Foto – Shutterstock

Žurku civilizācija ir gatava pārņemt planētu 6

1929. gadā PSRS teritorijā Saratovā visslepenākajos apstākļos sāka darboties bioloģiskā laboratorija, kurā militāristi un zinātnieki kopīgiem spēkiem mēģināja izaudzēt superbūtnes, kas izpilda visas pavēles, ir fiziski ļoti izturīgas, spēj izdzīvot jebkuros apstākļos un vienlaikus neizraisa aizdomas pretiniekam. Par izejas materiālu šiem eksperimentiem kalpoja… žurkas, kurām jau tāpat piemīt unikālas maņas un fantastiska dzīvesdziņa, piemēram – to žokļi spēj pārgrauzt metālu, savukārt skelets ir ļoti līdzīgs cilvēka skeletam.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Maskavas metro gigantiskās žurkas
Saratovas laboratorijā iesaistītie zinātnieki izvirzīja pieņēmumu, ka mākslīgas evolūcijas rezultātā šo žurku priekšējās ķepas maksimāli pietuvosies cilvēka roku uzbūvei, bet galvenais – pētnieki bija pārliecināti, ka žurkām radītajos apstākļos tās neilgā laikā savā attīstībā uz priekšu virzīsies ātrāk nekā cilvēce gadsimta laikā.

Iespējams, tā ir tikai kārtējā neparastā sakritība, taču sanāca tā, ka 60 gadus vēlāk – 1989. gadā – šīs laboratorijas žurkas izkļuva brīvībā, slepeno laboratoriju pēkšņi slēdza, savukārt padomju plašsaziņas līdzekļi sāka aizgūtnēm rakstīt par Maskavas metro sastopamajām dīvainām superbūtnēm, kuras tuneļos apgaitās sastapuši metropolitēna darbinieki un kuras kaut kādā veidā spēja notriekt no sliedēm braucošus vilcienu sastāvus. Tostarp metro nav tikai stacijas, vilcieni un sliežu ceļi. Tā vēl ir arī visnotaļ sarežģīta ūdensnovadīšanas sistēma, kas sevī ietver lielu daudzumu kolektoru un noplūdes kanālu, kas savienoti ar pilsētas kanalizāciju un pazemes upēm. Turklāt šo būtņu pēdas esot atrastas arī stacijās, sak, – uz augšu pa trepēm, laukā uz īsto brīvību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Oficiāli, protams, Maskavas metro vadība visiem iespējamiem veidiem joprojām cenšas norobežoties no idejas par to, ka tur varētu mitināties kaut kādas mutantu žurkas, taču tajā laikā bija grūti paturēt noslēpumā faktu, ka vienubrīd risinājusies pat ļoti nopietna cīņa ar dīvainiem pazemes grauzējiem, un īpašas militarizētās vienības ar automātiem un ugunsmetējiem nakts laikā staigājušas pa sliežu tuneļiem, iznīcinot tur ikvienu sastapto “nestandarta” būtni.

Tostarp neticami liela izmēra žurkas sastapuši arī tā dēvētie Maskavas digeri (aptuveni – visa noslēpumainā, apslēptā meklētāji), kuri apgalvo, ka šādas dīvainas būtnes arī mūsdienās sakoncentrējušās zem Maskavas gaļas kombinātiem un lopu dzīšanas tuneļos, kur žurku dzīve asins un visu veidu subproduktu pārpilnībā pārvērtusies īstenā paradīzē.

Savukārt daudzviet Maskavas pazemes kolektoros ņemto ūdens paraugu analīzes speciālistiem uzdzen šausmas, jo slāpekļa un smago metālu saturs tajā pārsniedz normu pat 20 reižu. Tādos apstākļos liela daļa organismu izmirst, savukārt citi ne tikai izdzīvo, bet pat triumfē, un to vidū esot arī žurkas-mutanti, kas spēj pielāgoties jebkuriem apstākļiem.

Mutanti izlaužas no laboratorijas
Vai šie radījumi patiešām ir zem Krievijas galvaspilsētas notikušās ekoloģiskās katastrofas rezultāts? Lai gan daži pētnieki pauž, ka daudzkārt ticamāka esot gluži cita versija, proti: šīs gigantiskās būtnes esot jau minētās slepenās laboratorijas, kurā vairākas desmitgades miermīlīgos grauzējus mēģināja pārvērst agresīvos diversantos, kļūmīga gadījuma rezultāts.

Neviens no speciālistiem, kuri strādājuši Saratovas laboratorijā, nevēlas stāstīt par šo konkrēto laika periodu savā dzīvē, taču tas, ko daži runīgākie pavēstījuši, patiešām spēj pārsteigt pat visbagātākās iztēles īpašniekus. Laboratorijā bijuši tikai trīs voljeri. Vienu reizi divās nedēļās vienā no šiem voljeriem imitēja gadalaika maiņas, lai tādējādi žurkas iespējami ātrāk evolucionētu. Otrā voljerā pastāvīgi uzturēja noteiktu radiācijas līmeni. Savukārt trešajā voljerā vienkārši turēja grauzēju kontroles grupu, ar kuriem nedarīja neko. Dienā laboratorijas jaunākie līdzstrādnieki baroja grauzējus, uzkopa voljerus, sekoja paredzēto apstākļu uzturēšanai. Šajā diennakts laikā grauzēji parasti gulējuši. Toties nakts aktivitāšu grafiks esot bijis aizpildīts līdz pēdējai minūtei. Ar žurkām strādājuši psihologi, ģenētiķi un mediķi, tajā laikā laboratorijas telpās nav ielaists neviens no jaunākajiem līdzstrādniekiem.

Reklāma
Reklāma
Šie īpašie jeb “militārie” grauzēji no parastajām žurkām patiešām ievērojami atšķīrušies, vispirms jau tieši ārējā izskata ziņā. Šīm žurkām bijušas lielas galvas un priekšējās ķepas ļoti atgādinājušas cilvēka rokas. Zināms, ka šādi nakts treniņi Saratovas laboratorijā turpinājušies līdz 1989. gada jūnijam. Tiklīdz izdota pavēle par šīs bioloģiskās laboratorijas likvidēšanu, vajadzējis pilnībā likvidēt arī visu tajā uzkrāto un ar eksperimentiem saistīto dokumentāciju. Taču to neizdevās īsti paveikt, jo līdz tam laikam gigantiskās superžurkas jau pašas bija izgrauzušās cauri betona sienai un izkļuvušas tunelī, kas veda uz visiem trim voljeriem un savienoja tos ar ventilācijas sistēmu. No turienes grauzēji arī izkļuvuši brīvībā. Turklāt daudzi bijušie laboratorijas darbinieki pauduši, ka šīs žurkas iepriekš jau zinājušas, ka laboratorijas likvidēšanas gadījumā tās paredzēts nogalināt, tāpēc sarīkojušas sekmīgu bēgšanu.