Mobilā versija
+21.9°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
16. decembris, 2016
Drukāt

Zolitūdes mācības “pieņemtas zināšanai” (1)

Foto LETAFoto LETA

Tā sauktā Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija pirms gada, noslēdzot savu darbu, nosūtīja dažādām Saeimas komisijām priekšlikumus gan par vēlamajiem uzlabojumiem likumdošanā, gan parlamentārās kontroles stiprināšanai. Komisijas gan pret šiem ieteikumiem izturas formāli, ja vispār ņem tos vērā.

 

Labais piemērs – prezidijs

“Jau nosūtot vēstules komisijām, nekādas lielās cerības neloloju,” atzīst bijušais Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”), “nevienā komisijā šie jautājumi īpaši nekust uz priekšu, bet vismaz valdība savu iespēju robežās ņēmusi vērā norādījumus un pozicionējusi, ka konstatētās problēmas tiks risinātas, kad tam atradīsies nauda. Taču diemžēl parlamentārā kontrole Latvijā ir ļoti vāja. Piemēram, man nav ilūziju, ka Tautsaimniecības komisija spēs uzraudzīt Ekonomikas ministrijas darbu ar būvniecības nozares regulējumu.” Balodis gan arī norāda, ka nevajadzētu “iebraukt otrā grāvī”, tādēļ, atjaunojot būvuzraudzību, jāuzmanās no pārmērīgas birokrātijas radīšanas. Viņaprāt, vienīgā parlamenta institūcija, kas ieklausījusies izmeklēšanas komisijas ieteikumos, esot Saeimas prezidijs.

Saeimas prezidijs aktīvi ķēries pie galaziņojumā atrodamā priekšlikuma izveidot likumdošanas analītisko dienestu. “Taču te arī jāskatās, kāds būs izpildījums. Ja pāris Saeimas bibliotekāres pārsauks par analītiķēm, tad skaidrs, ka nekāda labuma nebūs,” piesardzību saglabā Balodis. Visskeptiskāk viņš vērtē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kas izvairoties strādāt ar lobisma jautājumu.

 

Deputāti pikti par ierēdņu atskaitīšanos

Trešdien Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumu izpildi kārtējo reizi vērtēja Sociālo un darba lietu komisija. Patiesībā “vērtēja” šoreiz nebūtu īstais vārds. Deputāti drīzāk garlaikoti uzklausīja ierēdņu stāstījumu.

“Manā 28 gadu pieredzē Zolitūdes traģēdija bija pirmais tāda mēroga gadījums, kad negadījuma seku likvidēšana notiek triju dienu garumā un cietušie mums tika nodoti pakāpeniski. Tas lika mums izdarīt virkni secinājumu,” deputātiem teica Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Sarmīte Villere. Aizvadītajos gados NMPD kopā ar Veselības ministriju (VM) esot pilnveido­jusi Ārkārtas vadības grupas darbu (piemēram, nosakot, ka notikuma vadības postenī jābūt arī NMPD pārstāvim), labota virkne dienesta iekšējo normatīvo aktu, apzinātas problēmas ar cietušo gaisa medicīnisko transportu, uzlabota NMPD medicīnisko rezervju krājuma sistēma “Vētra”, pārskatīti Katastrofu medicīnas sistēmas noteikumi, Valsts katastrofu medicīnas plāns papildināts ar pielikumu par psiholoģiskās palīdzības nodrošināšanu. Savukārt Labklājības ministrijas pārstāvji stāstīja par uzsāktajām informatīvajām kampaņām, lai apmācītu sabiedrību par rīcību ārkārtas situācijās.

Kā novēroju, vairāki tautas kalpi, uzklausot ministriju un NMPD stāstījumu, kļuva manāmi nemierīgi un neslēpa neapmierinātību. Taču izrādās, ka tautas kalpu dusmas vairāk bija saistītas ar to, ka jā­klausās tik gara un garlaicīga prezentācija, nevis ar to, ka viņi būtu pamanījuši neizdarības ierēdņu darbā. “Mēs taču neesam nekāda izmeklēšanas komisija,” dusmīgi rūca Romualds Ražuks (“Vienotība”). Savukārt Andris Bērziņš (ZZS) ieteica ierēdņiem turpmāk gatavot prezentācijas, kas nav garākas par 10 minūtēm.

Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) pēc sēdes izvairījās sniegt skaidru atbildi uz žurnālistu jautājumu, vai atbildīgās amatpersonas un ierēdņi, viņasprāt, izpildījuši Zolitūdes izmeklēšanas komisijas ieteikumus, lai šādas traģēdijas neatkārtotos: “Mūsu uzdevums šodien nebija paust viedokli, bet pieņemt šo informāciju zināšanai. Mēs šādu informāciju skatīsim regulāri.” Viņa pati personīgi NMPD, VM un LM paveikto vērtēja pozitīvi.

 

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšlikumi

Pagājušā gada 5. novembrī apstiprinātais Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ir vairāk nekā 100 lappušu garš dokuments un sastāv no neskaitāmiem priekšlikumiem gan Saeimas institūcijām, gan citām 
ie­stādēm. Tiem gan ir tikai rekomendējošs raksturs, tādēļ ne visi ierosinājumi virzījušies uz priekšu. Lūk, 
daži būtiskākie no tiem:

• Saeimas prezidijam

Izveidot parlamenta analītisko dienestu.

• Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai

Valsts īstenotas būvniecības kontroles atjaunošana un pašreizējā būvniecības regulējuma pilnveidošana.

Būvspeciālistu uzraudzības un sertifikācijas uzlabošana.

Publisko iepirkumu pilnveidošana un apakšuzņēmēju uzraudzība.

Būvizstrādājumu tirgus uzraudzība.

Kvalifikācijas prasību ieviešana būvstrādniekiem.

Normatīvi noregulēt kārtību, kā veicama invalīdu evakuēšana.

• Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Būvspeciālistu izglītības kvalitātes uzlabošana.

• Sociālo un darba lietu komisijai

Ārkārtējo situāciju un krīžu pārvarēšanā iesaistīto medicīnisko dienestu darbību regulējošo normatīvo aktu uzlabošana.

Pilnveidot savstarpējo komunikāciju, informācijas apkopošanu un apriti gan starp katastrofu pārvaldībā iesaistītajiem dienestiem, gan ar sabiedrību.

Novērst trūkumus NMPD operatīvās vadības grupas darbā.

Grozījumi likumā par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.

• Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai

Ieviest lobisma tiesisko regulējumu.

Novērtēt VUGD veiktspēju.

Ieviest vienotu agrīnās apziņošanas platformu un modernizēt civilās trauksmes sistēmu.

Apsardzes darbinieku apmācības un sertifikācijas kārtības uzlabošana.

Trauksmes cēlāju tiesiskās aizsardzības sistēmas ieviešana.

• Juridiskajai komisijai

Grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredzot atbildību par šaubīgu un prasībām neatbilstošu būv­izstrādājumu piedāvāšanu tirgū.

• Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

Papildināt Valsts pārvaldes iekārtas 76. pantu, paredzot vienotus principus iekšējo normatīvo aktu veidošanā un saskaņošanā, uzticot to kontroli Tieslietu ministrijai.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. PIETIEK tēlot "svēto govi" un MELOT maitēdāja lapsa Atbildēt

    Tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas w-bedres pietiek/com īpašniece un pieķēzītāja lato lapsa par 1000 latiem (1420 euro) notirgoja savus “mediju treniņa” jeb “konsultāciju” pakalpojumus “maxima” vadības locekļiem, lai palīdzētu tiem sagatavoties iespējami “optimālākai” komunikācijai ar masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem.

    Informācija par šo maitēdājas lapsas kārtējo necilvēcīgo alkatību un šīs divkosīgās izdzimtenes nepārvaramo iedzīvošanās kāri pat uz bojā gājušu cilvēku dzīvību rēķina ir brīvi pieejama visiem interesentiem, t.sk. izmantojot “Google” meklētāju. Kā zināms, PATIESĪBU noslēpt NAV iespējams. Pat nožēlojami gļēvai lapsai tas “nespīd”.

    tev jūdasa grašu asinsnauda nesmird kārtējo reizi, pseido “žurnāliste” lapsa??

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (7)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varāDarba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+