Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. jūnijs, 2016
Drukāt

Zolitūdes traģēdijā cietusī: Manai meitai tika laupītas tiesības uz dzīvību

Foto: LETAFoto: LETA

Ziedi un iedegtās svecītes Zolitūdes traģēdijas vietā, kur ielveikalā "Maxima", sabrūkot jumta konstrukcijām, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī paši glābēji.

Zolitūdes traģēdijas dienā manai meitai tika laupītas tiesības uz dzīvību, šodien traģēdijas krimināllietas izskatīšanā sacīja viena no cietušajām.

Sieviete nedaudz aizrādīja tiesai par to, ka viņai “nav tribīnes” liecinot, jo sievietei nav iespēju kaut kur novietot savus papīrus. Cietusī, pamatojot savu kaitējuma kompensāciju, atsaucās uz regulu saistībā ar dzelzceļa pasažieru negadījumiem.

Cietusī pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 190 000 eiro apmērā.

Sieviete paskaidroja, ka pēc meitas bojāejas traģēdijā viņai bija stress un depresija, kas veicināja krūts vēža esamību. Sieviete stāstīja, ka viņai bija ļoti labas attiecības ar meitu, līdz ar to viņa allaž bija droša, ka vecumdienas cietušajai būs nodrošinātas, bet tagad šādas iespējas nebūs.

Traģēdijas dienā plkst.17.10 viņa runāja ar savu meitu, kas nozīmē, ka, meitai ierodoties “Maxima”, signalizācija jau tika atslēgta, līdz ar to “meitai bija laupīta iespēja izvēlēties – iet iekšā veikalā vai neiet”, pārkāpjot bojāgājušās tiesības uz dzīvību.

Advokāts Oskars Rode gan cietušajai jautāja, kāpēc viņa uzskata, ka signalizācija tikusi atslēgta. Cietusī sieviete pauda, ka to izlasīja masu medijos, kā arī dzirdējusi no citiem cilvēkiem.

Alda Gobzema pārstāvētais cietušais, kurš tiesā pieteica 70 miljonu eiro morālo kompensāciju, uz tiesas sēdi nebija ieradies, jo atrodas ārpus valsts. Gobzems arī norādīja, ka viņš gan nevar liecināt par lietas faktiskajiem apstākļiem.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+