Žurnālistiem varētu paaugstināt imunitāti, prasot lielāku atbildību 0
Latvijā būtu nepieciešams veikt pašreizējā preses likuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma auditu, lai nostiprinātu preses brīvību un panāktu viedokļu daudzveidību, tādējādi veidojot kvalitatīvu informatīvo telpu, turklāt varētu diskutēt par žurnālistu aizsardzības jeb imunitātes paaugstināšanu, pretī prasot lielāku atbildību, pirmdien intervijā Latvijas Radio atzina tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Bordāns uzskata, ka pašreiz presi un plašsaziņas līdzekļus regulējošos likumos nepieciešams audits, lai noteiktu, kā tie atbilst uzstādījumiem gan saistībā ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu, gan lai nodrošinātu kvalitatīvu informatīvo telpu, kurā būtu vairāk jābūt pieejamai informācijai par Eiropas Savienību un Latviju kā eiropeisku valsti.
“Nepieciešamība pārskatīt likumus, kas regulē masu mediju darbību, saistās tieši ar kvalitatīvas informatīvās telpas nodrošināšanu un tādā mērā abi likumi ir saistīti,” sacīja Bordāns.
Viņaprāt, kvalitatīva informatīvā telpa atbilst Latvijas kā demokrātiskas valsts interesēm, proti, tajā pastāv preses un vārda brīvība un ir kvalitatīvi raidījumi, kas atbilst Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts uzstādījumiem. Bordāna ieskatā, šobrīd televīzijas ekrānos neredz pietiekami daudz eiropeiskus kanālus, arī kaimiņvalstu Lietuvas, Igaunijas un Skandinācijas valstu programmas, taču daudz informācijas pieejamas no Krievijas kanāliem, turklāt lielākoties tādiem, kuros saskatāmas propagandas iezīmes.
“Es vēlētos paplašināt Latvijas interesēm atbilstošas kanālu un raidījumu skatīšanos, Latvijas interesēm atbilstošas informācijas saņemšanu, kā arī eiropeiskas informācijas saņemšanu, lai mēs justu, ka mēs dzīvojam Eiropas Savienības telpā, eiropeiskā telpā, Ziemeļvalstu telpā,” sacīja ministrs, atbildot uz jautājumu, vai vēlētos ierobežot Latvijā pārraidītos Krievijas kanālus.
Tāpat ministrs norādīja, ka nepieciešams panākt viedokļu daudzveidību.
“Aiz teicieniem, ka mums ir vārda brīvība un katrs izdevums var to paust, un pastāv redakcionāla neatkarība, man šķiet, ka aiz tā, ka mēs vāji zinām, kas ir preses izdevumu īpašnieki, pat televīzijas kanālu īpašnieki, cik ietekmīgi vai neietekmīgi spēki var ietekmēt redakcionālo neatkarību, tieši šī viedokļu daudzveidība un mediju brīvība ir jautājums, vai viņa tiešām reāli pastāv,” sacīja ministrs, piebilstot, ka šādas diskusijas jau gadiem pastāv sabiedrībā.
“Žurnālista sevišķais statuss arī būtu jāpārskata. Manuprāt, pret žurnālistu būtu jāizvirza gan augstāks aizsardzības līmenis, viņa imunitātes jautājums, gan līdz ar to varētu prasīt atbildību,” sacīja tieslietu ministrs.
