Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. jūnijs, 2014
Drukāt

Zog alkoholu, nevis maizi (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Arī “Latvijas Avīze” vairākkārt vēstījusi par garnadžiem, kas aptīra mazdārziņus, dzīvokļus, lauku mājas, nesmādējot ne zaptes burciņas, ne braucamos, labības kombainus ieskaitot. Mūsu ilggadējiem lasītājiem vaicāju, kā viņi sargā savus īpašumus no zagļiem.

Baušķenieks Aigars Rozenbergs atzīst, ka par nožēlošanu šis netikums pastāvējis visos laikos un pie visām varām. Aigars strādā veikalā un, lūk, ko novērojis – garnadži nebūt neskatās uz nocenoto maizes kukulīti vai uz lēto desu, bet zog alkoholiskos dzērienus un konfektes. Saldumu kārotāji, izrādās, esot pusaudži un tantuki nopietnos gados. Turklāt konfekšu “čiepšana” notiekot tieši videokameru priekšā.

Jānis Krūmiņš no Ķekavas stāsta – nesen kaimiņmājās bērniem nozagts batuts. Ģimene uz pāris dienām izbraukusi, un viņu prombūtni zagļi veikli izmantojuši. Jānis nesaprot, kā pēc tam šie cilvēki var naktīs mierīgi gulēt. Vai nemaz sirdsapziņa nemoka? Andris Survilo papildina – laukos ļoti zog motorzāģus, degvielu, dažādu tehniku. Kaimiņmājās nakts laikā no pagalma aizvests zāles pļāvējs, tas, kurš uz četriem riteņiem un maksā vairākus tūkstošus eiro. Nuja, saimnieki vieglprātīgi atstājuši laukā pie mājas stūra, bet māja ceļa malā… Garāmbraucot zagļi noskatījuši un naktī klusi aiztransportējuši.

Kā nosargāt savu īpašumu? Rīdzinieks Linards Strelēvics uzskata, ka arī pašiem iedzīvotājiem jābūt atbildīgiem par savu īpašumu, piemēram, dzīvoklim ierīkojot dubultās durvis vai ieliekot metāla durvis. Aizejot noteikti jāaizver logi, lai lieki neizaicinātu garnadžus. Rihards Apkalns, būdams zemessardzes veterāns, turklāt bruņots, uz maiņām ar kolēģiem dienu un nakti apsargājot kāda sabiedrībā pazīstama politiķa namīpašumu ārpus Rīgas. “Nostrādā bezdrāts telefons, un te neviens nelien,” ne bez lepnuma paziņo Rihards. Viņš iesaka īpašumu sargāt, pieslēdzot signalizācijai un arī apdrošinot.

Jelgavniece Tija Freimane un rīdzinieks Gunārs Ziemelis domā, ka būtu jāpastiprina zemessardzes un vietējo policistu loma zagļu apkarošanā un garnadži jāsoda bargi ar reāliem, nevis nosacītiem sodiem. “Laukos situācija kļūst arvien drūmāka,” atzīst Gunārs, tāpēc arī zemniekiem jādod rokās bise, lai noteiktos apstākļos šauj ar skrotīm zaglim dibenā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Līdzīg iLatvijas laukos esot bijis tūlīt pēc 1. pasaules kara – zaga, laupīja, slepkavoja… Tāpēc tika izveidota aizsargu organizācija, lai to visu apkarotu. Tas bija spēks, kas varēja izdarīt to, ko nespēja policija. Vēlākos gados aizsargi kļuva par vieniem no kultūras nesējiem pagastos, uzcēla daudzus aizsargu namus, kuros veidojās kultūras dzīve.

    Aizsargiem bija labi izstrādāta struktūra, kārtība un didciplīna. Viņi bija savas valsts patrioti, un tas bija iemesls, kāpēc Latvijas vadītāji pēc neatkarības atjaunošanu nobijās – iespējams, ko teiks 140 miljonu lielā nacionālā “minoritāte”, ko teiks mūsu bijušie komjaunieši un komuņaki? Vai kāds mūs neapvainos nacionālismā?

    Šī bija mūsu kļūda, kuras sekas ir tagad, bet kādas var būt vēl nopietnākas tuvā nākotnē, kad nebūs kas stājas pretim “zaļajiem vīriņiem”, kā tas ir pašlaik Ukrainā.

    Igauņi nenobijās, atjaunoja savu aizsargu organizāciju (kaitsliit), kas sekmīgi darbojas un sevi parāda no labākās puses – gan kārtības nodrošināšanā, gan rīko parādes (armijas vietā!) svētkos. Arī Uzvaras dienā 23. jūnijā to tūlīt katrs varēs redzēt, kam ir pieejama ETV.

  2. Maizi neviens nezog – jaunieši un bomži zog tikai alkoholu. Tas ir dārgi, bet acīmredzmi nepieciešami. Par to kainiecību – negribas ticēt. Varbūt tie ir atsevišķi gadījumi.

  3. Tā nav parasta zagšana. Tāir mērķtiecīga zaudējumu nodarīšana, kā viens no ekonomiskā kara veidiem. It īpasi mazos uzņēmumus demolē nepārtraukti, katru dienu, tiek kaut kas salauzts, vai notekcaurule tiek ielocītavai norauta, vai saliekta, vai kāda līste noplēsta, vai kaut vai miskaste aizdedzināta, vai vienkārši teritorijā tiek atnesti un izmesti atkritumi. Tāda nevainīga būšana, kā putniņu barošana var tikt izmantota lai putnus pieradinātu pie konkrētās vietas, lai tie to regulāri apķēzītu. Šādas “putnu mīles” nav iespējams dabūt prom no teritorijas, pie kam viena regulāri brauca trīs pieturas ar vilcienu līdz mūsu īpašumam, lai tad stacijas veikalā nopirktu batonu izbarotu mūsu īpasumā, tad atkal sēdās vilcienā un brauca mājās. Kāds kundzei regulāri apmaksāja “pakalpojumu”, vai arī lika to darīt. Pati viņa izrādījās izbijusi medmāsa no Stradiņiem, pensijā.
    Tā ir viena ļoti labi koordinēta un vadīta banda, kas nodarbojas ar kaitniecību tieši mazajos uzņēmumos, parasta lieta ir kaitnieku iefiltrēšana, pārdevēju, bārmeņu, pavāru, būvdarbu veicēju u.t.t. Acis turiet vaļā

Draugiem Facebook Twitter Google+