Uncategorized

ZM: Jārod papildus finanšu instrumenti jaunu bioekonomikas produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanai0

Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas ieskatā ārpus Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas ir jārod papildu finanšu instrumenti, kas motivētu ražotājus tehnoloģiski specializēties jaunu bioekonomikas produktu ar augstāku pievienoto vērtību radīšanā, liecina šodien valdības izskatītais informatīvais ziņojums par ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka šā gada 18.martā Briselē notiks ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme, kuras darba kārtībā tostarp paredzēta viedokļa apmaiņa par atjaunināto ES Bioekonomikas stratēģiju. Tā paredz 14 galvenos rīcības virzienus, kuru pamatā ir paplašināt un nostiprināt biorūpniecības nozares, strauji attīstīt vietējo bioekonomiku visā Eiropā, kā arī aizsargāt ekosistēmas aizsardzība un izprast bioekonomikas ekoloģiskos ierobežojumus.

ZM norāda, ka Latvija pakāpeniski īsteno zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgas bioekonomikas ieviešanu tradicionālajās lauku ekonomikas nozarēs, ņemot vērā Latvijā izstrādāto bioekonomikas konceptu, kas prioritāri paredz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu. Vienlaikus Latvija uzskata, ka ir jārod papildu finanšu instrumenti ārpus Kopējās lauksaimniecības politikas, kas motivētu ražotājus digitāli attīstīties un tehnoloģiski specializēties jaunu bioekonomikas produktu radīšanā, tā saglabājot esošās darbavietas un nodrošinot ciešu dažādu nozaru mijiedarbību efektīvā resursu izmantošanā.

Tāpat Latvija uzskata, ka ilgtspējīgas bioekonomikas pamatā ir zināšanu bāze, tāpēc atbalsta informācijas stiprināšanas pasākumus, tostarp pētniecību, lai nodrošinātu zināšanās balstītu politikas lēmumu pieņemšanu.

Latvija atbalsta arī to, ka ES Bioekonomikas stratēģijai ir jāveicina ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumā noteiktie mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanai, tajā skaitā nodrošinot fosilo resursu aizstāšanu ar ilgtspējīgiem bioresursiem.

Sanāksmē plānots runāt arī par ES Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2020.gada. Rumānijas prezidentūra turpina iesākto darbu pie tā, lai panāktu vienprātību par Eiropas Komisija (EK) pērnā gada priekšlikumiem regulu kopumam, kas paredz noteikumus, uz kuriem tiks balstīta Kopējās lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada.

Latvija joprojām neatbalsta tik ievērojamu ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumu, ņemot vērā, ka jaunā politika paredz ambiciozus jaunus mērķus un ka Kopējās lauksaimniecības politikā ir jāsasniedz ES līgumā noteiktie mērķi. “Latvijai ir svarīgi, lai tiktu saglabāta mērķtiecīga, efektīva un spēcīga visai ES kopīga lauksaimniecības politika, kas visiem ES lauksaimniekiem nodrošinātu taisnīgus un vienlīdzīgus atbalsta pasākumus,” uzsver ZM, piebilstot, ka Latvijas ieskatā tiešie maksājumi ir jāizlīdzina un Latvijai nākamajā periodā jānodrošina ES vidējais tiešmaksājumu līmenis.

Tāpat Latvija iebilst pret finansējuma samazināšanu lauku attīstībai Latvijā, bet finansējums ir jāsaglabā vismaz 2014.-2020. gada perioda apmērā. Latvija neatbalsta arī Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējuma likmes samazināšanu no 85 līdz 70%, jo ar samazinātu finansējumu šāds piedāvājums rada papildu slogu nacionālajam budžetam, lai saglabātu lauku attīstības finanšu apmēru vismaz 2014.-2020. gada līmenī. Tāpat Latvija stingri uzsver, ka pieejamais maksimālais tehniskās palīdzības finansējums ir jānosaka 6% apmērā tām ES dalībvalstīm, kurām lauku attīstības ES līdzfinansējuma daļa nepārsniedz vienu miljardu eiro.

ZM arī norāda – tā kā Eiropas Komisijas paziņojumā par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni ES skolu apgādes programmai ar augļiem, dārzeņiem un pienu un citām veselīgu uzturu veicinošām kampaņām tika piešķirta būtiska nozīme nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanā, Latvija neatbalsta šajā programmā pieejamā ES finansējuma samazinājumu. Latvijā jau šobrīd programmā pieejamais ES finansējums apmierina tikai vienu sestdaļu no kopējām programmas vajadzībām un dalībvalstu iespējas piešķirt papildu līdzekļus ir ierobežotas.

LA.lv