Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
8. oktobris, 2014
Drukāt

ZM sagaida būtisku piena iepirkuma cenas kritumu (3)

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Saistībā ar Krievijas embargo un piena pārprodukciju Eiropas Savienībā turpinās piena iepirkuma cenu kritums, kas atsaucas arī uz Latviju, kur augustā, salīdzinot ar jūliju, piena iepirkuma cena samazinājusies par 7%, bet septembrī samazinājums gaidāms 25%-26% apmērā.

To šodien biedrības “Siera klubs” rīkotajā diskusijā atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore un ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

“Embargo nozarei ir nopietns pārbaudījums un visspēcīgāk parādās kā iepirkuma cenas kritums. Latvijā augustā samazinājums bija 7%, jo embargo tikko stājās spēkā, taču, ņemot vērā Lauksaimniecības datu centra prognozes, septembrī cenas samazinājums pret jūliju būs daudz straujāks, sasniedzot 25%-26%, kas ir apmēram 24,21 eiro par 100 kilogramiem piena,” sacīja Krieviņa.

Viņa arī akcentēja, ka šis ir vidējais rādītājs, līdz ar to būs saimniecības, kur kritums būs mazāks vai arī lielāks.

“Eiropā arī vērojams cenu samazinājums, turklāt visās valstīs piena iepirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir palielinājies, kas liek domāt, ka ražotāji gatavojas kvotu atcelšanas brīdim un veido uzkrājumus. Ja raugāmies, kā Krievijas embargo ietekmējis piena produktu cenas, lielākais kritums bijis vājpiena pulverim – 170 eiro par 100 kilogramiem otrajā pusgadā salīdzinājumā ar 208 eiro attiecīgajā laika posmā pērn. Latvijā šis cenas samazinājums ir 24%, kas jātulko kā embargo ietekme,” sacīja Krieviņa.

Tāpat viņa norādīja, ka Latvija 2013.gadā piena produkciju uz Krieviju eksportēja 27 miljonu eiro apmērā, no kā 15 miljoni eiro veidoja siera produktu vērtība.

“No kopējā Latvijas piena produkcijas eksporta – sviesta, piena pulvera, krējuma – tie ir tikai apmēram 11%. Tas nozīmē, ka uzņēmumi tomēr nebija likuši visus akcentus tikai uz Krievijas tirgu,” norādīja ZM eksperte.
Vienlaikus viņa atzina, ka embargo noteikšana devusi arī zināmu labvēlīgu ietekmi, jo “tas licis sarosīties, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas rosināja ļoti veiksmīgu vietējo produktu reklāmas kampaņu”.

Kā ziņots, zemnieku organizācijas jau septembra sākumā norādīja, ka saistībā ar krītošajām piena iepirkuma cenām piena pārprodukciju un neskaidro situāciju pēc gaidāmās kvotu atcelšanas piensaimniecības nozarei jāpiešķir “force majeure” statuss, kas ļautu saņemt papildu atbalstu krīzē nonākušajām saimniecībām.

Zemnieki norādīja, ka krīze piensaimniecībā ir jārisina nekavējoties, lai nesagaidītu 1000 strādnieku atlaišanu un saimniecību bankrotus. Tagad vēl situācija saimniecībās neesot sasniegusi maksimālo lejupslīdi, par septembri maksājumi vēl sekos, līdz ar to reālo situāciju piena saimniecības izjutīšot pēc neilga laika.

Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir piešķirts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem.

Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu – liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Laikam jau daudziem lielajiem būs jāatsakās no kalpiem un govis jāslauc pašiem, bet tas nozīmē nelielus ganāmpulkus, ko pats var apkopt, 30 – 50 gotiņas, kā citur Eiropā. Nebūs arī vajadzības tik bieži virināt banku durvis un prasīt apgrozāmos līdzekļus – jo mazāka saimniecība, jo mazāk vajadzību. Bet tas nozīmē izdzīvot arī tad, ja par pienu maksā 20 centus litrā. Man apkārt tādi ir vairāki un neviens nesūdzas, ka put ārā. Tā pilsētas ekonomistu un ierēdņu zelētā lielražošana tāds ziepju burbulis vien būs bijis un reālā dzīve noliks visu savās vietās, patīk tas viņiem vai nē. Tā ir, kad domā vienīgi par ekonomisko (naudas) faktoru, bet nedomā par sociālo faktoru, kur šinī lauciņā mums tagad EK ir pat savs viceprezidents.

  2. Šīs Krievijas sankcijas atklāj mūsu lielo piena fermu Ahileja papēdi: ražošanā tās nav elastīgas un
    un var pastāvēt tikai tādā gadījumā, ja ir stabila, virs piena pašizmaksas esoša piena iepirkuma cena.
    Bet kas to var garantēt? Ne jau brīvais tirgus! Ko tad mēs katreiz, kad būs kādas nebūšanas, klaigāsim un slauksim valsti, nevis govis? Tas liecina, ka pilsētas ekonomistu un politiķu ņirgāšanās par 5 govju turēšanu tagad atspēlējas un krietni tukšo valsts kasi. Apstiprinās, ka prāts tomēr maksā vislielāko naudu.

  3. Kā tā Krievija uzdrīkstējās atbildēt ar savām sankcijām uz mūsu sankcijām?!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+