Zivtiņš: Fotoradaru ieviešanas process nav organizēts pareizi 0
Fotoradaru ieviešanas process nav organizēts pareizi, intervijā izdevumam “Lietišķā Diena” atzīst Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.
Kā ziņots, saskaņā ar iepirkuma konkursa rezultātiem fotoradarus piegādā un uzstāda trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta AS “Vitronic Baltica”, vācu kompānija “Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme” un SIA “Komerccentrs DATI grupa”.
“Process nav organizēts pareizi, sabiedrības atbalsta nav, un arī attiecībā uz rezultātu man atliek cerēt, ka ar laiku situācija būs labāka,” norāda Zivtiņš.
Viņš skaidro, ka problēmas radaru ieviešanas mehānismā radušās brīdī, kad valdība pateica, ka šim pasākumam naudas nav. Tātad bija jāizdara viss iespējamais, lai ieviestu šo procesu bez naudas.
“Šobrīd mēs esam situācijas ķīlnieki. Redz, kā sanāk… Agrāk es komandēju savus cilvēkus, kas bija manā pakļautībā – tie bija policijas darbinieki, kuriem es liku strādāt noteiktos laikos noteiktās vietās. Pašreiz man šajā jomā nākas strādāt ar privātiem cilvēkiem, kuri ar Valsts policiju strādā tikai uz līguma pamata. Tātad viņi nepakļaujas nekādai disciplīnai, nekādai subordinācijai un tamlīdzīgām lietām. Un viņi ir neapmierināti, kad lieku viņiem kaut ko darīt. Viņiem ir cilvēciskais faktors. (..) Man kā policistam attiecībā uz viņiem nav arī nekādu ietekmēšanas līdzekļu. Rezultātā neviens nav apmierināts,” akcentē policijas pārstāvis.
Zivtiņš arī atzīst, ka Rīgā izdevies samazināt vidējo braukšanas ātrumu, taču traģiskākie negadījumi notiek ārpus Rīgas.
“Mūsu mērķis bija sākt strādāt ar radariem visā Latvijas teritorijā, un tikai tad tas viss var dot savu pozitīvo rezultātu. Skaidrs, ka Rīga ir metropole, šeit daudzi brauc strādāt, te ir visvairāk iedzīvotāju, šeit ir visvieglāk operēt ar policijas spēkiem. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums sākt tieši ar Rīgu. Sākotnēji jau viss bija domāts citādāk – nebija plānots, ka sāksim strādāt tikai un vienīgi ar pārvietojamajiem fotoradariem – tas pēc būtības ir nepareizi. Bijām ieplānojuši, ka sāksim strādāt ar stacionārajiem fotoradariem, un tikai pēc tam kāda daļiņa katrā konkrētajā posmā nāktu klāt pārvietojamie radari. Bet dzīve ieviesa savas korekcijas – vispirms naudas problēmas, tad vēl kaut kas. Turklāt dabūju cilvēkus, kuriem nevaru dot pavēles,” situāciju skaidro Zivtiņš.
Viņš ir pārliecinājies, ka arī privātais partneris ir ieinteresēts ieviest stacionāros radarus, jo “stacionārajiem radariem nav jāmaksā alga”. Pārvietojamais radars nozīmē būtiskas izmaksas – maksā pats aparāts, tam vajag apdrošināšanu, ir transporta izdevumi, pie tā stāv viens cilvēks, kam ir jāmaksā alga. Stacionārais radars ir vienkārši jāiebetonē zemē, un tas tur stāv veselu gadu no vietas 24 stundas diennaktī.
Fotoradaru ieviesējiem ir noslēgts līgums ar “Latvijas Valsts ceļiem” par nomaļu izmantošanu, aparatūra ir nopirkta, bet pastāv finansiāli liegumi saistībā ar “Latvijas Krājbankas” problēmām. Ir apsekotas vietas, kurās jābūt stacionārajiem radariem, un kompānija jau ir noslēgusi līgumu ar būvuzņēmumu, kas veiks šo radaru iebetonēšanas darbus.
“Tādējādi man nav pamata teikt, ka šī kompānija neko nedara un ir gatava tikai maksāt soda naudas. Process ir aizgājis, un Valsts policijai ir diezgan strikta nostāja – stacionārajiem fotoradariem jābūt! Negribu skriet ratiem pa priekšu, bet tāpat vienkārši, ka paliks tikai pārvietojamie radari, jau nu nebūs. Termiņš, kad tiem ir jābūt, ir šā gada 20.maijs,” akcentē Zivtiņš.
