Latvijā
Kriminālziņas

Zolitūdes traģēdijas lietā tiesa nolasa apsūdzētā arhitekta Kalinkas liecību fragmentus 1


Ziedi un svecītes Zolitūdes traģēdijas vietā, kur pirms gada lielveikalā “Maxima”, sabrūkot jumta konstrukcijām, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī paši glābēji, 21.11.2014.
Ziedi un svecītes Zolitūdes traģēdijas vietā, kur pirms gada lielveikalā “Maxima”, sabrūkot jumta konstrukcijām, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, tostarp arī paši glābēji, 21.11.2014.
Foto; LETA/Ieva Lūka

Pēc prokuratūras lūguma Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē šodien tika nolasīti vairāki sagruvušā lielveikala “Maxima” arhitekta Andra Kalinkas pirmstiesas liecību fragmenti.

Tiesa šodien vēlējās uzklausīt apsūdzētā Kalinkas liecības, tomēr sēdes sākumā viņš paziņoja, ka liecības prokuroriem un izmeklētājiem sniedzis jau vairākas reizes un patlaban viņam neesot, ko piebilst.

Prokurori lūdza tiesai nolasīt vairākus Kalinkas pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegto liecību fragmentus.

Pret šādu procedūru iebilda apsūdzētā advokāts Jānis Junkers, kurš atsaucās uz tiesas sēdes sākumā pieredzēto situāciju ar apsūdzēto Andri Gulbi. Proti, advokāts norādīja, ka pirmstiesas liecību nolasīšanai nav likumiska pamata, jo Kalinka tās sniedzis kā liecinieks, nevis apsūdzētais.

Un likumiski nav nekāda pamata tās izmantot iztiesāšanā, piebilda advokāts. Kriminālprocesa likums nosakot, ka šādas liecības var izmantot tad, ja apsūdzētais būtu attiecies liecināt, taču Kalinka sniedzis liecības vairākkārt. “Mums pēc būtības nav iebildumu pret liecību nolasīšanu, taču prokurori nevar procesuāli pamatot, kāpēc tas ir nepieciešams,” teica Junkers.

Arī citi advokāti Junkeram pievienojās, norādot, ka “ja vienreiz prokuratūra likumu ir pārkāpusi, tas nav jādara visu procesa laiku”. Advokāti skaidroja, ka prokuratūra grib lasīt pirmstiesas liecības balstoties tikai uz Kriminālprocesa 501.panta 6.daļu un izmantojot tikai vienu kritēriju, taču advokātu ieskatā, tādā veidā tiek ignorētas kopējās panta prasības un, strādājot pēc šādas loģikas, “nolasīt drīkstētu jebkura liecinieka jebkuras liecības”.

Prokurori gan norādīja, ka pamats nolasīt liecības ir, jo, ja reiz persona ir liecinājusi, bet tagad izmanto tiesības neliecināt un neko papildināt nevēlas, tiesai nav citu variantu kā iepazīties ar iepriekš sniegto liecību saturu.

Uzklausot abas puses, tiesnesis Erlens Ernstons izsludināja pārtraukumu, norādot, ka tiesai nepieciešams laiks apspriesties. Atgriežoties viņš paziņoja, ka prokuroru lūgumu tomēr apmierina un nolasīs Kalinkas pirmstiesas laikā sniegtās liecības, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 503.panta 4.daļu un 501.panta 4.punktu.

Kalinka pirmstiesas liecībās informēja par projekta izstrādes gaitu un savu atbildību procesā.

“Esmu autors tikai projekta arhitektūras daļai un veicu autoruzraudzību tikai par šo projekta sadaļu. Es neesmu tiesīgs runāt citu autoruzraugu vārdā un savus parakstus esmu sniedzis tikai par lietām, kas attiecas uz arhitektūras daļu. Es nebiju kompetents veikt būvkonstrukciju ekspertīzi, jo neesmu to projektētājs,” vairākkārt skaidroja Kalinka.

Viņš arī paudis nostāju – viņš kā arhitekts nevar sniegt vērtējumu, kas bija par iemeslu tirdzniecības centra jumta iebrukumam. Tāpat Kalinka paudis, ka notikušais ir smags trieciens gan viņa profesionālajai karjerai, gan viņam personīgi, tādēļ viņš ir gatavs iesaistīties visos iespējamajos veidos un palīdzēt izmeklētājiem lietas risināšanā.

Pēc arhitekta paustā, tirdzniecības centra būvkonstrukciju daļas izstrādi veica SIA “HND grupa” veica un viņi bija atbildīgi par būves nesošo konstrukciju uzprojektēšanu un izstrāde. Veicot projektēšanu, bija jāaprēķina konstrukciju slodzes un jānosaka izmantojamie materiāli. Arī autouzraudzību par šī darba veikšanu uzņēmās “HND grupa”. Pēc Kalinkas teiktā, viņš nav bijis informēts par to, ka “HND grupa” metālkonstrukcijas stiprinājumu izstrādei piesaistījis apakšuzņēmēju SIA “Vicom Industry” un apsūdzētajam Ivaram Sergetam, kas ir “HND grupa” pārstāvis, tas pēc būtības nemaz nebija jādara, jo tas projektu no arhitektūras viedokļa nemainīja.

Vēlāk tika uzklausītas arī apsūdzētā uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa pirmstiesas liecības. Līdzīgi kā Gulbja un Kalinkas gadījumā, arī Kumpiņa advokāts iebilda pret pirmstiesas liecību nolasīšanu, taču tiesnesis viņu iebildumus noraidīja.

Savās pirmstiesas liecībās Kumpiņš detalizēti aprakstīja būvdarbu uzraudzības un norises gaitu, apgalvojot, ka kontrolējis visu darbinieku paveikto, tostarp, visu stiprinājumu uzstādīšanu. Viņš arī vairākkārt norādīja, ka savu darbu veicis kvalitatīvi un profesionāli un savās darbībās nekādus pārkāpumus nesaskata.

Kopumā tiesas sēde šodien ilga piecas stundas.

Nākamā sēde gaidāma rīt, 24.oktobrī, plkst.10, kad tiks uzklausītas apsūdzētā būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa liecības.

Jau vēstīts, ka tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.

Šīs personas ir ēkas būvinženieris Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Saistītie raksti

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī “Maxima” darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

LA.lv