Uzņēmēja Baiba Rubesa (no kreisās), sabiedrības par atklātību “Delna” vadītāja Inese Voika un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš piedalās sabiedriskā apspriedē par Zolitūdes traģēdijas komisijas izveidošanu, kuras mērķis būs nodrošināt traģēdijas apstākļu vispusīgu izvērtēšanu.
Uzņēmēja Baiba Rubesa (no kreisās), sabiedrības par atklātību “Delna” vadītāja Inese Voika un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš piedalās sabiedriskā apspriedē par Zolitūdes traģēdijas komisijas izveidošanu, kuras mērķis būs nodrošināt traģēdijas apstākļu vispusīgu izvērtēšanu.
Foto: LETA

Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā komisija izjukusi – atkāpjas arī Voika 1

Pēc vairākiem skandāliem praktiski izjukusi nesen valdības apstiprinātā Sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai – trešdien atkāpās tās vadītājs Jānis Kažociņš, bet ceturtdien – Baiba Rubesa un Inese Voika.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Komisija tika apstiprināta četru cilvēku sastāvā.

Komisijas dalībnieki atzinuši kļūdas un sabiedrības uzticības zudumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Es pieļāvu kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus – likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,” vēstulē premjeram pauž Voika. Viņa uzskata, ka turpmākā procesā komisijas locekļi ir jāizraugās pēc rūpīgāk izstrādātiem kritērijiem, pamatojot katra kandidāta izvēli, kas šajā procesā netika darīts pietiekami, un radīja jautājumus un neuzticību sabiedrībā.

Rubesa iepriekš paziņoja, ka “uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, atkāpjos no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas”. Viņa atzina, ka atalgojums ir pats pēdējais, nevis pirmais jautājums, par ko jārunā. “Mana kļūda šoreiz bija tā, ka nepietiekoši stingri pieturējos pie savas izpratnes par labas pārvaldības principiem, un administratīvā loģika guva pārsvaru. Es to patiesi nožēloju,” pauž Rubesa.

Kažociņš no amata atkāpās trešdien, motivējot ar sabiedrības atbalstu zaudēšanu.

Sabiedrības neizpratni un kritiku izraisīja Kažociņa iesniegtā tāme Valsts kancelejai par finansējumu komisijas darbībai, algām, kas sasniedza tūkstoti latu mēnesī “uz rokas” katram, un komisijas darbībai nepieciešamajām lietām, tostarp papīra smalcinātāju par 900 latiem, taču ne sabiedriskās komisijas darba plāns, ne konkrēti veicamie uzdevumi vēl nav noteikti.

Tāpat “Ziedot.lv”, kas vāca iedzīvotāju ziedojumus Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalstam, vadītāja Rūta Dimanta iepriekš sacīja, ka viņu aizvainojusi komisijas vēstule, kurā izteikti neargumentēti pārmetumi. Viņa pat izteicās, ka komisija turpina Zolitūdes traģēdiju.

Sabiedriskā komisija tika izveidota ar valdības lēmumu, nosakot mērķi nodrošināt vispusīgu 21.novembra Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanu, kad, sabrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.