Foto – Dainis Bušmanis

Par kādiem Latvijas notikumiem aizvadītajā gadā vēstījuši ārvalstu žurnālisti
 0

Ārzemju žurnālisti, kuri ikdienā ziņo par Latvijā notiekošo, atzīst, ka aizejošā gada notikums, kas visvairāk piesaistīja viņu uzmanību, diemžēl bija Zolitūdes traģēdija. Lūkojoties Jaunajā gadā, viņi teic, ka būs daudz darba, jo būs jāvēro, kā Latvijai sokas eirozonā, kā notiks jaunas valdības veidošanas process, un atzīmē, ka nākamgad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Reklāma
Reklāma

Vācijā valdība neatkāptos


Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

“Zolitūdes traģēdija man bija būtiskāka ne tikai no ziņu viedokļa, bet arī cilvēciski. Tajās dienās nācija jutās vienota. Tomēr pēc tam šī vienotība sabruka un sākās politisko spēļu spēlēšana,” jautāts par aizvadītā gada notikumiem, atzīst britu žurnālists Maiks Kolliers, kurš par Latviju ziņo vairākiem starptautiskiem medijiem. Arī Krievijas Pirmā kanāla Baltijas korespondente Jūlija Oļhovska atzīst, ka “Maxima” traģēdija ir tas, ar ko paliks atmiņā aizvadītais gads. “Mūsu žurnālistu redzeslokā turpmāk būs traģēdijas cēloņu izmeklēšana,” teica J. Oļhovska. “Tas nepatīkami pārsteidza cilvēkus. Mēs katrs ejam uz lielveikaliem, un šāda traģēdija varēja notikt arī citur. Daudzas valstis juta līdzi Latvijai,” saka žurnāliste. Starptautisko mediju uzmanību piesaistīja arī premjera Valda Dombrovska demisija, kas sekoja traģēdijai. “Tas bija viņa personisks lēmums. Iespējams, viņš juta daļu atbildības,” skaidro J. Oļhovska.

Vācu žurnāliste Birgita Johannsmeiere arī uzsver, ka Zolitūdes traģēdija bijis viens no notikumiem, par kuriem starptautiskajiem medijiem bijusi liela interese. “Tur bija liels upuru skaits. Un pats trakākais ir tas, ka nevar atrast atbildīgos. Taču, ja Vācijā notiktu līdzīga liela apjoma traģēdija, nevaru iedomāties, ka kanclere Angela Merkele atkāptos no amata,” spriež vācu žurnāliste, kura pēc traģēdijas novērojusi Latvijas sabiedrības noskaņojumā agresiju. “Vācijā cilvēki ir sarūgtināti, ka Dombrovskis atkāpās. Uzskatu par dumjām baumas, ka tas bijis taktisks solis, lai vēlāk iegūtu augstu amatu Eiropas Savienībā. Kādam uz traģēdiju bija jāreaģē, taču Dombrovskim nevajadzēja atkāpties,” teic B. Johannsmeiere. M. Kolliers uzskata, ka premjera lēmumu ietekmējis Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Vai Latvija nekļūs 
par otru Kipru?


CITI ŠOBRĪD LASA

Kā būtisku notikumu ārzemju žurnālisti min Latvijas iestāšanos eirozonā. B. Johannsmeiere pamanījusi, ka vācu mediju vidē parādījušās nepamatotas bailes, ka Latvijas iestāšanās eirozonā padarīs to par otro Kipru. “Man bija jāskaidro kolēģiem, ka Latvija nav nodokļu paradīze, kā tas bieži tika pasniegts Vācijas medijos. Man bija vairākas reportāžas par šo tēmu, runāju ar ekspertiem un centos nomierināt vācu publiku,” stāsta B. Johannsmeiere.

M. Kolliers, kas ikdienā dzīvo ārpus Rīgas, runājis ne tikai ar baņķieriem par eiro ieviešanu, bet arī ar cilvēkiem laukos. “Lielākajai daļai cilvēku nav sajūtas, ka eiro ieviešana būtu kaut kas nozīmīgs. Man radās iespaids, ka viņiem ir vienalga. “Ārzemēs tādu vienaldzību nesaprot,” teic M. Kolliers. Kā būtisku notikumu šogad viņš atceras Dziesmu un deju svētkus – par to viņam bijis viens no lielākajiem stāstiem. Tomēr, līdzīgi kā daudziem latviešiem, viņam šķiet, ka noslēguma koncertā kaut kā pietrūcis. “Par noslēguma koncertu cilvēkiem bija daudz gaidu. Tas bija lielisks, taču ne tāds kā citos gados. Kad dzirdēju dziesmu “Saule. Pērkons. Daugava”, es šogad nedabūju gaidīto sajūtu. Parasti šīs dziesmas izpildīšanas laikā cilvēki iegūst sava veida transcendentālu pieredzi. Šoreiz tās nebija,” teic Maiks.

Bet J. Oļhovska veidojusi īpašu materiālu par to, kāpēc Baltijas valstīs gājputni vēl bijuši vēlu rudenī un nebija agrāk devušies prom uz siltajām zemēm.

B. Johannsmeiere teic, ka būtisks notikums bijis Nepilsoņu kongresa izveide un tas esot bijis tādēļ, ka daudzi krievu sabiedriskie aktīvisti nevarot piedalīties politikā. Tāpat viņa uzskata, ka “SC” būtu jādod iespēja iesaistīties valdībā, jo tas neesot normāli, ka partijas, kas gūst tik lielu atbalstu vēlēšanās, tajā nepiedalās. “Realitāte ir tā, ka Latvija nav tikai latvieši vien,” saka vācu žurnāliste.

2014. gads – 
ziņkāres vērts


“Līdz gada beigām man šķita, ka 2014. gads Latvijai būs stabils un nebūs tik interesants, taču tagad varu teikt, ka tas būs ziņkāres vērts,” teic M. Kolliers. “Izskatās, ka zaļie un zemnieki līdz ar Dombrovska demisiju var atkal kļūt par vērā ņemamu politisko spēku. 
Šlesers plāno atgriezties. “Vienotība” un Reformu partija vairs nerunā par oligarhiem un korupciju. Jāatceras, ka “Vienotība” sevi pozicionēja kā pretkorupcijas partiju,” teic M. Kolliers. Viņš izsaka pieņēmumu, ka “Vienotība” un pārējās labējās partijas nevēlēsies strādāt vienā valdībā ar “SC”, jo baidīsies par politiskajām sekām. Bet par ekspremjera Einara Repšes partiju “Latvijas attīstībai” viņš ironiski izsakās, ka bija “Jaunais laiks” un tagad parādījies “Jaunākais laiks”. “Repšes partija runā par attīstību, taču pagaidām neredzu viņu konkrētos priekšlikumus,” saka M. Kolliers.

Reklāma
Reklāma

B. Johannsmeiere norāda, ka nākamais gads Latvijai ir zīmīgs ar to, ka aprit 20 gadi kopš PSRS armijas izvešanas, un šo faktu ir vērts atgādināt. Kā būtisku viņa min Latvijas Nacionālās bibliotēkas atvēršanu, kā arī sola sekot Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem. Viņu priecē, ka Rīgā ir attīstījušies radošie kvartāli kā, piemēram, Kaņepes kultūras centrs, Miera iela un Kalnciema kvartāls, kas nodrošina labu piedāvājumu kultūras baudītājiem. M. Kolliers arī sola atspoguļot Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumus, taču viņš pauž neizpratni, kāpēc tās programmas nosaukumam dots jēdziens “Force majeure”, kas viņam un daudziem saistās ar apdrošināšanas dokumentiem un nelaimēm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.