Foto – Dainis Bušmanis

Zivsaimnieki gaida spēles noteikumus
 0

Novembra pēdējā dienā Lapmežciemā Latvijas zivsaimnieki Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru un Zivsaimniecības sadarbības tīklu rīkotajā konferencē vērtēja aizvadītā Eiropas Savienības (ES) plānošanas perioda un šā gada veikumu, kā arī izaugsmes iespējas laika periodā līdz 2020. gadam.


Reklāma
Reklāma

 

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Par galveno uzdevumu zivsaimniecībā nākamajā plānošanas periodā ZM izvirzījusi ienākumu pieaugumu zivsaimniecības nozarē iesaistītajiem, kas cieši saistīts ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna mērķi – ekonomiskais izrāviens, kas nodrošina Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Šobrīd darba ražīgums nozarē vairākkārt atpaliek no ES vidējiem rādītājiem. Tādēļ kā būtiskākie rīcības virzieni atzīmēti efektīva un ilgtspējīga ražošana, zivju produktu eksporta veicināšana, akvakultūras attīstība.

Zivsaimniecībā ir pretēja situācija lauksaimniecībai, kur pārstrādē darba ražīgums ir augstāks nekā izejvielu ražošanā. Šā iemesla dēļ nākamajā plānošanas periodā iecerēts no ES Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) turpināt atbalstīt zivju pārstrādes nozari. Tāpat ZM speciālisti kopā nozares pārstāvjiem gatavos akvakultūras stratēģiju, kas būs pamats akvakultūras attīstībai nākamajā plānošanas periodā. Bēda tikai tā, ka Briselē pagaidām nav panākta vienošanās par ES budžetu un tātad par Latvijai no 2014. gada pieejamo EJZF finansējumu. “Izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp eksporta tirgu paplašināšanai, izglītībai un zinātnei būtu vajadzīgi vismaz 100 miljoni latu, vienlaikus domājot par efektīvu pieejamā finansējuma izmantošanu,” tā zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

CITI ŠOBRĪD LASA

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš ar grafikiem pierādīja – nozares uzņēmumi šajā plānošanas periodā piešķirto ES atbalstu izmantos veiksmīgi, vienlaikus ir jādomā, kā maksimāli efektīvi darboties turpmāk.

Zvejniekus un piekrastes pašvaldības, protams, visvairāk satrauc zivju resursu un līdz ar to arī nozvejas samazināšanās, kas rada bažas par to, ka jaunie cilvēki piekrastē nevarēs no zvejas ienākumiem uzturēt ģimenes un dosies darba meklējumos uz citu vietu. Tāpēc nepieciešams saglabāt un attīstīt tradicionālās nodarbes zivsaimniecībai nozīmīgajās piekrastes teritorijās arī turpmāk, piesaistot ES finansējumu.

Nozvejas kvotas Baltijas jūrā pēc divu gadu krituma 2013. gadā atkal pieaugs. Zivsaimniecības nozare aizvien iekšzemes kopproduktā dod aptuveni 1% lielu īpatsvaru, nodarbina vairāk nekā 8000 cilvēku, kas kopā saražo produkciju 109 miljonu latu apjomā, un tai ir pozitīva ārējās tirdzniecības bilance 21,3 miljonu eiro vērtībā. Paredzams, ka nozare arī turpmāk saglabās tikpat svarīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā un kultūrā.

 

Vērtējums

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma par konferencē “Zivsaimniecības nozares attīstība, iespējas un izaicinājumi” apspriesto: “Konferencē tika uzsvērti problēmjautājumi par izglītību un zinātni, akvakultūras nozares tālāko izaugsmi un vietējām iniciatīvas grupām. Mazie zivsaimniecības uzņēmumi, tostarp zvejnieki, vēlas izaugsmi, tāpēc ir skaidrs – jādomā par kooperāciju un produktu dažādošanu ar domu, lai tradicionāli vēsturiskā nodarbe Latvijā neiznīktu. Mums Zemkopības ministrijā ir jāpēta ierosinājums, vai nozarei ir iespējams palīdzēt, piemēram, ar kredītu garantijām vai kredītu procentu dzēšanu. Kopā ar zivsaimniecības nozares pārstāvjiem tuvākajā laikā intensīvi strādāsim pie attīstības programmas nākamajam plānošanas periodam.”

Reklāma
Reklāma

 

 

Uzņēmēju viedoklis

Izspiež no tirgus skandināvus

SIA “Karavela” valdes loceklis Andris Bite: “Šogad pabeigsim ES projektu – divu lielu jaunu konservu līniju uzstādīšanu, lai iekarotu pilnīgi jaunus tirgus Skandināvijā.

Jau patlaban esam noslēguši līgumus ar Zviedrijas, Dānijas un Anglijas lielveikalu tīkliem, kas mums ir pasūtījuši visa nākamā gada ražošanas daudzumu uz jaunajām līnijām. Tas mūsu nozarē ir jauns, agrāk nebijis piemērs. “Karavela” vienlaikus nav aizgājusi no tradicionālajiem tirgiem.

Mēs dubultosim kopējo ražošanas daudzumu, uzlabosim Latvijas eksporta bilanci un savus finanšu rādītājus. Jaunās ražošanas līnijas palīdzēs arī izvairīties no ilgtermiņa riskiem esošajos tirgos. Jāuzsver, ka ražojam pilnīgi citu produktu citā iepakojumā. Skandināvijas tirgū šos produktus jau pārdod. Mēs patlaban ar savām izmaksām, ar vajadzību pēc peļņas, kas ir daudz pieticīgāka nekā skandināviem, ar savām fiksētajām izmaksām vistiešākajā veidā veiksmīgi konkurējam ar Skandināvijas ražotājiem. Gada pasūtījumu mēs atņēmām Skandināvijas ražotājiem.

Kopējās projekta investīcijas vairāk nekā Ls 3 milj., bija arī ES līdzfinansējums. Ļoti laba sadarbība visiem mūsu nozares uzņēmumiem ir ar Lauku atbalsta dienestu. Prieks, ka Zemkopības ministrija un tās uzraudzības iestādes ir partneris, nevis pārraugs, ar kuru jācīnās. Papildus izveidojām 160 darba vietas.”

 

Trīskāršos ražošanu

Hardijs Bariss, akvakultūras uzņēmuma SIA “K3K” pārstāvis: “Mēs zivju dīķos audzējam vēdzeles, zandartus, līdakas, karpas, līņus, baltos amūrus un raibos platpierus. Zivju dīķi aizņem aptuveni 450 hektāru lielu platību. Pirms diviem gadiem ar ES naudas atbalstu veicām ganību zivju dīķa 25 ha platībā pārbūvi. Iztīrījām to. Kopējā projekta atbalsta summa bija Ls 700 000. Decembra beigās pabeigsim otru projektu. Proti, būvējam zivju mākslīgas inkubācijas cehu, dzīvās zivju barības cehu, pārbūvējam dzīvo zivju veco glabātavu un pērkam jaunus pamatlīdzekļus. Projekta kopējās izmaksas ir Ls 1,3 milj., tostarp tāpat kā pirmajā projektā no Eiropas Zivsaimniecības fonda saņemsim 60% lielu atbalstu. Pēc projekta pabeigšanas mūsu jaudas būs pieaugušas trīs reizes. Varēsim gada laikā ražot 350 tonnas dažāda vecuma zivju. Tās pārdosim vietējā tirgū un Lietuvā.”