Zolitūdes traģēdijas lietā “Maxima” noteikts daļējs mantas arests 1
Zolitūdes traģēdijas lietā juridiskajai personai “Maxima Latvija” noteikts daļējs mantas arests, žurnālistiem pirmdien paziņoja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
“Maxima” pārstāvis Jānis Beseris norādīja – lai gan joprojām nav saņemts policijas lēmums, tomēr, pārbaudot zemesgrāmatā pieejamo informāciju, konstatēts, ka Valsts policija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir tikusi ierobežota rīcības brīvība ar uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem.
“Vienlaikus jāuzsver, ka šis lēmums tiešā veidā neatstāj un neatstās nekādu ietekmi uz uzņēmuma darbību,” skaidroja Beseris.
Grišins preses brīfingā norādīja: “Uz šo brīdi Kriminālpolicija ir nonākusi Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietā līdz stadijai, kad mums kopā ir deviņas aizdomās turamās personas. Pret piecām juridiskām personām ir uzsākti kriminālprocesuālie ietekmēšanas līdzekļi”.
Attiecībā uz fiziskām personām Grišins norādīja: “Šobrīd par aizdomās turētiem ir atzīti trīs cilvēki no projektēšanas stadijas. Pašlaik pēdējie lēmumi tika pieņemti par trim Rīgas Būvvaldes amatpersonām saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem jeb par to, ka šie cilvēki nepildīja savus pienākumus, kā dēļ iestājās smagas sekas, kas izpaudās kā cilvēku nāve”.
Viņš norādīja, ka no šiem trim cilvēkiem divi vairāk nestrādā Būvvaldē, bet viena vēl joprojām ir Būvvaldes amatpersona.
“Visiem trim aizdomās turamajiem ir piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar apcietinājumu,” teica Grišins.
“Savukārt otrs kriminālprocess, kurā ir viena aizdomās turētā persona, ir saistīts ar darba drošības jautājumiem uzņēmumā, kurā notika traģēdija,” teica kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks, piebilstot: “Arī šai personai piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības ierobežošanu. Bet attiecībā pret šīs personas darba devēju ir uzsākta kriminālprocesuāli ietekmēšanas līdzekļi”.
“Kriminālizmeklēšanas ieskatā pie atbildības bija jāsauc persona, kurai atbilstoši savam amata aprakstam bija jāorganizē darba drošības pasākumi iestādē. Šī ir persona, kas tiek saukta pie kriminālatbildības, jo ne viss bija izdarīts pienācīgā veidā. Pirms traģēdijas darbinieki nerīkojās atbilstoši, lai pasargātu sevi un citus cilvēkus no briesmām. Ja būtu pienācīgi izstrādāti normatīvie akti un tiktu sekots visiem priekšrakstiem, tad, iespējams, cilvēki vēl būtu dzīvi,” teica Grišins.
Paskaidrojot kriminālprocesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu, Grišins norādīja, ka tā ir nākotnes iespējamā juridiskās personas saukšana pie atbildības. “Tur ir dažādi iespējamie sodi, sākot no juridiskās personas likvidācijas un beidzot ar soda naudām. Lai nodrošinātu iespējamās soda sankcijas, kas attiecas arī materiālajās izpausmēs, procesa virzītājs ir lūdzis tiesu apmierināt prasību uzlikt uzņēmumam ierobežojumus rīkoties ar saviem īpašumiem,” viņš teica.
Uz jautājumu vai policija ļaus aizdomās turētajai amatpersonai turpināt darbu Būvvaldē Grišins atbildēja, ka procesa virzītājs nesaskata nepieciešamību papildus ierobežot iespējas strādāt būvvaldē. “Ja procesa virzītājam radīsies bažas vai aizdomas, ka turpinot pildīt savus pienākumus būvvaldē, tas var kaitēt sabiedrībai, tad lēmums par papildu drošības līdekli var tikt pieņemts,” viņš norādīja.
“Pašlaik ir jāatzīst, ka mēs nonākam tajā stadijā, ka sākam domāt par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanai, līdz ar to mums nav plānu atzīt vēl kādu personu par aizdomās turamo,” teica kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.
“Kriminālprocess varētu tikt nodots prokuratūrai marta otrajā pusē,” viņa piebilda.
Grišins atzina, ka papildu izmeklēšanas laikā jauni aizdomās turamie var parādīties, tostarp arī prokuratūras izmeklēšanas stadijā, bet, “kas attiecas uz šo brīdi, tad procesa virzītāji neplāno jaunu personu atzīšanu par aizdomās turamajiem”.
Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks norādīja, ka policija visdrīzāk virzīs abus kriminālprocesus atsevišķi, bet nevarot izslēgt, ka nākotnē tie varētu tikt apvienoti. “Mēs strādājam pie tā, lai abus kriminālprocesus virzītu vienlaicīgi,” viņš piebilda.
Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā aizdomās turēto personu statusu piemērojuši vēl četrām personām – trim Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem par noziedzīgu bezdarbību un vienai iesaistītā uzņēmuma darbiniecei par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Ar traģēdiju saistītā uzņēmuma darbiniecei tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi. VP arī uzsākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības.
Savukārt visi trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki tiek turēti aizdomās par amatpersonu pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.
Aģentūras BNS rīcība esošā informācija liecina, ka aizdomās turēto personu statuss piemērots kādreizējam Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja vietniekam Jānim Balodim, kurš šajā institūcijā vairs nestrādā, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes galvenajai inženierei Aijai Meļņikovai.
“Maxima” pārstāvis Oskars Rode aģentūrai BNS apstiprināja, ka viena no juridiskajām personām ir “Maxima”.
Kopā šajā kriminālprocesā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas – piecas par pārkāpumiem būvniecības un projektēšanas procesā, trīs par noziedzīgu bezdarbību būvniecības uzraudzības laikā un viena par pārkāpumiem darba drošības jomā, norāda policija.
