Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
17. oktobris, 2013
Drukāt

Žurnāls “Agro Tops” novembrī

abonet_pogapirkt_poga

Agro Topā novembrī

Turpinām bremzēt, draugi!
Lauksaimniecības datu centra direktors Ivans Vorslovs par piena kvotu izpildi izsakās piesardzīgi optimistiski, uzverot: lai gan piena kvota tiek izpildīta mazliet lēnāk nekā pērn, zemniekiem jāturpina turēt kāja uz bremžu pedāļa. Atlaist varēs tikai pēc kvotu sistēmas atcelšanas 2015. gada aprīlī.

Augļkopībā jābūt gatavam strādāt ar rokām
Zemnieku saimniecībā Eglāji Smārdes pagasta Raudā Agro Tops pirmoreiz viesojās pirms 13 gadiem. Intensīvo ābeļdārzu Guntis Ofkants šeit iestādīja 1997. gadā, un 2000. gadā jau bija kopjamas pundurābelītes trīs hektāru platībā. Nu ir 11 hektāru.

Spīduļu rezistence – nu arī Latvijā
Arvien biežāk no zemniekiem gan Lietuvā, gan Latvijā tiek saņemtas ziņas, ka spīduļi palikuši dzīvi pēc sintētisko piretroīdu grupas insekticīdu lietošanas rapšu sējumos.

Vasaras vai ziemas rapši – kuri izdevīgāki?
Kam dot priekšroku – vasaras vai ziemas rapšiem? Ziemas rapši dod lielāku sēklu ražu, ir agrāk novācami, taču atsevišķos gados slikti pārziemo. Savukārt vasaras rapšiem ir mazākas sēklu ražas, bet līdz šim to audzēšana bija saistīta ar mazāku risku neiegūt cerēto ražu nelabvēlīgos agroklimatiskajos apstākļos. Tomēr no nākamā gada situācija var krasi mainīties par sliktu vasaras rapšiem.

Hruščovam bija taisnība!
Pirmo gadu Ulda Krievāra saimniecībā Pilslejas Kokneses novadā nogatavojušies kukurūzas graudi. “Necerēti! Pirmo reizi Vecbebros nokūlām kukurūzu graudiem. Hruščovam bija taisnība. Tikai 1961. gadā tādu šķirņu vēl nebija,” teic Uldis. Arī Jāņa un Eināra Vinteru zemnieku saimniecība Līgo Jelgavas novada Lielplatonē kukurūzu kuļ ne pirmo gadu. “Izcils kukurūzas gads!” piekrīt Jānis Vinters.

Kartupeļu raža šoruden
Šogad kartupeļu raža nav tik liela kā pērn. Šķirņu demonstrējuma izmēģinājumā 2012. gadā vidējā raža sasniedza 45,8 t/ha, bet šogad vidējā raža bija 30,6 t/ha.

Bauskas zemnieki modernizējuši graudu kalti
LPKS Saimnieks V šogad uzbūvējusi jaunu graudu uzglabāšanas bunkuru un rekonstruējusi graudu un rapšu kalti, kooperatīvam ir arī savas graudu un rapšu sēklu analīžu iekārtas. Vai viegli piesaistīt līdzekļus kopējās mantas modernizācijai, sarunā ar Agro Topu atklāj kooperatīva valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Lauka smidzinātāju pārbaudes Latvijā ir sākušās!
Pirms kāda laika VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs (STC) sadarbībā ar Valsts augu aizsardzības dienestu organizēja informatīvu semināru par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudīšanu. Bija solīts, ka STC eksperts arī rādīs, kā pareizi sagatavot iekārtu pārbaudei un kā norisināsies šī pārbaude…

Agritechnica inovācijas – ieskats lauksaimniecības nākotnē
Lauksaimniecības tehnoloģiju izstāde Agritechnica 2013 Vācijas pilsētā Hannoverē notiks no 12. līdz 16. novembrim, taču zelta un sudraba medaļas saņēmušās inovācijas jau zināmas.

Ganāmpulka menedžmenta sistēma
Produkcijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanai šodien tiek piedāvāta precīzo lopkopības metožu ieviešana fermās, izmantojot ganāmpulka menedžmenta sistēmas.

Govju aktivitāti var redzēt pat Rīgā – planšetdatorā
Gulbenes novada Galgauskas pagasta z/s Lācīši uzcelta jauna novietne 297 slaucamām govīm. “Tas ir novecojis stereotips, ka piena lopkopība ir darbs līdz ausīm sūdos. Mūsu govis ir tīras un sausas, pat tesmeņi nav jāmazgā,” uzsver z/s Lācīši saimnieks Staņislavs Gžibovskis.

Latvijas kūtīs mauj Madonnas un Sipenieces
Upju nosaukumi Gauja un Venta govju kūtīs ir nezūdoša vērtība – tie gadu gaitā spējuši noturēt līderpozīcijas un šos vārdus joprojām nes visvairāk piena devēju Latvijā. Tiesa, līdzīgi kā vietējās Latvijas brūnās izkonkurē raibās ārzemnieces, kūtīs vērojama arī ragaiņu vārdu modes maiņa – aplokos vairāk parādās piena devējas, kas nes pazīstamu pārtikas zīmolu, arī TV dīvu, seriālu un rokzvaigžņu vārdu.

Labākais šķirnes ganāmpulks – Latgalē
Marijas Rubines šķirnes aitu audzētava Vārkavas novada Upmalas pagastā aizvadītajā sezonā atzīta par labāko Latvijā – te no 57 Latvijas tumšgalves aitu mātēm atšķirti 109 jēri, saglabājamības rādītājam sasniedzot 96%. Ar elites klasi novērtēti 108 jēri.

Katram sava uts
Pasaulē laputu nosaukumi skaitāmi vairākos tūkstošos, Latvijā tikai dažos simtos, bet, lai sabojātu ražu lauksaimniecības kultūraugiem un pievilcību krāšņumaugiem, pietiek ar dažiem desmitiem atšķirīgu nosaukumu laputu.

Meklē risinājumu mazajiem lietojumiem
Valsts augu aizsardzības dienests apkopojis gan audzētāju organizāciju informāciju, gan arī dienesta rīcībā esošos datus par augu aizsardzības līdzekļu iztrūkumu mazajiem lietojumiem. Tiek solīts meklēt problēmām risinājumu – vai nu reģistrējot jaunus augu aizsardzības līdzekļus, vai izsniedzot īpašas atļaujas.
Kā notiek jaunāko dārzeņu šķirņu pārbaudes?
Pēdējā laikā poļu zemnieki strauji pāriet no tomātu audzēšanas plēves siltumnīcās augsnē uz audzēšanu substrātos stikla siltumnīcās. Jaunāko hibrīdu selekcija notiek Holandē, savukārt perspektīvākie numuri tiek pārbaudīti Polijā reālas tirgus orientētas ražošanas apstākļos zemnieku siltumnīcās.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU. 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+