Latvijā
Sabiedrība

Ar 90 km žoga drošībai par maz 16

Foto – Ilze Pētersone

Pērn par nepilnu simtu sarucis uz valsts “zaļās” robežas aizturēto nelegālo imigrantu skaits, arī viņu pārvietotāju kļūst mazāk. Robežsargi spriež, ka diez vai tas noticis pārdesmit kilometru garā žoga dēļ. Drīzāk par labu nākusi aktīvāka pārvadātāju izķeršana, modernāks aprīkojums un sadarbība ar kaimiņiem.

“Ciemiņus” palīdz ķert arī iedzīvotāji

Pārspīlēt 23 kilometru žoga ietekmi gar Latvijas–Krievijas robežu nebūtu pareizi, saka Valsts robežsardzes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Mariks Petrušins, kad jautāju par nelegālo imigrantu skaita samazināšanos pagājušajā gadā.

– Aktīva operatīvā darbība un tieši pret pārvadātājiem – viņu aizturēšana un izķeršana ir galvenais faktors, kas veicina nelegālās imigrācijas kanālu likvidēšanu, līdz ar to samazinās nelegālo imigrantu plūsma, – viņš paskaidro.

Pērn robežsardze sākusi izmantot jauna tipa sensorus, kas, fiksējot pārkāpēju, vienlaikus sūta viņa foto un video un ļauj robežsargiem konkrētāk indentificēt trauksmes cēlāju, tā samazinot viltus gadījumus. Robežsargi precīzi zina, kas ir bijis pārkāpējs, un lieto attiecīgus taktiskus paņēmienus, lai viņus pārtvertu vai nu pa pēdām, vai maršrutā.

Palīgā nāk sadarbība ar kaimiņiem – pērn kopīgas operācijas gaitā ar Lietuvu un Poliju aizturēti vairāk nekā 80 nelegālie imigranti. Atsevišķos pasākumos izdodas iesaistīt arī Krieviju, taču tā joprojām nevēlas uzņemt atpakaļ no viņu puses Latvijā ienākušos robežpārkāpējus, atrunājoties, ka fakts nav pierādīts vai pēdas neīstās u. c. Statistika rāda, ka Krievijas robežsargi notvēruši vairāk nekā 300 potenciālos ieceļotājus, aktīvi strādā ar viņu pārvadātājiem. Daudz mazāk imigranti izmanto 173 km garo Baltkrievijas robežu, kurā nav ierīkota ne drošības josla, ne uzstādīts žogs.

Par nelegālajiem ieceļotājiem, kas nonākuši pierobežā vai dziļāk valsts teritorijā, arvien biežāk ziņo iedzīvotāji – pagājušajā gadā fiksēti 60 gadījumi, visaktīvākie esot ludzānieši. Ar vietējo ļaužu atbalstu pagājšgad aizturēti apmēram pārdesmit pārkāpēji. Rugāju–Gulbenes ceļa apkaimē, apskatot savu meža teritoriju, divi vietējie pamanījuši astoņu vjetnamiešu grupiņu un nekavējoties par to informējuši Valsts robežsardzes dienestu.

– Pirmā informācija, kuru saņēmām, bija nedaudz pārspīlēta – vjetnamieši it kā piesieti pie koka, taču patiesībā – apturēti, līdz palīgā ieradās robežsargi, – skaidro M. Petrušins.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Organizatoriem beidzot bargāki sodi 

Nelūgto ciemiņu lielāko daļu joprojām veido vjetnamiešu bēgļi, kuru ieceļošana, kā apgalvo robežsardzes pārstāvis, Latvijā simtprocentīgi tiek organizēta. Pārējos – indiešus, pakistāņus, afgāņus u. c. tautību imigrantus – visbiežāk kāds nogādā līdz robežai, tālāk viņiem jādarbojas patstāvīgi, paļaujoties uz savām spējām, aprīkojumu un iepriekš saņemto informāciju.

Nelegālo imigrantu ievešanu lielākoties organizē Krievijas Federācijas pilsoņi, pērn no šīs valsts nāca 36 (kopumā aizturēts 51 “biznesmenis”). Pārvadātāju tehniskie līdzekļi kļūst arvien modernāki, novērojuši robežsargi.

– Viņi izmanto gan nakts redzamības iekārtas, gan speciālus tērpus, kas maskē cilvēka siltumizstarojumu, lai viņus nevarētu pamanīt ar nakts novērošanas ierīcēm, tāpat ir radiosakari un GPS ar maršrutiem, kā arī tiek izmantoti dažādi pēdu slēpšanas līdzekļi, sākot ar mehānisku aizslaucīšanu, lai nevarētu pierādīt robežas šķērsošanu, beidzot ar dažādiem smidzināmajiem, gāzēm, kas suņiem traucētu izsekot pārkāpējus, – stāsta M. Petrušins.

Pēdējā laikā novērota arī taktikas maiņa – apejot Latvijas robežsargus, nelegālos ieceļotājus ved cauri Igaunijas–Krievijas robežai, kas tuvāk mūsu valstij, lai iekļūtu Šengenas zonā, kur iekšējo robežu uzraudzība ir vājāka.

Nelegāļu pārvietotāji pierobežā iepriekš izlūko pieeju joslai un robežsargu norīkojumu grafiku, maršrutus. Ja izlūkam klāt personas dokuments un attiecīga caurlaide, robežsargi izvērtē tajā norādīto mērķi un cilvēka izturēšanos. Aizdomīgajiem viņi var anulēt caurlaidi, šaubīgos brīdina un ņem uzskaitē, lai atpazītu līdzīgās situācijās.

Pērn pret cilvēku pārvadātājiem ierosināti 29 kriminālprocesi. Tiesā pēc Krimināllikuma 285. panta par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai notiesātas 18 personas (2015. gadā – 27, 2014. – 3). Pret organizatoriem, kas transportē pāri robežai vairākus nelegālos imigrantus, tiesnešiem kopš pagājušā gada aprīļa ļauts piemērot bargākus sodus – brīvības atņemšanu no diviem līdz astoņiem gadiem, smagākos gadījumos pat līdz 15 gadiem. Līdz šim spriedumi aprobežojās ar vienu vai dažiem mēnešiem, bet jaunākie statistikas dati liecina par ieslodzījumu līdz trīs un pieciem gadiem, tiesa, tikai pāris gadījumos.

Ar 90 km žoga drošībai par maz 

Pēc Valsts robežsardzes aprēķiniem, mūsu robežu sargātājiem izdodas notvert 60 līdz 70% no nelegālajiem imigrantiem. Pagājušajā gadā caur Latviju līdz Lietuvas–Polijas robežai nokļuva vismaz 128 ārzemnieki, tajā skaitā 74 no Vjetnamas, 19 no Afganistānas, pieci no Irākas. Lietuviešu robežsargi visus nelegāļus atgādāja atpakaļ, no kurienes nākuši.

23 km garais žogs pagaidām lielākās neērtības rada savvaļas dzīvniekiem. Pērn 2,7 metrus augstais stiepļu pinums ar dzeloņdrāšu cepuri dažās vietās tika pabojāts, arī stabi bija izkustināti. Robežsargi tur aizdomās staltbriežus, kuriem sēta norobežojusi ierastās meža takas.

Žogu uz robežas vispirms būvē vietās, kur tā vieglāk šķērsojama. Iepriekš tiek iekārtota drošības josla, kas var būt ļoti sarežģīts darbs, ja tā virzās, piemēram, cauri purviem un tamlīdzīgām mitrām un staignām vietām. Līdz 2019. gadam paredzēts ierobežot 90 km jeb aptuveni trešo daļu no visas Krievijas–Latvijas robežas. Par Baltkrievijas daļas ierobežošanu pat nav aplēšu.

Salīdzinot ar kaimiņu lietuviešu plāniem, kuri gada laikā apņēmušies uzbūvēt divmetrīgu žogu 130 km garumā uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu, mūsu ieceres šķiet visai pieticīgas laikā, kad ieceļotāji var apdraudēt valsts iedzīvotāju drošību un jau ilgi rada liekas rūpes un izdevumus. Pēdējos trīs gados nelegālo imigrantu uzturēšanai un izraidīšanai uz mītnes zemēm iztērēti ap 1,7 miljoniem eiro. “Caurspīdīgā” robeža joprojām tiek izmantota kontrabandai – ar GPS un citām ierīcēm aprīkotos plostos uz Latvijas pusi ceļo cigarešu kravas, pa citiem ceļiem – arī degviela un alkohols. Pērn, piemēram, pārtverti vairāk nekā 14 miljoni cigarešu (2015. gadā – gandrīz 28 miljoni, 2014. – 13,5 miljoni).

Valsts robežsardzes speciālisti uzskata, ka posmā starp Latviju un Krieviju, kas uz Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas atzīts par vienu no saspringtākajiem, žogu lietderīgi būvēt daudz garākā posmā, nekā ieplānots. Iestāde par savu nostāju informējusi Iekšlietu ministriju.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv