Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. jūnijs, 2016
Drukāt

Zolitūdes traģēdijā cietušais: savu sievu neatpazinu pat morgā

Foto: LETAFoto: LETA

Savu Zolitūdes traģēdijā bojā gājušo sievu, ar kuru biju nodzīvojis kopā 35 gadus, neatpazinu pat morgā, ceturtdien tiesas sēdē liecināja traģēdijā cietušais.

“Pa radio dzirdēju, ka “Maximā” notikusi nelaime. Zvanīju sievai, jo zināju, ka viņa, mērojot ceļu uz mājām, mēdz minētajā veikalā ieiet,” stāstīja vīrietis. “Es visu laiku, kad zvanīju, domāju, ka viņa ir dzīva. Domāju – ja būs kaut kas noticis, tad viņa mēģinās ar mani sazvanīties,” stāstīja vīrietis.

Viņš sacīja, ka sievu nav atpazinis ne pēc viņas ķermeņa iznešanas no drupām, ne arī morgā. “Morgā es viņu ieraudzīju. Viņai bija caursists galvaskauss, nebija vienas kājas un bija norauti auskariņi. Viņu pēc mantām atpazina mana māsa un draugi,” stāstīja cietušais. “Mēs 35 gadus dzīvojām kopā, es zināju visas nianses, taču nespēju viņu atpazīt, domāju, ka tā nav viņa,” sacīja vīrietis. Viņš no vainīgajām personām pieprasīja 150 000 eiro lielu morālo kompensāciju, vairākas reizes norādot, ka ne jau nauda visā šajā lietā ir galvenais.

Toties kāds jauns puisis, kurš, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, zaudējis māti, norādīja, ka pats nav cietis traģēdijā laimīgas sakritības dēļ. Jaunais cilvēks stāstīja, ka viņš mācījies skolā, kur mamma strādājusi, un parasti viņi abi pēc skolas braukuši iepirkties. “Taču tanī dienā mātei līdzi nebraucu, jo man viena stunda nenotika, tālab laimīgas sakritības dēļ es esmu šeit,” stāstīja puisis.

Jaunais cilvēks arī piebilda, ka mātes nāve viņu ļoti ietekmējusi un viņš nav spējis pabeigt mācību iestādi vienlaikus ar kursabiedriem. Viņš pieteicis morālo kompensāciju 70 000 eiro apmērā.

Kompensācijas pieteikuši arī citi bojā gājušās sievietes tuvinieki.

Bojā gājušās sievietes māsa stāstīja, ka starp viņām abām bijusi cieša saikne un abas katru dienu sazvanījušās.

“Tanī dienā man zvanīja meita un teica, ka “Maxima” sabrukusi. Zināju, ka māsa tur aizbraukusi, un devos turp,” stāstīja cietusī. Sieviete mēģinājusi māsu sazvanīt, bet viņa uz telefona zvaniem nav atbildējusi. “Es pie veikala redzēju viņas mašīnu. Tāpēc nakti pavadīju tur,” liecināja cietusī.

Viņa stāstīja, ka māsu ilgi neesot varējuši atrast. “Ar fotogrāfiju braukājām pa slimnīcām, nevarējām atrast,” sacīja sieviete. “Taču atradām. Viņa bija piecdesmit trešā [traģēdijā bojā gājusī],” izteicās bojā gājušās māsa.

Savukārt kāds vīrietis, kurš traģēdijā zaudēja māti, pastāstīja, ka pats traģēdijas dienā bijis veikalā. “Biju tur laikā no plkst.16 līdz 17, dzirdēju signalizāciju. Mani no iešanas veikalā neviens neatturēja, durvis bija vaļā, tikai veikals “Drogas” bija slēgts,” stāstīja vīrietis. Vēlāk viņš dzirdējis, ka “Maxima” sagruvusi. “Mana māte pēc darba tur vienmēr gāja. Es viņu visu nakti gaidīju, līdz viņu iznesa kā trīsdesmit trešo,” stāstīja vīrietis, kurš no vainīgajām personām pieprasa 350 000 eiro lielu morālo kompensāciju.

Uz ceturtdienas sēdi bija aicināti 30 cietušie. Vairāki cietušie nebija ieradušies, un daļai no viņiem pieteikto kompensāciju apjomu nolasīja advokāti.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa lietā pasludināja pārtraukumu līdz 30.augustam plkst.10.

Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzītas 268 personas. Cietušo nopratināšana šajā lietā sākās 13.aprīlī un tā turpināsies līdz rudenim.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka marta sākumā tiesa krimināllietu sāka skatīt pēc būtības. Lietā apsūdzēts sabrukušā lielveikala “Maxima” būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets, būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvprojekta vadītājs Andris Kalinka, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā Staņislavs Kumpiņš, Mārtiņš Draudiņš, kurš bija atbildīgais būvuzraugs projekta pirmajai kārtai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un “Maxima Latvija” darba aizsardzības speciāliste Inna Šuvajeva.

Apsūdzības uzrādītas par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības, valsts amatpersonas bezdarbību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Apsūdzētās personas savu vainu neatzīst.

Tāpat tiesa lēmusi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu SIA “HND Grupa”, arhitektu firmai “Kubs”, “Re&Re”, “CM Consulting” un “Maxima Latvija”.

Apsūdzību uztur Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti. Lietas materiāli apkopoti 80 sējumos.

Rīgā, Zolitūdē, veikalā “Maxima” 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+