Zoodārzā nonācis pirmais šopavasar pludmalē atrastais ronēns 0
Rīgas zooloģiskajā dārzā no Vecāķiem šonedēļ nonācis pirmais šopavasar pludmalē atrastais pelēko roņu mazulis, aģentūru BNS informēja zoodārza pārstāve Laura Līdaka.
Kaut arī zoodārzam ir liela pieredze ronēnu izbarošanā, tomēr ronim labāk augt savā dabiskajā vidē, tāpēc zoodārzs aicina roņu mazuļus atņemt dabai tikai gadījumos, kad tie ir savainoti vai acīmredzami novārguši, nevis vienkārši atrodas pludmalē, uzsvēra Līdaka.
Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka visnopietnākie draudi ronēniem ir pastaigā izvestie suņi, tāpēc zoodārzs ļoti lūdz tos pa pludmali vadāt pavadā.
Roņu mazuļu dzimšanas laikā – martā un aprīlī – lielākā vai mazākā skaitā (atkarībā no ledus apstākļiem jūrā) ronēnus jūras krastā pamana ik gadu. Baltijas jūrā visbiežāk sastopamajiem pelēkajiem roņiem mazuļi dzimst lielākoties uz Sāmsalas piekrastes saliņām. Ja mazulis priekšlaicīgi nonāk ūdenī, jūras straumes un viļņi to var atnest līdz pat Latvijas pludmalēm.
“Tomēr atsevišķas roņu mātes droši vien dzemdē arī uz ledus (bezledus ziemās – pat liedagā) Latvijas piekrastē un, ledum kūstot, mazuļi paliek krastā,” paskaidroja Līdaka.
Mātes ronēnus ar pienu baro tikai aptuveni četras nedēļas, kamēr tos klāj balta pūka. Pēc tam mazuļus pamet vienus, baltā pūka pakāpeniski izkrīt un ronēni var sākt patstāvīgu dzīvi ūdenī. Roņu mazuļiem piemīt spēja ilgstoši (pat vairākas nedēļas) iztikt bez barības, un šajā laikā ir jāiemācās patstāvīgi ķert zivis.
“Pilnīgi dabiski, ka liedagā guļošs ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi palīdzēt, taču ļoti bieži palīdzības mēģinājumi nodara mazulim lielāku kaitējumu nekā mierīga dzīve pludmalē. Un, neapšaubāmi, vislabākā palīdzība roņu mazulim ir suņu vadāšana pavadā, tā pasargājot ronēnu no mājas mīluļa zobiem,” uzsvēra zoodārza pārstāve.
Ieraugot smiltīs roņu mazuli, pirms trauksmes celšanas ir jāizvērtē mazuļa apmatojums, kondīcija un suga. Ja baltā mazuļa pūka vietām (vai pilnībā) jau izkritusi un redzami pelēkas, gludas ķermeņa segas laukumi, visticamākais, mazulis jau sācis patstāvīgu dzīvi un izrāpojis pludmalē atpūsties. Tad ronēns jāatstāj atrašanas vietā.
Ja ronēns, kaut arī klāts ar baltu pūku, ir apaļīgs, nikni rūc un sver vismaz 15 kilogramu, visticamākais, ka māte viņu baro un pareizākā rīcība – steigšus doties prom, lai ronene nebaidītos nākt krastā.
Latvijas piekrastē (pamatā Vidzemes jūrmalā) sastopami arī augumā daudz mazākie pogainie sīkroņi jeb nerpas. Šo roņu mazuļi var maldināt atradēju – jau paaudzies ronēns ir krietni mazāks par tikko dzimušu pelēko ronēnu. Nerpu mazuļiem ir daudz strupāks purniņš un druknāks ķermenis. Iespēja, ka šie ronēni piedzimuši Latvijas piekrastē, ir visai liela un, līdz ar to, visticamākais, ka mazuli baro māte.
Ronēna nogādāšana zoodārzā ir pieļaujama tikai tad, ja mazulim ir acīmredzami ievainojumi, mazulis ir ļoti novājējis – pretojas nepārliecinoši, galva izskatās proporcionāli liela un ir viegli sataustāms mugurkauls.
Tomēr jebkurā gadījumā jāuzmanās no ronēna zobiem un jāatceras, ka dzīvnieku no dabiskās vides izņemt drīkst tikai Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, zooloģiskā dārza vai Avārijas un glābšanas dienesta speciālisti.
