Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. jūlijs, 2013
Drukāt

Zivsaimniecībā mainās prioritātes – uz lielāku pievienoto vērtību


Foto-Dainis BušmanisFoto-Dainis Bušmanis

Zivsaimniecībā atšķirībā no lauksaimniecības un lauku nozares patlaban skaidrības par ES atbalstu nākamajam plānošanas periodam nav. Iemesls – nav politiskās vienošanās par zivsaimniecības atbalsta politiku starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Ministru padomi (EMP). Aizvadītajā nedēļā ES valstu zemkopības (zivsaimniecības) ministri vienojās par kopīgu uzstādījumu sarunās ar EP un EMP.

 

 

 

Ja to izdosies īstenot, tad Latvija nākamajā plānošanas periodā nozarei saņems aptuveni tikpat lielu atbalstu no ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda kā laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam, tomēr naudas izlietojuma mērķi vairākās pozīcijās būtiski atšķirsies, teic Zemkopības ministrijā (ZM). “Pateikt konkrētus atbalstu raksturojošus skaitļus patlaban ir ļoti grūti,” atzīst ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars 
Lapiņš.

 

Mainās prioritātes

Aivars Lapiņš uzsver – vislielākā atšķirība ES atbalsta pasākumiem laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam salīdzinājumā ar šā brīža plānošanas periodu ir atbalsta pārtraukšana flotes līdzsvarošanai ar zivju resursiem. Vienkārši sakot – Latvijas zvejas kuģu flote pēc trīskārša kuģu skaita samazinājuma patlaban ir pietiekami liela un konkurētspējīga. Tajā ir palikuši 70 kuģi. Tas nozīmē, ka flotes mazināšanai šajā plānošanas periodā tērētos 24 miljonus latu, kas veido 20% no kopējā ES atbalsta, līdz 2020. gadam iecerēts ieguldīt papildus akvakultūras, pārstrādes un zvejniecības nozarē.

“Akvakultūras potenciāls ir netverams. Ar zivju audzēšanu slēgtajās cirkulācijas sistēmās, kam paredzēts ES atbalsts, mēs izdarīsim labu darbu ES kopējam tirgum, jo varēsim ēst Latvijā uz vietas ražotu zivi, nevis ievest no citas valsts. ES valstīs zivis vairāk ieved nekā ražo uz vietas,” tā A. Lapiņš.

 

Zivsaimnieku vērtējums

Aptaujātie zivsaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvji kopumā atzinīgi vērtē nākamajā plānošanas periodā solīto atbalstu, tomēr norāda arī uz iespējamajiem riskiem.

Latvijas Zivsaimniecības asociācijas prezidents Inārijs Voits atzīst – solītais atbalsts zvejnieku ražotāju organizācijām produktu kvalitātes un pievienotās vērtības palielināšanai ir ļoti vajadzīgs. Vienlaikus šis atbalsts var traucēt zivju pārstrādes uzņēmumiem, jo zvejnieki ar tiem sāks konkurēt. Zvejniekiem būs arī nauda zvejas kuģu uzturēšanai un konkurētspējas saglabāšanai. I. Voits uzsver – zvejnieki ir neapmierināti par iecerēto akvakultūras nozares atbalstu, jo šajā plānošanas periodā nozarei piešķirtajiem 20 miljoniem latu nav bijusi atdeve. Zivju ražošana dīķos jau gadiem ilgi saglabājas nemainīga.

Latvijas Zivju audzētāju asociācijas biedrs Ojārs Daubers piekrīt – atbalstīt akvakultūras nozari, protams, ir labi, tomēr šis atbalsts līdz šim nav bijis efektīvs. Proti, naudu līdzīgi kā ātros kredītus saņēma un izniekoja. Pieredzējušais zivju audzētājs atgādina – akvakultūra ir riskanta un sarežģīta nozare, tāpēc nevajadzētu uzreiz cilvēkiem no malas ļaut bez aprēķiniem īstenot miljonos latu mērāmus projektus.

Uzņēmējs teic, ka pret zivju pārstrādes nozares projektiem attieksme ir citāda – projektu iesniedzējiem, kas nozarē darbojas vismaz trīs gadus, vērtēšanā piešķir papildu punktus.

O. Daubers teic, ka Zivju audzētāju asociācijā ir apvienojušies seši no aptuveni 40 nozares uzņēmumiem, asociācijas biedri nodrošina 75% no kopējās akvakultūras nozares zivju daudzuma. Pieredzējušie zivkopji saskata divus virzienus nozares izaugsmē. Pirmais virziens – audzēt zivis lielā blīvumā, izmantojot barībā vitamīnus un antibiotikas, otrs, tā sauktais ekoloģiskais virziens – zivju barošana ar graudiem un audzēšana dabiskā vidē un mazāk blīvi.

“Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Mēs jau mēģinām ar pārstrādes uzņēmumu starpniecību eksportēt zivis, un šajā virzienā ir aktīvi jādarbojas arī turpmāk,” tā O. Daubers. Viņš apšauba, vai nākamajā plānošanas periodā akvakultūras nozarei vajag ļoti lielu naudas atbalstu. “ES nauda ir jāņem un jādod atbildīgi. Naudas ņemšana projektiem nedrīkst būt pašmērķis,” piebilst O. Daubers.

Savukārt Latvijas Zivrūpnieku federācijas priekšsēdētājs Didzis Šmits uzsver – valstī akvakultūras nozarē ir vien daži speciālisti, tāpēc vispirms vajadzētu domāt par 20 – 30 vidējā līmeņa speciālistu izglītošanu, kas būtu pietiekams pamats nozares izaugsmei. “Akvakultūras nozare Latvijā patlaban vēl ir bērna autiņos. Ir skaidrs, ka nozarei ir nākotne, jo būs jūras zivju deficīts, tomēr vispirms ir jāzina, kur ražoto produktu pārdosim. Nākamie mēneši būs izšķirošie akvakultūras nozares izaugsmei turpmākajos desmit gados,” uzskata D. Šmits.

Viņš atzīst, ka ES regulas projektā iecerētais atbalsts zivju pārstrādes nozarei ir pareizs, tomēr patlaban vēl nav skaidrs, kādu pārstrādi vairāk atbalstīs. Proti, pēc Latvijas uzstājīgas prasības atbalsts paredzēts lielākas pievienotās vērtības ražošanā. Paskaidrošu, ka Skandināvijas valstīs Baltijas jūrā noķertās brētliņas maļ miltos, no tiem gatavo lopbarību un baro lopiem. Latvijā no brētliņām gatavo konservus.

Zivju pārstrādātāji jau izveidojuši savas nozares plānu, kas nākamajos septiņos gados paredz dubultot nozares apgrozījumu līdz 300 miljoniem latu. D. Šmits uzskata, ka Ventspils un Liepājas ostai ir ļoti lielas iespējas kļūt par lielu Baltijas jūras zivju loģistikas centru, proti, saldētavu jaudas jau patlaban ir desmit reižu lielākas, nekā tās izmanto, Latvijā ir visaugstākā zivju iepirkuma cena, Ventspilī liek sūkņus zivju šķirošanai, bet Alsungā darbojas zivju miltu rūpnīca. Uzņēmējs uzsver – svarīgi būtu līdzīgi kā citās valstīs izveidot eksperimentālo cehu, kur ar pētījumiem darbotos pētnieki, studenti, kā arī uzņēmumi varētu radīt un izmēģināt jaunos produktus.

 

Turpinājums sekos

Latvijas valdība jūlija sākumā apstiprināja informatīvo ziņojumu “Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai pasākumi”.

Pēc politiskās vienošanās starp EK, EP un EMP to iesniegs apstiprināšanai EK. Cerams, ka tas būs šā gada beigās.

EK tad varētu programmu apstiprināt nākamā gada pirmajā pusē, bet projektu iesniegšanu atbalsta saņemšanai varētu sākt nākamā gada beigās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+