Apbrīno

Zommers ceļo pa ledusskapjiem. Nu un? 16

Foto – Ilze Pētersone

Šefpavārs Raimonds Zommers kā “Ciemiņš virtuvē” atkal ceļo pa vietējo slavenību ledusskapjiem. Viņa kolēģis Mārtiņš Sirmais tikko atgriezies no Somijas – svinējuši Ziemassvētkus nākamajai “Kulta ēdienu” sezonai. Katrai zvaigznei savs formāts, bet kāds no pavārmākslas raidījumiem ieguvums ierindas skatītājam?

 

Ko Lauris Aleksejevs virtuvē dara ar 11 dēlīšiem?

Uzsildīts ar jaunu vadītāju un pastiepts garumā, Latvijas sabiedriskās televīzijas 1. kanālā ekrānā atgriezies “Ciemiņš virtuvē”. Kā zupa, kas atšķaidīta ar ūdeni, teiktu mana vecmāmiņa, kas bija laba pavāriene. Iepriekš nepilnu pusstundu gana spraigajā gabalā dzirksteļoja divu līdzvērtīgu svara kategoriju profesionāļi – sarunu vedējs Mārtiņš Daugulis un viens no Latvijas labākajiem šefpavāriem Raimonds Zommers –, bet tagad divtik garākais raidījums vietām krietni garlaiko. Iespējams, ka pieredzējušāka un prasmīgāka vadītāja rokās arī stunda paietu nemanot, taču par šefa pārinieci uzaicinātajai aktrisei Anetei Krasovskai vēl nāktos pilnveidoties gan intervijas žanrā, gan visa pasākuma vadīšanā. Pagaidām anotācijā solītās “neparastās sarunas” veiksme vairāk atkarīga no nama saimnieka pļāpīguma un atraktivitātes. Vērīgāks skatītājs noteikti novērtētu arī produkta svaigumu – intervijās ieteicams vairāk atklāt arī kādu neizrunātu vai mazāk zināmu faktu no zvaigžņu dzīves, jo tās jau krustu šķērsu izjautātas un aprakstītas mediju medijos.

Raimonds Zommers svešajās virtuvēs jūtas tikpat brīvi kā sava restorāna ķēķī – izrevidē ledusskapi, izrakņā plauktus un skapīšus, kolēģa Laura Aleksejeva krājumos atrodot 11 dēlīšus! Trīs ēdienu gatavošana notiek profesionāļa cienīgā tempā ar īsiem, saturā koncentrētiem komentāriem, lai gan nepilnas stundas garais raidījums atļautu arī dziļāku skaidrojumu par izvēlētajiem produktiem un maltīti, kļūstot ne tikai par izklaidējošu, bet arī izglītojošu pārraidi.

Noslēgumā pietrūkst rūpīgāka izvērtējuma par ēdiena pasniegšanu, izskatu, garšu, smaržu – saruna par maltīti pie galda taču allaž ir tā patīkamākā un aizraujošākā daļa, ja neskaita pašu ēšanu. Tiesa, lai to uzturētu, ar “garšo” vai “negaršo” nepietiks, vajadzīgas plašākas zināšanas pavārmākslas jomā. Arī šajā virzienā vadītājai ir ko mācīties.

Raidījuma nosaukums “Ciemiņš virtuvē” vairāk vedinātu saturā pievērsties pavārmākslas sadaļai, citādi sanācis kā kārtējais personību runājamgabals, kas dekorēts ar šefpavāra sviesta rozēm. Kāds no tā ieguvums skatītājam? Ziņkārīgākie apmierinās vēlmi ielūkoties slavenību ķēķos, drusku izklaidēsies, nedaudz pagarlaikosies ar garumā pastieptu sarunu, novērtēs šefa izcilās prasmes un, kazi, kaut ko aizgūs savam galdam. Man noderēja prošuto ietītās maltās gaļas paņēmiens, bet atbildi uz Zommera jautājumu – kam Laurim Aleksejevam vajadzīgi tik daudzi virtuves dēlīši, tomēr nesagaidīju.

Komerctelevīzijas pavārmākslas raidījumu skatītājus vairāk cienā ar tulkotiem ārzemju gabaliem, izņēmums – TV3 “Gatavo 3”, kurā ēdienu tapšanu soli pa solim rāda un stāsta trīs aizrautīgas un zinošas latviešu dāmas, pasākumu noslēdzot ar kopīgu maltīti.

Līdz Latvijai beidzot nonācis Austrālijas šovs “Mani virtuves noslēpumi”, kurš savu ceļu televīziju ekrānos sācis jau 2010. gadā, iemantojot lielu popularitāti. Un pamatoti, jo meistarīgi darināts. Sacensību spriedzē nepazūd iespējas ko vairāk uzzināt par Austrālijas reģionu gastronomiskajām atšķirībām, austrāliešu ēšanas paradumiem, tipiskiem produktiem, no kuriem daudzi pazīstami arī pie mums, kā arī to gatavošanu. No sacensību liestes darināts arī pasaulslavenā skotu šefpavāra Gordona Remzija jaunākais raidījums “Labākais no labākajiem”, ko rāda “Lattelekom” interneta televīzija. Sacensību dalībnieki no neveikliem amatieriem pārtop meistarīgos pavāros – Dievs un Gordons vien zina, kā viņi tiek trenēti aizkadrā, taču ekrānā rezultāts izskatās iespaidīgi. Likmes arī – balvā abos šovos uzvarētāji dabū ceturtdaļmiljonu dolāru.

 

Galerijas nosaukums

 

Kas Rītiņu kaitina, Sirmo iedvesmo un Ladigu dara aizdomīgu 

Latvijas labākā restorāna šefpavārs Mārtiņš Rītiņš pašmāju televīziju kulināros šovus neskatās. “Man nevajag izklaidi, bet gan informāciju, ko ēdis zvērs, kur audzis augs, bet neviens šeit to nestāsta, un tas mani kaitina,” viņš saka.

Pats Rītiņš gandrīz 20 gadus ar oriģinālraidījumu “Kas var būt labāks par šo?” ekrānā skoloja tautu pasaules pavārmākslas prasmēs un zinībās. Uz jautājumu, vai atgriezīsies televīzijā, viņš atbild, ka uz labu priekšlikumu un prasmīgas komandas aicinājumu atsauktos. Līdz šim tādu neesot saņēmis.

“Man ir klusas aizdomas, ka, kulinārijas raidījumus skatoties, neviens tā īsti receptē neiedziļinās,” prāto Ingmārs Ladigs, vēl viens pavārmākslas meistars un pagājušās sezonas pārraides “Ēdiena daba” vadītājs. No savas pieredzes esot ielāgojis, ka cilvēki labāk uztver vienkāršākas lietas – visiem patikušas viņa gatavotās pankūkas no ābolu biezeņa un steiks kā gaļas ēdiens.

Pats ik pa laikam pavērtē kolēģu raidījumus. Ar interesi vērojis, kā Zommeram no slavenību ledusskapju satura ar profesionāliem paņēmieniem izdevies pagatavot galdā liekamu maltīti. Paskatījies arī izslavētās “Īstās latvju saimnieces” un nospriedis, ka vietām tas atstāj samākslotu iespaidu. “Man īstas latvju saimnieces šķiet tās, kas jau paaudzēm mantojušas zināšanas un prasmes par ēdieniem, gatavošanu, dabas produktiem no savām mātēm un vecmammām.”

Ārzemju programmas izceļoties ar brīvāku atmosfēru, lielāku azartu un atraktivitāti, un galā sanāk dzīvs un veselīgs raidījums. “Tas ir labais piemērs, kā mums strādāt,” piebilst Ladigs.

No Latvijā veidotajām pārraidēm viņš uzslavē Mārtiņa Rītiņa raidījumus, kurus bijis ne tikai interesanti, bet arī vērtīgi skatīties pašiem profesionāļiem. Prātā palicis, kā “Vincenta” šefs reiz rādījis tā saucamo četrrocīgo panējumu – ērtu un ātru paņēmienu, kā divatā apviļāt produktu miltos, olā un rīvmaizē.

Latvijas televīzijās pietrūkst šādu izzinošo raidījumu, uzsver šefpavārs un piemin gan “Mūsdienu Latvijas garšu”, gan paša vadīto “Ēdiena dabu”, kas vairāk bija vērsts bioloģiskās lauksaimniecības virzienā. Arī viņš labprāt turpinātu izglītot skatītājus un atsauktos uz cienījamu piedāvājumu.

“Ja mani interesē kulinārija, labāk paskatos kādu dokumentālo filmu par šo tematu,” pavēsta Mārtiņš Sirmais – atzīts šefpavārs un raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” vadītājs. Latvijas televīzijās rādītos viņš neuzskata par kulinārijas pārraidēm, jo par maz tiek stāstīts par ēdienu, vairāk ir izklaides un sacensības. Ārzemju šoviem, kā piemēram Gordona Remzija un citiem, varot pat dzīvot līdzi kā meksikāņu vai pašmāju seriāliem, kuros cilvēki raud, priecājas, arī viens otru pazemo un apsmej.

Televīzijā visu nosaka formāts, kurā stingri jāiekļaujas raidījuma veidotājiem un dalībniekiem, spriež Sirmais. “Zommers ir ļoti labs pavārs, bet raidījumam “Ciemiņš virtuvē” ir noteiktas formāta prasības, un viņš tur ielikts kā “Rimi” pie kases un strādā.” Pats tādā nepiedalītos, jo par visu augstāk vērtē personīgo brīvību.

Par kārtīgu mājsaimnieču raidījumu Sirmais nosauc “Gatavo 3″, tomēr apšauba, ka ekrānā parādītās receptes daudzi cilvēki cenšas arī pielietot.” “Ja gribētu pagatavot Cēzara salātus, noteikti skatītos savā pavārgrāmatā, kuru sarakstījis labs autors, kas visas receptes vairākkārt izmēģinājis, nekā uzticētos raidījumam.”

Labas kulinārijas pārraides uzdevums – radīt skatītājā par ēdienu interesi, uzjundīt gribēšanu gatavot, lai tā uzburbļo kā dzirkstošs šampanietis, galveno uzdevumu formulē Sirmais un ar prieku atceras, kā viņu Uzbekistānas raidījums ne vienu vien iedvesmojis uz plovu.

Kopā ar “Kulta ēdienu” veidotāju komandu pats nodevies nākamās sezonas septiņu raidījumu plānošanai un filmēšanai. Tikko atgriezušies no Somijas, kur nosvinēti Ziemassvētki. Kāda problēma – sniegs viņiem ir, vecītis arī! Pēc dažām nedēļām jādodas uz Peru un Kolumbiju, tāpēc Sirmais tagad pa naktīm internetā vāc visu iespējamo informāciju par šim valstīm. Tā teikt – rok dziļāk.

Skatītāju interese par šīs sezonas kulinārijas raidījumiem Latvijas sabiedriskajā televīzijā

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv