Latvijā
Politika

Saeimai jāapstiprina jauni mediju uzraugi. Kādas intereses slēpjas aiz kandidātiem? 4


Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka ir sociālo zinātņu maģistre komunikācijas jomā, mediju jomā strādājusi vairāk nekā 20 gadus.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka ir sociālo zinātņu maģistre komunikācijas jomā, mediju jomā strādājusi vairāk nekā 20 gadus.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Nākamā darba sesija Saeimā sāksies ar karstām diskusijām. Jau janvārī parlamentam jāapstiprina jaunais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvs. Uz četrām vakantajām vietām padomē kandidē 11 pretendenti. Lai palielinātu savas izredzes, vairāki no viņiem “bruņojušies” ar pamatīgu rekomendāciju krājumu no dažādām nevalstiskajām organizācijām. Te atrodamas rekomendācijas gan no mediju un informācijas tehnoloģiju nozares organizācijām, gan arī no tādām, kam ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārraudzības jomu saistības nav gandrīz nekādas (tostarp Hokeja federācija, Zobārstu asociācija, motoakrobātu biedrība un virkne reliģisko organizāciju).

Viens no savdabīgākajiem ieteikumiem, kas jau pievērsis sabiedrības uzmanību, nācis no Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA). Šī organizācija it kā pat atbalsta Žannas Helmanes izvirzīšanu. (Jāpiebilst gan, ka liela daļa arī citu organizāciju atzinumi noformēti tik līdzīgi, ka, šķiet, tos sagatavojis pats kandidāts vai viņa virzītāji.) “Būdama raidījuma “Vertikāle” veidotāja LTV1 kanālā un piedaloties Latvijas Zobārstu asociācijas organizētajos pasākumos veltītiem zobārstu aizbildnei Sv. Apolonijai, Ž. Helmane ar minētā raidījuma starpniecību ir veicinājusi zobārsta profesijas (un netieši arī ārsta profesijas) popularitāti un prestižu,” teikts LZA rekomendācijā. Taču, kad lūdzu LZA prezidentu Andi Paeglīti sīkāk pastāstīt par asociācijas izvēli, viņš neslēpa savu izbrīnu: “Kā? Mēs esam tur kaut ko ieteikuši?”

Izrādās, ka minēto rekomendāciju parakstījusi LZA biedre profesore Ingrīda Čēma, asociācijas prezidentam nezinot. Organizācijas vadītājs arī nezināja, vai pirms rekomendācijas sniegšanas izvērtēti arī citi kandidāti, un neatminējās, ka Zobārstu asociācijas valdē vai biedru vidū par šo tēmu būtu bijušas diskusijas. Turklāt viņš pats nemaz nepazīstot Ž. Helmani, tādēļ nevarot novērtēt viņas piemērotību. Tomēr A. Paeglītis sarunu noslēdz diplomātiski: “Lai nu kā, es pilnībā uzticos profesores Čēmas kompetencei un vērtējumam. Viņa ir arī tiesīga asociācijas vārdā parakstīt šādas vēstules. Mums, zobārstiem, ir ļoti būtisks NEPLP sastāvs, jo pēdējā laikā gan par zobārstniecību, gan par medicīnu kopumā izskanējis daudz maldinošas informācijas. Tādēļ svarīgi, lai šajā padomē darbotos kāds, kurš pārzina šo jomu, kuram varam uzticēties.”

 

Līdaku ignorēt būs grūti

Taču nevalstisko organizāciju parakstītie rekomendāciju papīri jebkurā gadījumā būs tikai formalitāte un visu izšķirs koalīcijas partiju spēja vienoties par sev pieņemamu padomes sastāvu. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP locekļu kandidātus izvirza Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām. Taču tā ir tikai teorija. Praksē starp partijām pastāv nerakstīta vienošanās par vietu sadalījumu padomē. Jaunā gada sākumā pilnvaru termiņš beigsies četriem no pieciem NEPLP locekļiem (Dace Ķezbere padomē tika ievēlēta 2015. gada jūnijā, tādēļ savus pienākumus turpinās veikt līdz 2020. gadam.). Kuriem no 11 kandidātiem ir spēcīgāka politiskā aizmugure, pašlaik grūti pateikt. Saeimas kuluāros uzrunātie deputāti kā spēcīgāko un zinošāko kandidāti vērtē Guntu Līdaku, bet pēc politiskās loģikas tas nenozīmē, ka viņai būtu daudz labākas izredzes par citiem. Teju desmit gadus vadot Raidorganizāciju asociāciju, Līdaka, kas nebaidās no asiem vārdiem, pamanījusies “uzkāpt uz varžacīm” daudziem politiķiem. Turklāt var rasties arī jautājums par viņas dalību TV5, no kuras izaudzis gan “Saskaņas” Eiroparlamenta deputāts Andrejs Mamikins, gan nesen atmaskotās “troļ­ļu” darbnīcas aktīvisti. Tomēr ignorēt tik pieredzējušu kandidatūru būs grūti.

 

Būs vienošanās koalīcijā

Daudz ko varētu izšķirt kandidātu iztaujāšana Cilvēktiesību komisijā, kas paredzēta 10. un 11. janvārī. Deputāti jau esot sagatavojuši jautājumus par lielajiem izaicinājumiem, kas būs jārisina jaunajam padomes sastāvam – sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, NEPLP reforma, apraide pierobežā, informatīvās telpas stiprināšana un daudzi citi.

Taču koalīcija nav noskaņota atstāt padomes sastāvu nejauša balsojuma ziņā. Visticamāk, pirms 19. janvāra plenārsēdē paredzētā balsojuma koalīcija mēģinās vienoties par visām valdošajām partijām pieņemamām kompromisa figūrām. Šajā situācijā palielinās izredzes iepriekš vairākkārt izbrāķētajai Žannai Helmanei – viņa šoreiz varētu būt pieņemama konservatīvāk noskaņotajiem Nacionālās apvienības (NA) pārstāvjiem, kā arī ZZS, daļai “Vienotības” un “Saskaņas” deputātu. Nacionāļiem tīkams kandidāts esot arī Ivars Āboliņš. Ar radio nozares uzņēmējiem cieši saistītais ZZS varētu virzīt kādu no komercradio kandidātiem (Patriks Grīva vai Nikolajs Lācis). Visneskaidrākā situācija ir “Vienotības” frakcijā – tās liberālajam spārnam tuvākas kandidātes būtu Vita Tērauda vai Sanita Upleja-Jēgermane, bet diez vai šīs dāmas akceptēs partneri no ZZS. Tādēļ kā kompromisa figūra varētu kalpot teorētiķe Ieva Beitika.

 

NEPLP kandidātiem izvirzītās prasības

* Saskaņā ar Elektrisko plašsaziņas līdzekļu likumu NEPLP sastāvā ir pieci locekļi, kurus amatā uz pieciem gadiem ievēl Saeima. Padomes locekļus var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

* Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa kandidātu var izvirzīt Latvijas pilsoni, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, kam ir augstākā izglītība, vismaz piecus gadus ilga profesionālā vai akadēmiskā pieredze plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, laba reputācija un kas atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt:

1) politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;

2) elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu īpašnieks;

3) sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

Pēc pašreizējās informācijas, visi 11 izvirzītie kandidāti atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.

 

Galerijas nosaukums

 

NEPLP kandidāti un viņu atbalstītāji

Ivars Āboliņš (izvirzījusi Latvijas Žurnālistu savienība, nodibinājums “Nākotnes fonds”, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera) – žurnālists ar 17 gadu pieredzi, kuras laikā strādājis dažādos medijos – gan drukātajos, gan elektroniskajos (NRA, “Diena”, “Klubs”, “Playboy”, Latvijas radio, LTV) . Atspoguļojis dažādas tēmas – kriminālziņas, ceļojumus, sportu, gatavojis lielās intervijas. Tādēļ arī kontaktu loks viņam ir plašs un pozitīvu rekomendāciju par Āboliņu deputātiem sniegušas tādas organizācijas kā Izglītības un kultūras centrs, Āgenskalna baptistu draudze, jaunatnes organizācija “Apollo 13”, biedrība “Sabiedriskās izmeklēšanas birojs”, Latvijas Hokeja federācija, motosporta biedrība “Stuntfighters Team Latvia”. Atzinumos tiek slavēts kā godprātīgs un nosvērts nozares profesionālis.

Aija Ansone (izvirzījusi biedrība “Eizenšteins un dēli”) – SIA “Platforma filma” (viens no uzņēmuma dibinātājiem ir bijušais LNT īpašnieks Andrejs Ēķis) valdes priekšsēdētāja, filmu un TV reklāmu producente, pasākumu režisore. 2008. gadā Liepājas Universitātē ieguvusi sabiedrisko attiecību speciālistes izglītību.

Ieva Beitika (izvirzījusi pati sevi) – komunikācijas zinātņu doktore un LU Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja. Tiek vērtēta kā eksperte sabiedrisko mediju problemātikā, par ko arī gatavojusi un aizstāvējusi promocijas darbu. Piedalījusies mediju politikas pamatnostādņu izstrādē, konsultējusi pašreizējo NEPLP. Pazinēji raksturo kā “labu teorētiķi, bet ar pārāk mazu praktisko pieredzi”. Pozitīvu rekomendāciju sniegusi Latvijas Raidorganizāciju asociācija.

Patriks Grīva (izvirzījusi biedrība “Par legālu saturu”) – radio dīdžejs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, arī producents un uzņēmējs. Ieguvis izglītību uzņēmējdarbības un vadības jomā kā kultūras menedžeris. Pozitīvu atzinumu sniegušas: biedrība “Sabiedriskās izmeklēšanas birojs”, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Nikolajs Lācis (izvirzījusi Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija) – lielāko daļu savas karjeras strādājis vadošos amatos dažādos uzņēmumos, kas vairāk saistīti ar celtniecību vai nekustamo īpašumu tirdzniecību (“Auto Eiropa”, “Kalnozols celtniecība”, “Ranka K”, “Pro Kapital Latvia”, “Merks”, “R2A”).

Žanna Helmane (izvirzījis nodibinājums “Ekumeniskais mediju padomes fonds”) – neatkarīgā žurnāliste, vairāk zināma kā reliģiskā TV raidījuma “Vertikāle” veidotāja. Arī iepriekš kandidējusi uz NEPLP, bet līdz šim neveiksmīgi. Pozitīvas atsauksmes par viņu iesniegušas lielākoties dažādas reliģiskās un labdarības organizācijas: biedrība “Asociācija ģimene”, Sabiedriskās izmeklēšanas birojs, LU Tuvo Austrumu studiju centrs, profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”, sociālās aprūpes centrs “Latgale”, Latvijas Zobārstu asociācija, Augstākais reliģijas zinātņu institūts, dažādi mākslinieki, kā arī katoļu un luterāņu mācītāji.

Jānis Lielpēteris (izvirzījusi biedrība “Par legālu saturu”) – pašreizējais NEPLP Monitoringa centra vadītājs. Pirms tam strādājis par juristu un tiesneša palīgu. Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju un profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. Pozitīvas atsauksmes sniegušas dažādas elektronisko mediju jomas organizācijas: Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija.

Gunta Līdaka (izvirzījusi Latvijas Raidorganizāciju asociācija) – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore. Sociālo zinātņu maģistre komunikācijas jomā, mediju jomā strādājusi vairāk nekā 20 gadus, sākusi LTV ziņu dienestā, bijusi “Panorāmas” reportiere, LTV informatīvi dokumentālo programmu daļas direktore. 90. gadu vidū bijusi arī NEPLP (toreiz – Nacionālā radio un televīzijas padome) locekle, vēlāk TV5 programmu direktore. Pozitīvus atzinumus sniegušas biedrības “Par legālu saturu” un “Sabiedriskās izmeklēšanas birojs”.

Dainis Mjartāns (izvirzījis Latgales plānošanas reģions) – pašreizējais NEPLP loceklis, kas atbild par radio nozares pārraudzību. Pirms tam strādājis laikrakstā “Diena”, radio “Free Europe”, bijis projektu vadītājs “Radio SWH”, redaktors un sabiedrisko attiecību vadītājs vairākās izdevniecībās. Pozitīvus atzinumus sniegušas organizācijas: “IMLO Lat-Ireland. LTD”, Reģionālo televīziju asociācija, Latgales plānošanas reģions, biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”, biedrība “Latgolys Saeima”.

Vita Anda Tērauda (izvirzījusi Latvijas žurnālistu asociācija) – politikas pētniece, bijusī “Sorosa fonda Latvija” izpilddirektore. Deviņdesmito gadu vidū bijusi valsts reformu ministre. Savu karjeru sākusi astoņdesmito gadu vidū Vašingtonā (ASV) kā radio “Amerikas Balss” žurnāliste.

Sanita Upleja-Jēgermane (izvirzījusi Latvijas Žurnālistu asociācija) – žurnāliste ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, lielākoties strādājusi laikrakstā “Diena”, kopš 2011. gada – žurnāla “Ir” ārštata žurnāliste.

LA.lv