Zudušo laiku meklējot: izstāde par Rīgas kinoteātriem 0
Rīgas Starptautisko kino festivālu 15.oktobrī atklās “Splendid Palace” telpās ar Zigmāra Jaujas veidoto izstādi “Zudušos kinoteātrus meklējot”, LA.lv pavēstīja festivāla sbiedrisko attiecību speciāliste Zane Dzene.
Izstāde ļaus izprast, kā kinoteātru ēkas mainījušas Rīgas pilsētas vaibstus.
2003. gada 7.novembrī “Dienas Biznesā” bija lasāms: “Drīzumā darbu pārtrauks Rīgas kinoteātris “Kino 52″.” Kinoteātra pārstāvis atklāj, ka slēgšana bija paredzama jau divus gadus iepriekš, kad kļuva zināms, ka Rīgā būvēs daudzzāļu kinoteātri.”
Zane Dzene stāsta – šī ziņa nozīmēja kādas ēras beigas: “Tobrīd pilsētā darbojās vairs daži kinoteātri – starp pēdējiem aizgājušo laiku kinoteātriem bija palikuši “Daile”, “Kinogalerija” un “Rīga”.”
Ielūkojoties vēsturē, var secināt, ka jau 20. gadsimta sākumā interese par kino izrādīšanu bija milzīga. Posmā no 1907. līdz 1912. gadam Rīgas pilsētas būvvaldē uz kino skatīšanās vietu ierīkošanu vai jaunu kinozāļu būvēšanu tika iesniegts ap 60 projektu. Pēc I pasaules kara Latvijā darbojās vismaz 35 legāli kinoteātri. II Pasaules kara laikā kinoteātru skaits saruka gandrīz uz pusi, taču pamazām to skaits atkal auga, un gandrīz katru Rīgas apkaimi raksturoja arī tur esošie kinoteātri: Vecrīgas “Aina” un “Komjaunietis”, centrā esošie “21.jūlijs”, “Palladium”, “Rīga”, “Spartaks”, “Pionieris”, “Daile”, “Blāzma”, “Gaisma” un “Džeržinska klubs”, “Sarkandaugava” un “Aurora” Sarkandaugavā, Torņkalna “Liesma”, Āgenskalna kinoteātri “Sarkanā ausma” un “Oktobris”, Maskavas forštates kinoteātri “Daina” un “Udarņik” Ķengaraga kinoteātris “Maskava”, Iļģuciema “Ilga”, Dzirciema “Dzintarpils”, Šampētera “Imanta”, VEF apkaimē “VEF kino”, Teikas kinoteātris “Teika”, Čiekurkalna “Zvaigzne”, Juglas kino “Jugla”, Bolderājas kinoteātris “Bolderāja” kā arī kinoteātri, kas darbojās vien vasarās: “Arkādija” Arkādijas parkā, “Uzvara” Mežaparkā un “Vasara” Vecāķos…
Zigmāra Jaujas fotoizstāde piedāvā gan izstaigāt atmiņu takas, gan iegūt unikālu pieredzi, kurai līdzinieču nav, jo no fotogrāfijām nojaušams arī kinoteātra un tā apkaimes mikroklimats, kas bieži vien vai nu bagātināja vai – gluži pretēji – padarīja ne tik tīkamu kino skatīšanos, stāsta Dzene.
Zigmārs Jauja ir arhitekts arhitektu birojā “NRJA”. Papildu pieredzei arhitektūrā, ar fotogrāfijas palīdzību fotoblogā “Paslēptā Rīga” Jauja pēta, kā atsevišķas Rīgas pilsētas daļas lēni un nenovēršami sabrūk. Savukārt izstāde “Zudušos kinoteātrus meklējot” ir kā personiska pētījuma starpposms, kura galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Rīgas apkaimju dažādībai un rosināt patīkamas un vienlaicīgi sāpīgas atmiņas par zudušiem kino skatīšanās laikiem, kurus vairs neatgriezt.
Izstāde būs apskatāma Riga IFF laikā no 15. līdz 25. oktobrim.
