Mobilā versija
+6.8°C
Urzula, Severīns
Sestdiena, 21. oktobris, 2017
28. marts, 2017
Drukāt

Žurka iecirtīs zobus simtgadē

foto - Timurs Subhankulovsfoto - Timurs Subhankulovs

"Žurkā" uz skatuves visā savā līdzībā un spozmē grandīs arī populārā rokgrupa "Pērkons". No kreisās: Ainārs Ančevskis, Egils Melbārdis, Līga Zeļģe, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Kristaps Ķeselis.

Ar smaidu par simt gadiem
Tradicionāli Teātra dienā Latvijas Nacionālajā teātrī top politiskais kabarē, šogad – ar nosaukumu “Zvani žurkai 112!” Valda Lūriņa režijā. Scenārija autori – Valdis Lūriņš, Egīls Zirnis un Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens.

Šogad “Žurka” pievērsusies Latvijas valsts simtgadei. Kā teic scenārija līdzautors Egīls Zirnis, kad nozīmīgā jubileja pienākšot, tad jau būšot mazliet tā kā nepieklājīgi par to jokot. Tāpēc jāizsmejas šogad, lai pēc tam visas nebūšanas var likt pie malas un svētkus svinēt. Egīlam Zirnim satīriska liekas pompozā gatavošanās svētkiem un tāda kā dīvaina tendence – vispirms dodiet naudiņu un tad jau izdomāsim, ko rīkot un kā svinēt… Diezgan tipiski – par ko būs nauda, par to taisīsim mākslu, vērojumos dalās satīriķis.

Arī otrs scenārija līdzautors Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Egliens domā, ka nākamgad par valsts simtgadi runāšot visi, bet teātris jau tagad gribot būt viens no pirmajiem sadzirdētajiem. Uz skatuves būšot runa par to, kā simt gadi pagājuši. Paši “Žurkas” veidotāji tikai vēlāk apjēguši, cik grūtu uzdevumu uzņēmušies. Simtgades sakarā ir daudz slidenu, mūsu tautai sāpīgu tēmu, par kurām drīzāk gribas raudāt, nevis smieties. Tādēļ nav nemaz tik vienkārši palūkoties ar smaidu. Būs interesanti paskatīties, kā esam dzīvojuši aizvadītos simt gadus, palūkoties uz visām būšanām un nebūšanām. Ko esam sastrādājuši? Kas ir un kas nav bijis “tā vērts”? Vai tas, kur esam nonākuši, ir tas pats, kurp simt gadus it kā esam gājuši? Bet, protams, negaidiet uz šiem jautājumiem no teātra atbildi. Pie tās būs jānonāk skatītājiem pašiem. Uz skatuves būs gan strēlnieki, kuri izcīnīja brīvo valsti, gan komisks gabals par Otro pasaules karu, gan daudz kas cits. “Ir tēmas, par kurām it kā neesam pieraduši smaidīt, bet šajā uzvedumā tomēr to mēģināsim darīt,” teic Mārtiņš Egliens.

Vai žurkai barības meklējumos nācies sūri grūti rakņāties pa pagrabiem forštatēs vai arī gardi kumosiņi mētājušies turpat gluži uz galda? Mārtiņš Egliens teic, ka bijis gan viegli, gan grūti: “Ir izieti visādi meklējumu ceļi, maināmies, mācāmies no iepriekšējo gadu kļūmēm un tajā pašā laikā pieļaujam jaunas. Esmu sapratis, ka šajā politiskā kabarē formātā un Nacionālajā teātrī “Žurkas” kontekstā cilvēkiem ne pārāk interesē analītiskā žurnālistika, kaut kādi radošās komandas jaunatklāti fakti, bet gan mūsu skatījums uz vispār zināmām lietām. Pajautā, piemēram, dažādiem cilvēkiem – vai esi ko dzirdējis par Barona ielas remontu vai medicīnas reformu? Ja pieciem tūlīt savs viedoklis – pamatots, nepamatots, agresīvs vai ar vieglu smīnu, tad šī tēma ir mūsējā. Un žurkai jau ir kur iecirst zobiņus.”

Pērn Teātra dienas uzvedumā viens no spilgtākajiem bija triju komponistu uznāciens. Arī šogad bez pazīstamām personībām neiztikt – ar dziesminieku Ilmāru Dzeni sākot un Valsts prezidentu Kārli Ulmani beidzot vai arī otrādi. Kā senajās dienās spēlēs ansamblis “Ornaments”, visā savā līdzībā un spozmē grandīs “Pērkons” un, tā kā Latvija ir “hokeja lielvalsts”, politiskais kabarē nav iedomājams bez tādām šīs nozares personībām kā Lipmans, Kalvītis, Savickis, visa krāšņā buķete. Un, lai lūpu neuzmestu kultūras darbinieki, kādā veidolā priecēs arī Liene Šomase.

Tā kā Mārtiņš Egliens jau sešus gadus līdzdarbojies “Žurkas” veidošanā, pavaicāju – vai viņam līdz šim tikušas tikai pirmizrādes puķes vai arī pār galvu brāzušās arī sociālo tīklu dusmas un varbūt kāda uz skatuves parodēta politiķa iespaidā Ojārs Rubenis pat saucis – rīt deviņos pie direktora! Te nu Mārtiņš kļūst nopietns. Nekas tāds (divas pēdējās no minētajām situācijām) neesot gadījies un neviena no kariķētajām personībām, šķiet, pie direktora par “Žurku” nav sūdzējusies. Pat gluži otrādi. Lielākā daļa parodēto sabiedrībā pazīstamo personu, kā jau visnotaļ inteliģenti cilvēki, patiesībā esot lepni, ka par viņiem runāts no skatuves.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+