Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. septembris, 2015
Drukāt

Kā cīnīties ar žurkām?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Padomi indēšanā

• Grauzēju likvidēšanai jāiegādājas tikai drošas indes, kas iegādājamas veikalos vai deratizatoru firmās. Nevajadzētu pašam jaukt ēsmas no dažādām bīstamām vielām.

• Ēsmu izvieto, uzvelkot vienreiz lietojamos gumijas cimdus, lai aizdomīgā žurka nejustu cilvēka smaržu un lai indes neiekļūtu paša organismā.

• Visas iegādājamās indes ir iedarbīgas, pat ja līķi visur nemētājas. To darbības mehānisms ir citāds nekā agrāk, kad pēc indēšanas kūrēm nelaiķes varēja atrast malu malās un nejauki smakoja. Modernās indes mazina asinsrecēšanu, grauzēji noasiņo, tās izraisa mumificējošu efektu.

• Katram sava gaume – to var teikt arī par grauzēju gastronomiskajām tieksmēm. Tāpēc ieteicams iegādāties dažādas ēsmas: sak, redzēs, kas jūsējām vislabāk iet pie dūšas.

• Ēsmu novieto tā, lai netiek klāt mājdzīvnieki. Izvietojot mitrām vietām paredzētās briketes, jāpārdomā, lai tās nevarētu brīvi izvilkt klajā vietā. Šim nolūkam labi der tās, kam vidū ir caurumiņi, jo var piesiet vai uzdurt uz iesma.

• Vienlaikus izvieto nelielu daudzumu indes. Kad tā notiesāta, liek jaunu porciju. Tas ir gan ekonomiskāk, gan drošāk – vienai radībai pietiek ar mazāku daudzumu, nekā tā ar savu labo apetīti gatava notiesāt.

• Svarīga ir profilakse. Pagrabā, bēniņos vai citās grauzēju iecienītās vietās indi der izlikt testa režīmā. Ik pa laikam apskata, vai kāds ir vai nav mielojies. Ja apēsts, papildina ar jaunu. Mitrā vietā indes graudiņi un granuliņas drīz vien kļūs tādas, ka vairs nekārdinās un nebūs iedarbīgas. Tāpēc ik pa laikam atjauno šo kāda pēdējo maltīti.

Pagrabā pirmie baltie žurku zobu nospiedumi kartupelī ir trauksmes zvans – steigšus jāsāk cīņa! Apēstais ražas daudzums nav trakākā nelaime, galvenais, ka tās ar savu klātbūtni apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību.

Tiklīdz tuvosies aukstuma vilnis, grauzēji dosies uz siltākām mītnēm cilvēku tuvumā. Būs gan pilsētās, gan laukos. Velti par to kaunēties, labāk dalīties mērdēšanas pieredzē un par iebrukuma sākumu jūsu īpašumā paziņot arī kaimiņam. Vislielākais efekts ir, ja grauzēju mērdēšanu – deratizāciju – apkārtējie veic vienlaikus. Citādi, sajutušas ko nelāgu, jūsu žurkas aizdiebs meklēt patvērumu turpat netālu. Pēc laika, kad kaimiņš ķersies pie stiprām zālēm, tecēs atpakaļ uz vakanto un drošo dzīvesvietu.

Vai kaķim indes bīstamas?

Nereti daudzi izvēlas kopdzīvi ar grauzējiem, jo bīstas, ka inde varētu kaitēt arī mājdzīvniekiem. Tik traki gan nav, mierina veterinārārste Baiba Ķezbere. Ja tā būtu, pilsētās neklaiņotu tik daudz kaķu, jo ēkās vismaz divreiz gadā notiek obligātie deratizācijas pasākumi. Taču kaķi dzīvo, kā dzīvojuši. Veterinārārste brīdina, ka arī vieglprātīgi izlikt indi nedrīkst, jo īpaši, ja mājās ir kucēni vai citi mājdzīvnieki, kas indi var nogaršot. Kaķi no indes parasti gudri atturas. Ārste stāsta, ka viņas prakses laikā mājdzīvnieki saindējušies pirms daudziem gadiem, kad lietotas vecmodīgas, īpaši stipras un dzīvībai tiešām bīstamas indes.

Pilnīgu drošību mājdzīvniekiem garantē peļu un žurku līmes un lamatas, bet to attīrīšana sagādā netīkamus brīžus, kad nelūgtais nelaiķis atrasts. Tas iet secen, ja lieto indes un grauzējs saindēto ķermeni pats aizvelk tālāk.

Ja indes neizliek paši, saindētā radība var atnākt arī no kaimiņiem, tāpēc tagad, intensīvā grauzēju indēšanas laikā, der īpaši pavērot mājdzīvniekus. Pretindei tiek ieteikts K1 vitamīns. Ja ir aizdomas par saindēšanos, dzīvnieku nogādā pie veterinārārsta, kurš novērtēs situāciju, veiks asinsanalīzes un aprēķinās vajadzīgo preparāta devu.

Ja kaķis apēd žurku vai peli, kas notiesājusi indi, staigā pusdzīva, bet porcija nav bijusi tik liela, lai pati nomirtu, arī mājdzīvniekam nekas slikts nedraud. Taču, ja grauzējs tikko saindējies, var gadīties visādi. Beigtus grauzēju līķus suņi un kaķi neēd.

! Par to, ka dzīvnieks saindējies, liecina vemšana, nomāktība, bālas mutes aukslējas un acu radzenes, pazemināta temperatūra.

Ķermeņa normāla temperatūra suņiem un kaķiem ir +37,5…+39 °C. Lieliem dzīvniekiem tā parasti ir zemāka, maziem – augstāka. Temperatūru ķepaiņiem mēra līdzīgi kā maziem bērniem – tūplī. Vajadzīgo preparāta devu veterinārārsts var iedot arī līdzi uz mājām, jo zāles jālieto aptuveni nedēļu.

Vai ēst peļu apgrauztus burkānus?

Apēstais burkāns vai ābols nav lielākā nelaime. Vietā, kuru grauzēji pārtecējuši, paliek to urīna, izkārnījumu, netīro pēdu nospiedumi. Kaut gan grauzēji vienmēr izskatās gluži tīri, vietas, kur tiem tīk uzturēties, ir visnejaukākās.

Parasti cilvēkam bīstamas infekcijas tiek pārnestas ar grauzēju fekālijām, pēc kodiena ar siekalām vai nonākot grauzēja piesārņotā vidē, atgādina Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš.

Speciālists uzskaita biežākās infekcijas, ar kurām var saslimt cilvēks: ādas ēdes (piemēram, trihofītija – ādas bojājumi ar saliņveida matu izkrišanu), zarnu parazitārās slimībās (teniāzes – izpaužas ar sliktu dūšu, vemšanu, caureju). Mājas peles savukārt ir limfocitārā horiomeningīta vīrusa primārais rezervuārs. Iepriekš vesels cilvēks to parasti pārslimo bez jebkādām sūdzībām, atsevišķos gadījumos var būt viegla meningīta aina – neliela temperatūra, galvassāpes, slikta dūša. Bīstams šis vīruss ir cilvēkiem pēc orgānu transplantācijas, vēža ārstēšanas laikā un citos stipri novājinātas imunitātes gadījumos, kad iespējams pat letāls iznākums.

Bīstams ir arī tā sauktais Hanta vīruss, kas noris ar drudzi, sīkiem asinsizplūdumiem un nieru mazspēju, bet sevišķi bīstamajai leptospirozei papildus raksturīga dzelte. Leptospiroze ir slimība, kas var noritēt ļoti smagi, un nereti nepieciešams ārstēties intensīvās terapijas nodaļā. Smagos gadījumos cilvēks var nomirt.

Ļoti reti grauzējs kodiena laikā inficē ar tularēmiju un dažiem specifiskiem mikroorganismiem, kas izraisa brūces infekciju un arī trakumsērgu.

Kā sevi pasargāt?

Māris Liepiņš iesaka it kā visiem zināmu patiesību – rūpīgi mazgāt rokas tekošā ūdenī. Tas sevišķi svarīgi pēc pagraba vai tirgus, veikala apmeklējuma. Arī saknes un augļi pirms lietošanas jāmazgā tekošā ūdenī. Ievērojot elementāros pasākumus, iespējams sevi pasargāt gan no grauzēju izraisītām, gan citām slimībām.

Ārsts mierina, ka nav pat bīstami ēst žurku vai peļu iegrauztus dārzeņus, ja vien tos rūpīgi nomazgā, izgriež grauzuma vietu un kārtīgi nomazgā arī rokas. Protams, ja vien nešķiet gana pretīgi iedomāties astaino kopgalda biedru tuvplānā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+