Zommers ceļo pa ledusskapjiem. Nu un? 9
Šefpavārs Raimonds Zommers kā “Ciemiņš virtuvē” atkal ceļo pa vietējo slavenību ledusskapjiem. Viņa kolēģis Mārtiņš Sirmais tikko atgriezies no Somijas – svinējuši Ziemassvētkus nākamajai “Kulta ēdienu” sezonai. Katrai zvaigznei savs formāts, bet kāds no pavārmākslas raidījumiem ieguvums ierindas skatītājam?
Ko Lauris Aleksejevs virtuvē dara ar 11 dēlīšiem?
Uzsildīts ar jaunu vadītāju un pastiepts garumā, Latvijas sabiedriskās televīzijas 1. kanālā ekrānā atgriezies “Ciemiņš virtuvē”. Kā zupa, kas atšķaidīta ar ūdeni, teiktu mana vecmāmiņa, kas bija laba pavāriene. Iepriekš nepilnu pusstundu gana spraigajā gabalā dzirksteļoja divu līdzvērtīgu svara kategoriju profesionāļi – sarunu vedējs Mārtiņš Daugulis un viens no Latvijas labākajiem šefpavāriem Raimonds Zommers –, bet tagad divtik garākais raidījums vietām krietni garlaiko. Iespējams, ka pieredzējušāka un prasmīgāka vadītāja rokās arī stunda paietu nemanot, taču par šefa pārinieci uzaicinātajai aktrisei Anetei Krasovskai vēl nāktos pilnveidoties gan intervijas žanrā, gan visa pasākuma vadīšanā. Pagaidām anotācijā solītās “neparastās sarunas” veiksme vairāk atkarīga no nama saimnieka pļāpīguma un atraktivitātes. Vērīgāks skatītājs noteikti novērtētu arī produkta svaigumu – intervijās ieteicams vairāk atklāt arī kādu neizrunātu vai mazāk zināmu faktu no zvaigžņu dzīves, jo tās jau krustu šķērsu izjautātas un aprakstītas mediju medijos.
Raimonds Zommers svešajās virtuvēs jūtas tikpat brīvi kā sava restorāna ķēķī – izrevidē ledusskapi, izrakņā plauktus un skapīšus, kolēģa Laura Aleksejeva krājumos atrodot 11 dēlīšus! Trīs ēdienu gatavošana notiek profesionāļa cienīgā tempā ar īsiem, saturā koncentrētiem komentāriem, lai gan nepilnas stundas garais raidījums atļautu arī dziļāku skaidrojumu par izvēlētajiem produktiem un maltīti, kļūstot ne tikai par izklaidējošu, bet arī izglītojošu pārraidi.
Noslēgumā pietrūkst rūpīgāka izvērtējuma par ēdiena pasniegšanu, izskatu, garšu, smaržu – saruna par maltīti pie galda taču allaž ir tā patīkamākā un aizraujošākā daļa, ja neskaita pašu ēšanu. Tiesa, lai to uzturētu, ar “garšo” vai “negaršo” nepietiks, vajadzīgas plašākas zināšanas pavārmākslas jomā. Arī šajā virzienā vadītājai ir ko mācīties.
Raidījuma nosaukums “Ciemiņš virtuvē” vairāk vedinātu saturā pievērsties pavārmākslas sadaļai, citādi sanācis kā kārtējais personību runājamgabals, kas dekorēts ar šefpavāra sviesta rozēm. Kāds no tā ieguvums skatītājam? Ziņkārīgākie apmierinās vēlmi ielūkoties slavenību ķēķos, drusku izklaidēsies, nedaudz pagarlaikosies ar garumā pastieptu sarunu, novērtēs šefa izcilās prasmes un, kazi, kaut ko aizgūs savam galdam. Man noderēja prošuto ietītās maltās gaļas paņēmiens, bet atbildi uz Zommera jautājumu – kam Laurim Aleksejevam vajadzīgi tik daudzi virtuves dēlīši, tomēr nesagaidīju.
Komerctelevīzijas pavārmākslas raidījumu skatītājus vairāk cienā ar tulkotiem ārzemju gabaliem, izņēmums – TV3 “Gatavo 3”, kurā ēdienu tapšanu soli pa solim rāda un stāsta trīs aizrautīgas un zinošas latviešu dāmas, pasākumu noslēdzot ar kopīgu maltīti.
Līdz Latvijai beidzot nonācis Austrālijas šovs “Mani virtuves noslēpumi”, kurš savu ceļu televīziju ekrānos sācis jau 2010. gadā, iemantojot lielu popularitāti. Un pamatoti, jo meistarīgi darināts. Sacensību spriedzē nepazūd iespējas ko vairāk uzzināt par Austrālijas reģionu gastronomiskajām atšķirībām, austrāliešu ēšanas paradumiem, tipiskiem produktiem, no kuriem daudzi pazīstami arī pie mums, kā arī to gatavošanu. No sacensību liestes darināts arī pasaulslavenā skotu šefpavāra Gordona Remzija jaunākais raidījums “Labākais no labākajiem”, ko rāda “Lattelekom” interneta televīzija. Sacensību dalībnieki no neveikliem amatieriem pārtop meistarīgos pavāros – Dievs un Gordons vien zina, kā viņi tiek trenēti aizkadrā, taču ekrānā rezultāts izskatās iespaidīgi. Likmes arī – balvā abos šovos uzvarētāji dabū ceturtdaļmiljonu dolāru.
