Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. aprīlis, 2016
Drukāt

Zolitūdes lieta: cietušie atklāj, kas notika traģēdijas brīdī

Foto  LETAFoto LETA

Zolitūdes traģēdijā cietušie un cietušo pārstāvji Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas sēdes laikā, kurā izskata Zolitūdes traģēdijas krimināllietu.

Signalizācija “Maxima” lielveikalā strādāja jau no pirmā atvēršanas mēneša, šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja viena no cietušajām.

Pirmā liecības sniegusī cietusī emocionāli stāstīja, ka ir pieteikusi morālo kompensāciju vairāk nekā 7000 eiro apmērā, kā arī mantisko kompensāciju 144 eiro apmērā. Viņa stāstīja, ka traģēdijas brīdī viņa pēc pirkumiem devās izņemt naudu no bankomāta, kad nodzisa gaisma, bija liels troksnis, un viņa neko neatceras, līdz viņai kāds palīdzēja izkļūt.

Viņa arī skaidroja, ka nekad pirms tam, dodoties uz veikalu, nav dzirdējusi signalizāciju, kā arī nav redzējusi veikalam kādus bojājumus.

Liecību sniedza arī cietušais ugunsdzēsējs, kas pieteica morālās kompensācijas piedziņu 100 000 eiro. Viņš traģēdijas laikā lauza divus skriemeļus, pildot savus pienākumus, kad notika otrais jumta nogruvums. Liecinieks skaidroja, ka viņš bija pirmajā glābēju ekipāžā, kas ieradās uz lielveikalu.

Vēl kāda cietusī pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 4000 eiro apmērā. Viņa strādāja lielveikala telpās, optikas veikalā. Pēc nogruvuma viņa nespēja izkļūt ārā no veikala pašas spēkiem, bet pēc tam divi vīrieši palīdzēja viņai tikt ārā. Cietusī norādīja, ka fiziski traģēdijas dienā viņa necieta.

Tāpat sieviete skaidroja, ka signalizācija traģēdijas dienā strādāja ļoti bieži, turklāt tā strādāja jau no pirmā mēneša kopš lielveikala atvēršanas. Cietusī paskaidroja, ka sākumā viņi tika evakuēti, bet pēc tam to vairs nedarīja, jo bija pie signalizācijas pieraduši.

Sieviete lielveikalā Priedaines ielā 20 strādāja jau no tā atvēršanas.

Vēl kāda cietusī stāstīja, ka teju katru dienu devās uz veikalu “Maxima”. Todien viņa veikalā ieradās apmēram astoņas minūtes pirms nobrukuma un atradās iekštelpās, kad tas noticis. Teju uzreiz pēc nobrukuma no jumta sācis tecēt netīrs ūdens, piebilda lieciniece. Sieviete tiesai pieteica 2000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Pēc traģēdijas no “ziedot.lv” viņa saņēma 711 eiro.

“Maxima” darbiniece stāstīja, ka traģēdijas dienā ap plkst.16 sāka skanēt signalizācija, bet cilvēki netika evakuēti. Jautāta, vai zināja, kur atrodas rezerves izejas, darbiniece norādīja, ka nezināja, lai arī strādāja no veikala atklāšanas dienas. Par avārijas izejām viņa uzzināja jau pēc traģēdijas dienas.

Pirms tiesas sēdes cietušie lūdza nenorādīt viņu vārdus un uzvārdus masu medijos.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien turpina skatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Iepriekšējā sēdē prokurori pabeidza lasīt apsūdzību. Neviena no apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzina.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti – apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+