Ar 90 km žoga drošībai par maz 7
Pērn par nepilnu simtu sarucis uz valsts “zaļās” robežas aizturēto nelegālo imigrantu skaits, arī viņu pārvietotāju kļūst mazāk. Robežsargi spriež, ka diez vai tas noticis pārdesmit kilometru garā žoga dēļ. Drīzāk par labu nākusi aktīvāka pārvadātāju izķeršana, modernāks aprīkojums un sadarbība ar kaimiņiem.
“Ciemiņus” palīdz ķert arī iedzīvotāji
Pārspīlēt 23 kilometru žoga ietekmi gar Latvijas–Krievijas robežu nebūtu pareizi, saka Valsts robežsardzes Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Mariks Petrušins, kad jautāju par nelegālo imigrantu skaita samazināšanos pagājušajā gadā.
– Aktīva operatīvā darbība un tieši pret pārvadātājiem – viņu aizturēšana un izķeršana ir galvenais faktors, kas veicina nelegālās imigrācijas kanālu likvidēšanu, līdz ar to samazinās nelegālo imigrantu plūsma, – viņš paskaidro.
Pērn robežsardze sākusi izmantot jauna tipa sensorus, kas, fiksējot pārkāpēju, vienlaikus sūta viņa foto un video un ļauj robežsargiem konkrētāk indentificēt trauksmes cēlāju, tā samazinot viltus gadījumus. Robežsargi precīzi zina, kas ir bijis pārkāpējs, un lieto attiecīgus taktiskus paņēmienus, lai viņus pārtvertu vai nu pa pēdām, vai maršrutā.
Palīgā nāk sadarbība ar kaimiņiem – pērn kopīgas operācijas gaitā ar Lietuvu un Poliju aizturēti vairāk nekā 80 nelegālie imigranti. Atsevišķos pasākumos izdodas iesaistīt arī Krieviju, taču tā joprojām nevēlas uzņemt atpakaļ no viņu puses Latvijā ienākušos robežpārkāpējus, atrunājoties, ka fakts nav pierādīts vai pēdas neīstās u. c. Statistika rāda, ka Krievijas robežsargi notvēruši vairāk nekā 300 potenciālos ieceļotājus, aktīvi strādā ar viņu pārvadātājiem. Daudz mazāk imigranti izmanto 173 km garo Baltkrievijas robežu, kurā nav ierīkota ne drošības josla, ne uzstādīts žogs.
Par nelegālajiem ieceļotājiem, kas nonākuši pierobežā vai dziļāk valsts teritorijā, arvien biežāk ziņo iedzīvotāji – pagājušajā gadā fiksēti 60 gadījumi, visaktīvākie esot ludzānieši. Ar vietējo ļaužu atbalstu pagājšgad aizturēti apmēram pārdesmit pārkāpēji. Rugāju–Gulbenes ceļa apkaimē, apskatot savu meža teritoriju, divi vietējie pamanījuši astoņu vjetnamiešu grupiņu un nekavējoties par to informējuši Valsts robežsardzes dienestu.
– Pirmā informācija, kuru saņēmām, bija nedaudz pārspīlēta – vjetnamieši it kā piesieti pie koka, taču patiesībā – apturēti, līdz palīgā ieradās robežsargi, – skaidro M. Petrušins.
Organizatoriem beidzot bargāki sodi
Nelūgto ciemiņu lielāko daļu joprojām veido vjetnamiešu bēgļi, kuru ieceļošana, kā apgalvo robežsardzes pārstāvis, Latvijā simtprocentīgi tiek organizēta. Pārējos – indiešus, pakistāņus, afgāņus u. c. tautību imigrantus – visbiežāk kāds nogādā līdz robežai, tālāk viņiem jādarbojas patstāvīgi, paļaujoties uz savām spējām, aprīkojumu un iepriekš saņemto informāciju.
Nelegālo imigrantu ievešanu lielākoties organizē Krievijas Federācijas pilsoņi, pērn no šīs valsts nāca 36 (kopumā aizturēts 51 “biznesmenis”). Pārvadātāju tehniskie līdzekļi kļūst arvien modernāki, novērojuši robežsargi.
