Mobilā versija
+1.1°C
Māra, Mārīte, Marita
Sestdiena, 25. marts, 2017
19. jūnijs, 2012
Drukāt

Zunda atlaists, komisijas darbu turpinās

Foto - LETAFoto - LETA

“Prezidenta darba fokusa maiņa” – tā Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne komentēja lēmumu par darba attiecību pārtraukšanu ar prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieku Antoniju Zundu un viņa ieņemtā amata likvidēšanu.


 

Ziņa par ilggadējā vēstures padomnieka Antonija Zundas atlaišanu nāca pilnīgi negaidīti, turklāt visai zīmīgā datumā – 17. jūnijā, svētdienas pēcpusdienā, tomēr, kā uzsvēra Krapāne, tas nenozīmējot kādas izmaiņas Andra Bērziņa uzskatos par Latvijas vēsturi. Prezidenta administrācijas Latvijas Vēsturnieku komisija, tāpat kā Latvijas – Krievijas starpvalstu vēsturnieku komisija savu darbu turpinās un LU vēstures profesors Zunda paliek abu komisiju dalībnieks. Par prezidenta padomnieku vēstures jautājumos Antonijs Zunda kļuva 2000. gadā, bet viņa darba attiecības ar Rīgas pili “pēc abu pušu vienošanās” beigsies līdz ar šā gada jūnija pēdējo nedēļu. Krapāne pieļāva, ka turpmāk, ja radīsies jautājumi vēstures lietās, Andris Bērziņš ar savu pilnvaroto palīdzību jautās pēc padoma Vēsturnieku komisijas locekļiem.

Zundas amatpersonas ienākumu deklarācija par 2011. gadu vēsta, ka gada ienākumi amatā bijuši 14 396 lati, kas liecina, ka mēneša alga nedaudz pārsniedza tūkstoti latu. Tomēr, pēc Krapānes sacītā, izmaiņas nav jāuztver līdzekļu taupīšanas, bet gan darba plānošanas kontekstā. Proti, tas ir Valsts prezidenta iniciēts nodoms, jo Andris Bērziņš iecerējis sava darba “fokusa maiņu” un plānojot vairāk pievērsties tautsaimniecības jautājumiem. Intervijā Latvijas radio Krapāne svētdien sacīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir “iekšējas strukturālas funkciju pārdales”.

 

Neoficiālās sarunās ar vēsturniekiem atkārtoti izskan pārsteigums un apmulsums par Zundas atlaišanu, jo savā amatā Zunda bija arī ārpolitiska figūra. “Vai nu tie, kas pieņēma lēmumu, nemaz nav padomājuši par iespējamām tālākajām sekām, vai arī tālākās sekas ir ļoti labi pārdomātas,” anonīmi sacīja viens no aptaujātajiem.

 

Krievijas – Latvijas vēstures domstarpību risināšana lielā mērā bija Valsts prezidenta padomnieka vēstures jautājumos atbildībā. Kaut vēsturnieku aprindās ne visi bija apmierināti ar profesora Zundas darbību un nesen klīda baumas, ka Valsts prezidents grasās turpmāk ieklausīties mazāk konservatīvu viņa kolēģu padomos, tomēr tagad kategoriski tiek izslēgta iespēja, ka šajā sakarā būtu vērptas kādas intrigas – “tas pavisam noteikti nenāk no vēsturnieku aprindām”. Tikmēr krievvalodīgo interneta mediju komentāros jau lasāmas gaviles, ka prezidents atlaidis “rusofobu”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+