Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
21. novembris, 2014
Drukāt

Gads pēc Zolitūdes traģēdijas: vai no nelaimes gūta kāda mācība? (11)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pagājušā gada 21. novembrī Rīgā piedzīvotā lielveikala “Maxima” jumta sabrukšana valsts amatpersonas piespieda atzīt – būvniecībā ir lielas, gadiem milzušas problēmas, kuru novēršanai jāķeras klāt nekavējoties. Kas izdevies gada laikā? Un vai no šīs traģēdijas gūta kāda mācība?

Strebj pašu ievārīto putru

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš šajā amatā ir neilgu laiku, saka, ka aizvadītajā gadā valsts pārvalde pievērsusies galvenokārt seku novēršanai būvniecības nozarē. Pēc ilgiem strīdiņiem Saeimā pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas nosaka stingrākas prasības būvniecības dalībniekiem. Stingrākai uzraudzībai radīts Būvniecības valsts kontroles birojs.

“Līdz šim traģiskajam notikumam lielākā daļa būvnieku uzskatīja, ka valsts pārlieku iejaucas viņu darbā. Būvniecības likums ilgi nevirzījās uz priekšu tāpēc, ka būvuzņēmumu pārstāvji iebilda stingrākajām prasībām. Pēc viņu domām, jo tiesiskais regulējums būšot vienkāršāks, jo vieglāk strādāt. Zolitūde likusi krasi mainīt uzskatus gan Saeimas deputātiem, gan ministrijas amatpersonām, gan nozares pārstāvjiem,” atzīst Mārtiņš Lazdovskis.

Drīz pēc Zolitūdē notikušās nelaimes cita starpā ministrija pieprasīja vietējo pašvaldību būvvaldēm veikt “kratīšanu” visos būvlaukumos, pārbaudīt būvprojektus un būvētājus un ziņot par jebkādiem pārkāpumiem.

Šā gada deviņos mēnešos Rīgas būvvalde pārbaudījusi 3884 objektus. Neplānoti pārbaudītas 109 jaunceltnes, no kurām būvēšana apturēta 18 objektos, jo tajos konstatēta patvaļīgā būvniecība. Savukārt patvaļīga ekspluatācija konstatēta 14 apsekotos būvobjektos. Šogad Rīgas būvvalde ekspluatācijā nav pieņēmusi 15 jaunceltnes. Raksturīgākie pārkāpumi: nav iesniegta visa nepieciešamā dokumentācija, atklājušās atkāpes no projekta; nav pabeigti visi projektā paredzētie būvdarbi. Deviņus mēnešus ilgusi tirdzniecības centra “Maxima” ēkas pieņemšana ekspluatācijā Biķernieku ielā 143.

Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija izveidojušas īpašu sadaļu mājaslapā “www.mazaksslogs.gov.lv” kurā ikviens var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem būvniecībā. Ministrijā jau saņemti vairāk nekā 40 ziņojumi.

Ja atceramies, ka 2009. gadā toreizējais ekonomikas ministrs A. Kampars likvidēja Valsts būvinspekciju, tagad iznāk, ka aizvadītā gada laikā ministrija būtībā mēģinājusi novērst sekas, ko pati radījusi.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Un vēl mazs ieskatstajā, kā tiek vadīta un organizēta mazumtirdzniecība Izraēlā:”Министерствo финансов Израиля обратилось к руководству торговых сетей с просьбой предоставить информацию относительно их доходов от продажи продуктов питания, цены на которые находятся под контролем государства.” Tur dara tā, kā vajag valstij un tautai, šeit, kā diktē žīdu tirdzniecības tīkli. Nu, kur vēl lielāku stulbumu, kā pie mums?

  2. Tas ir galējs cinisms, kas tagad tiek demonstrēts ceļot tieši iepretī traģēdijas vietai tādu pašu lielveikalu, kā sabrukušais. Lielveikalu tīklu degradējošo lomu ekonomikā ir spiesti atzīt paši to izgudrotāji:” Комиссия министерства финансов Израиля рекомендовала ограничить число супермаркетов и магазинов, относящихся к ведущим торговым сетям, в черте крупных городов страны.”
    Bet Latvijā valdībai ir vienalga, ka tiek monopolizēta mazumtirdzniecība, vienalga pat tas, ka šie lielveikalu tīkli nepieder vietējiem, bet gan ārzemniekiem, kas nozīmē, ka visa milzīgā, supervieglā un valstij nekādu labumu nenesošā peļņa aizies no Latvijas. Kārtējā lielveikala vietā bija jāuzceļ labs tirgus, pēc kā ir tā noilgojušies iedzīvotāji.

  3. Protams, protams, ka sistēma vainīga šai visu laiku lielākajā miera laika nelaimē. Bet roku uz sirds – spalvas karaļi! Vai jūs kādreiz šīs sistēmas ietvaros esat apšaubījuši izsoles konkursu pareizību? Jeb vienmēr vadošais sauklis un brēciens bijis KĀDĒĻ NE PAR LĒTĀKO CENU! Un ne tikai jums – Dievs ar žurnālistiem, bet tiesas, kas izskata pasūtījumu un konkursu strīdus? Kāds kritērijs, atskaitot summāro izmaksu bijis visu jūsu slēdzienu pamatos? Tā kā vainīgos nemeklēsim tikai būvniekos, bet arī aprakstītājos un komentētājos, tiesnešos un ekspertos. Dalīsim vainu – tā būs godīgāk!

  4. valsts nepadomā neko tik par sevi kad kautkas notiek tad domā bet tā pat līdz galam nepadomā nabaga cilvēki

  5. nepadoties un panakt ka vainigie tiek soditi ka neka gaja boja daudzi cilveki un to ta nevar atstat ka vainigie sez nesoditi.

  6. gribu atgādināt PSRS laikā Limbažos ceļot vidusskolai 3 stāvu brīvdienās salika ķieģeļus uz griestiem ar partijas sekretāra pavēli( skolas direktors bija pret),jo skolā bija izmitināta nometne,griesti neizturēja slodzi tajā vietā,bērni atradās ēdamzālē,gāja bojā 7 bērni daudzi tika sakropļoti.Cietumā nonāca direktors ne partijas sekretārs

    • toreiz partijas sekretāram bija steidzoši jāuzņem maskavas pionieri, kas arī tika nosisti, bet vainu uzlika direktoram un izglitibas nodaļas vadītājam kuri bija pret šadu nometni. vainīgie un viņu atvases vēl šodien dzīvo lepni. tā kā nekas jauns nav tai pasūtījuma celtniecībā kur galvenais ir tepot.

  7. Ja jau RE&Re atkal dabūja ento miljonu vērtu pasūtījumu no valsts, tad tas nozīmē ka vadošajai kliķei Zolitūdes traģēdija ir pie vienas vietas. Kā Dombrovskim, notēloja ka atkāpjas no amata, lai rastu iepējas vēl ietekmīgākam amatas, bet sēdēja valdībā tik ilgi vēl kamēr ieviesa to stulbo euro un saņēma visus labumus.

  8. Ir radīta sistēma, kur reāli “augšējos plauktos” neviens ne par ko NEATBILD. Ne prezidents, ne Saeimas deputāti, ne ministri, ne visa tā lielā padomnieku varza, ne valsts iestāžu augstākajos krēslos sēdošie birokrāti. Atbildība sākas no vidējā posma un uz leju. Un arī ne vienmēr un visur, jo arī tieslietu sistēmā ir šāds atbildības trūkums ( pareizais konvertiņš pareizajā laikā un pareizajā kabatā daudz ko atrisina).Tādēļ šādas Maximu traģēdijas ir un būs.
    Tikai nacionālisms un nacionāla valsts dod iespēju darīt galu šīm nejēdzībām!

  9. =Ja atceramies, ka 2009. gadā toreizējais ekonomikas ministrs A. Kampars likvidēja Valsts būvinspekciju=
    =Drīz pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts par cēloņiem atzina – traģēdiju izraisīja sistēma.=
    Kurš vainīgs – sistēma vai sistēmas vadonis ? Ja domā ar prātu, tad skatot atpakaļ – Kampars likvidēja uzraudzību un tādēļ vainot kādu bezpersonisko sistēbu būtu lieki. Sistēmu vada cilvēki un ar parakstiem par to atbild. Laikam tikai ne Latvijā!
    PIEMĒRS.Likvidējiet autoinspekciju – cik cietīs un autoru ātri atklās, tas paraksts uz papīra jau saglabājies.
    Vienīgais jautājums – vai pietiks politiskās gribas atklāt pašu lielāko vainīgo vai vainīgas būs tikai tās skrūves un Fedja, kurš skrūvēja?

  10. Ja izsakās, tad skaidri: vainīga sistēma! Kāda sistēma, politiskā, ekonomiskā, būvniecības vai vēl kāda
    cita? Citādi katrs tulko tā, kā viņam izdevīgāk, atkarībā no paša pārliecības. Īpaši jau politiskie oponenti
    un pretinieki!

Draugiem Facebook Twitter Google+