Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. augusts, 2015
Drukāt

Zivsaimnieki apvienojas rūpnīcai (2)

Foto - Sarmīte PujēnaFoto - Sarmīte Pujēna

Pagājušajā nedēļā zivju sālīšanas cehā ekspluatācijā nodota zivju sālīšanas līnija. To plānots iedarbināt septembrī, kad būs iespējams sākt sālīt nozvejotās brētliņas. Cehs atrodas Liepājas ostas teritorijā blakus saldētavai (attēlā).

“Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” ekspluatācijā nodevusi jaunu cehu Liepājā un gatavojas būvēt proteīna rūpnīcu Puzē. Zivju sālīšanas cehs nodots ekspluatācijā 30. jūlijā, bet pagājušajā nedēļā pabeigta iekārtu montāža un ekspluatācijā nodota zivju sālīšanas līnija. Vēl nepieciešams iziet ceha atzīšanas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kopumā jaunajā cehā ieguldīti 300 tūkstoši eiro, stāsta biedrības “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Cehu plānots iedarbināt septembrī, kad būs iespējams sākt sālīt nozvejotās brētliņas. Zivju sālīšanas cehs ļaus dažādot zivju apstrādi un sagatavot jaunu produkciju eksporta tirgiem. Šobrīd jau aptuveni 60% nozvejoto zivju zvejnieki apstrādā paši un nākotnē šis apjoms varētu tikai palielināties. Līdz ar jaunā ceha nodošanu radītas piecas sešas jaunas darba vietas.

Aizliegums ievest zivju produkciju Krievijā licis arī zvejniekiem meklēt citus noieta tirgus. Jau ir pasūtīts iepakojums un marķējums, kā arī izstrādāta receptūra desmit jauniem produktiem, kas paredzēti Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem – tur brētliņas sālījumā ir ļoti pieprasīta prece. Ja pieprasījums būs liels, sālīsim maksimāli, sola Inārijs Voits.­ Sākotnēji bija doma sūtīt produkciju arī uz Kazahstānu, taču tur šobrīd situācija ir sarežģījusies, arī par Krievijas tirgus apgūšanu zvejnieki vairs nedomā.

Lai rastu noietu nestandarta zivīm, biedrība plāno būvēt jaunu proteīna un zivju eļļas rūpnīcu Puzes pagastā. Tur šobrīd iegādāts 1,3 ha liels zemes gabals, kur taps rūpnīca. Tā atradīsies blakus SIA “European Fur Elite Latvia” zvēraudzētavai, ar ko plānota sadarbība, un Liesupes ādas apstrādes uzņēmumam “Akots”. Rūpnīcas pārstrādes jauda – 12 tūkstoši tonnu izejvielas gadā.

Jaunajā ražotnē varēs pārstrādāt nestandarta zivis un zivju atliekvielas jaunos produktos – zivju proteīnā, eļļā, nākotnē arī zivju granulās. Sākotnēji plānots ražot vienkāršākus produktus, bet vēlāk – dārgāku produkciju.

Plānotās investīcijas ir trīs miljoni eiro, un projektu paredzēts īstenot, izmantojot ES finansējumu. Jau septembrī tiks atvērta pieteikšanās uz ES finansējumu un biedrība plāno iesniegt jaunās rūpnīcas projektu, pretendējot uz līdzfinansējumu.

Alsungā jau darbojas viena zivju miltu rūpnīca. Uz jautājumu, vai nevar rasties pārstrādei nepieciešamās izejvielas deficīts, I. Voits­ atbildēja, ka apkārtējā reģionā, tostarp Polijā un Skandināvijā, nav citu šādu pārstrādes uzņēmumu, tāpēc par deficītu runāt nevarot. Turklāt no nākamā gada janvāra krastā būs jāved visas nozvejotās zivis, arī mazizmēra un citas, kas derīgas tikai tehniskiem mērķiem, un tās varēs pārstrādāt jaunajā rūpnīcā.

Jāatgādina, ka pirms vairākiem gadiem Alsungā “Venta FM” uzbūvēja jaunu zivju miltu un zivju eļļas rūpnīcu, kam izejvielu piegādā lielākie Latvijas zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” ir reģistrēta 2004. gadā un tās mērķi ir uzlabot zivju tirdzniecības apstākļus organizācijas biedriem, racionāli izmantot jūras resursus, izstrādāt nozvejas plānus un programmu, attīstīt zvejas metodes, kā arī palīdzēt organizācijas biedriem modernizēt iekārtas un aizsargāt zvejniecības darbību. Tajā apvienojušies vairāk nekā 30 zvejniecības uzņēmumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. No dieva puses tikai valdība tur nedrīkst iesaistīties ne ar kādām garantijām un eiropas naudu.Jelgavas piena rūpnīca ir piemērs,kur vēl Puzes nosaukums,tur smirdēs vēl vairāk,ne tikai pēc zivīm.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+