Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. septembris, 2013
Drukāt

ZM: Latvija no KLP turpmākajos septiņos gados saņems par 50% vairāk

LETALETA

Latvija no Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta nākamo septiņu gadu laikā saņems 2,69 miljardus eiro (1,891 miljardu latu), kas ir par 50% vairāk nekā iepriekšējā periodā, norādīja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš.

 

Viņš norādīja, ka no Eiropas Parlamenta (EP) izskanējusī informācija, ka Latvija saņems par 58% lielāku finansējumu, nav precīza. Nesakritības procentuālajos pārrēķinos radušās tāpēc, ka cenas katru gadu pielāgojas indeksācijai. Tāpat kopš brīža, kad sākušās sarunas par lauku attīstībai paredzēto finansējumu, kopējā finansējumā notikusi pārdale starp tiešmaksājumiem un lauku attīstībai paredzēto naudu.

Lapiņš atzina, ka Latvijai piešķirtā budžeta apmēra pieaugums ir veiksmīgs Tautsaimniecības padomes, Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvju, kā arī EP deputātu kopīgā darba rezultāts.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) norādīja, ka budžeta palielinājums Latvijai ir mazāks nekā norādīja EP deputāte Sandra Kalniete. “Mēs saņēmām daudzus zvanus no mūsu lauksaimniekiem, kuri ir neizpratnē par šādu interpretāciju, jo patiesībā produkcijas ražotāju maciņos 2014.gadā nebūs par 58% vairāk, kā vienkāršs lasītājs varētu saprast, bet gan tikai par 12 eiro (8,4 latus) uz hektāru zemes vairāk. Jāpiebilst arī, ka kopējai summai, ko Eiropas Savienība (ES) atvēlējusi Latvijas lauksaimniecībai tik liels palielinājums nebūs kā minēts [Kalnietes] paziņojumā,” sacīja LOSP priekšsēdētāja vietnieks ES jautājumos Armands Krauze.

LOSP pauda viedokli, ka EP, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas sarunas noslēgums vērtējams neveiksmīgi, jo Kalnietes ierosinātais finansējuma palielinājums lauksaimniekiem par 500 miljoniem vairs netika uzturēts kā prasība no EP puses un Latvijas zemnieki 2014.gadā saņems tikai 109 eiro (76,6 lati) uz hektāru zemes, kas ir aptuveni 42% no ES vidējā platības maksājuma, līdz ar to maksājumu pieauguma tempi Latvijai būs lēnāki nekā, piemēram, Rumānijai.

“LOSP pārstāvji sasniedza labus rezultātus Briselē, panākot Eiropas līmeņa organizāciju atbalstu maksājumu izlīdzināšanai līdz pat 90%, bet diemžēl politiķi neizmantoja šo iespēju un mēs pat vēl 2020.gadā nesasniegsim pašu politiķu solītos 80% no ES vidējā maksājuma,” sacīja lauksaimnieks Agris Veide.

Pēc LOSP rīcībā esošās informācijas, iepriekšējā periodā Latvijas lauksaimniecība saņēma 1,79 miljardus eiro (1,26 miljardus latu) ES finansējumu, bet no 2014. līdz 2020.gadam saņems 2,69 miljardus eiro, kas ir par 50% vairāk.

Nākamnedēļ, 30.septembrī, EP Lauksaimniecības komitejas deputāti balsos par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

KLP nosaka ES valstu lauksaimniecības attīstību, lai paaugstinātu ES lauksaimniecības konkurētspēju un veicinātu vairāk uz tirgu orientētu ilgtspējīgu lauksaimniecību, optimizējot palīdzības maksājumu administrēšanas procesu, kā arī lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+