopirkt SIA “Unisports” veikalos (piemēram, Madonā, Saules ielā 1a; Gulbenē, Ābeļu ielā 8) vai, iepriekš pasūtot SIA “Mednieks LV” (Rīgā, Ganību dambī 21b), saņemt pa pastu ar pēcapmaksu. Zivju barotava ar 230 l tilpuma tvertni maksā 145 latus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+