ZM: 2014. gada valsts budžetā pievērsta būtiska uzmanība lauku attīstībai 0
Saeimas pieņemtajā likumā par 2014. gada valsts budžetu un ar to saistītajos likumos pievērsta būtiska uzmanība Latvijas lauksaimniecības nozarei, sniedzot atbalstu lauksaimnieciskajai ražošanai un turpmākai lauku vides saglabāšanai un attīstībai. Šādu viedokli portālam “LA.lv” pauda Zemkopības ministrijā (ZM).
Ministrijā atzīmē, ka līdz ar 2014. gada valsts budžeta pieņemšanu lauksaimniekiem un pārtikas produkcijas ražotājiem tiks saglabāti esošie, kā arī ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi, kas ļaus būtiski samazināt nodokļu slogu lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru uzņēmumiem.
Panākts, ka tiek ierobežota lauksaimniecībā izmantojamās (LIZ) zemes izpārdošana ārzemniekiem, kuri neveic ražošanu Latvijā, bet investē savus brīvos līdzekļus zemes iegādē Latvijā.
No 2014. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. jūlijam jebkurš LIZ pārdevējs varēs saņemt atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), ja šo zemi pārdos lauksaimniekam, kurš to izmantos lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā. Tas mudinās nākamo divu gadu laikā gan vietējos, gan ārvalstu zemes īpašniekus pārdot LIZ lauksaimniekiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nodrošinās, ka turpmāk ārzemnieki nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilps lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme.
Par saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu, tāpat kā šogad, arī turpmākos trīs gadus mazajām lauku saimniecībām nebūs jāmaksā IIN. Tas nodrošinās vienlīdzību starp dažādiem nodokļu maksātājiem, norāda ministrijā.
ZM atzīst arī, ka Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji joprojām saņem mazākos ES atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai. “Tādēļ nav pieļaujama situācija, ka mazajām lauku saimniecībām valsts un ES atbalsta maksājumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai tiktu iekļauti ar IIN apliekamajā ienākumā, ņemot vērā apstākli, ka arī citās ES valstīs lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atbalsta maksājumi lauksaimniecībai un lauku attīstībai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikti netiek,” skaidro ZM.
Tāpat nākamgad paredzēts, ka samazināta subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā tiks piemērota ne tikai centralizētai siltumapgādei pieslēgtām koģenerācijas stacijām, bet arī lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuri saskaņā ar noteiktiem kritērijiem elektroenerģijas ražošanas procesā izmanto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātus produktus, kokapstrādes uzņēmumiem, kuri izmanto koksnes biomasu, kā arī ražotājiem, kas saražoto siltumu izmanto dārzeņu audzēšanā segtajās platībās.
Tādējādi samazināts subsidētās elektroenerģijas nodokļa slogs tiem ražotājiem, kas efektīvi un lietderīgi izlieto saražoto siltumenerģiju savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, ražojot augstvērtīgu un eksportspējīgu produkciju. Šādā veidā tiks veicināta tādas elektroenerģijas ražošana, kas ir ilgtspējīga kā arī dod pienesumu gan tautsaimniecībai kopumā, gan arī vides saglabāšanā, uzskata ZM.
2012.gadā Saeima pieņēma izmaiņas Kooperatīvo sabiedrību likumā un deva iespēju meža īpašniekiem veidot mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Ar nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanu ir dotas tiesības atbilstīgajām mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām piemērot atvieglotu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību pārpalikuma daļai, kas veidojusies jau par 2013. taksācijas gadu.
Ar šo nodokļa atvieglojumu tiks veicināta mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību veidošanās un aktīvāka meža īpašnieku iesaistīšanās mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajās sabiedrībās, skaidro ZM.
Savukārt pārtikas pārstrādes nozare līdz 2020. gadam varēs turpināt liela mēroga investīciju projektus, saņemot UIN atlaidi ieguldījumiem atbalstāmo investīciju projektos virs 10 miljoniem eiro. Pārtikas pārstrādes sektors turpmāk maksās minimālo akcīzes nodokļa likmi par izmantoto dabasgāzi, lai dabasgāzes cenu pieaugums neatstātu būtisku ietekmi uz saražoto produktu pašizmaksu un nesamazinātos Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starpvalstu tirgos.
Arī pēc 2013. gada 31. decembra ir paredzēts saglabāt akcīzes nodokļa atbrīvojumu dabasgāzei, ko izmanto lauksaimniecībā izmantojamās zemes segto platību (siltumnīcu) un rūpniecisko mājputnu novietņu (kūts) un inkubatoru siltumapgādei. Savukārt dabasgāzei, ko izmanto par kurināmo lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes tehnoloģisko iekārtu darbināšanai un tehnoloģiski nepieciešamā klimata nodrošināšanai lauksaimniecības izejvielu pirmapstrādes telpās, no 2014. gada tiek noteikta minimālā akcīzes nodokļa likme 3,95 lati par 1000 kubikmetriem.
No 2014. gada 1. jūlija par transportlīdzekļiem būs jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva, tomēr par transportlīdzekļiem, ar kuriem zemnieku vai zvejnieku saimniecības vai komersants (komercsabiedrība) veic pašpārvadājumus, autoceļu lietošanas nodeva nebūs jāmaksā, tādējādi nodrošinot, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem nodokļu slogs nākotnē nepalielinās, apgalvo ZM.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Gala vārds par tiem jāsaka Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.
