Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. augusts, 2013
Drukāt

Žurnāls ar 200 nosaukumiem

birulis_lv_10

Ja kādi svētki, jubileja, apaļš skaitlis iekrīt zīmīgā laikā, prieks jo lielāks. Ja to grezno vēl kādas zīmīgas apstākļu sakritības, gandarījums pieaug, turklāt tas ļauj vai pat liek notikumu uztvert īpaši optimistiski.

 

Ir taču tiesa, ka oktobrī tiek svērta un mērīta raža, un, ja tad iznāk “LA” tematiskās avīzes 200. numurs ar nosaukumu “Sējas un ražas avīze 2012”, tā vien liekas, ka vajadzētu piesēst un atcerēties beidzamos 15 gadus, kopš nāk klajā šāds izdevums. Bet nav jau laika, pilnā sparā top 201. numurs, iesniegts jau 202., acu priekšā palaikam uzpeld nākamā gada plāns. Patiesībā jau labi, ka tā – labāk izjust ritmu nekā sēdēt. Arī veselīgāk! Ja nu tikai mazliet faktu…

“Lauku Avīzes” tematiskā avīze – tā oficiāli sauc žurnālu, mēnešrakstu ar reģistrācijas apliecību nr. M 00376 un abonēšanas indeksu 1035. Bet centrālajā vietā uz vāka vienmēr gozējas konkrētā temata nosaukums. Un lasītājs zvana un vaicā, kad iznāks nākamā “Ķirbju avīze”, kad – “Rožu avīze”. Te arī slēpjas izdevuma unikalitāte – mēneša žurnāls, bet ikreiz it kā ar citādu nosaukumu, otrkārt, to parasti gatavo viens autors, tātad īpaši pieaug atbildības nasta, – citu tādu izdevumu laikam Latvijā nav. Vēl viena īpatnība – temata izklāsts ilgi nezaudē aktualitāti, tāpēc izdevumu grāmatnīcas, ja tās nav izpirktas, vēl var iegādāties vairākus gadus. Mēs priecājamies par katru abonentu, tomēr daudz vairāk mums ir pircēju.

 

15 gadu laikā – 
3 miljoni eksemplāru

Tai tālajā 1996. gada rudenī viena no pirmajām tapa arī “Sējas un ražas avīze” un tā ik gadu, iezīmējot tādu kā tematisko avīžu mugurkaulu – ne tikai saturiskā, bet arī simboliskā līmenī. Jo tādam praktiskam padomniekam, vai tas vēstītu par dārza darbiem vai veselīgu dzīvesveidu, vienmēr var atrast tiešu vai nosacītu sējas un ražas ekvivalentu.

 

Šajos piecpadsmit gados iznākuši aptuveni 3 miljoni tematisko avīžu eksemplāru kopsvarā ap 350 tonnām – savi seši dzelzceļa vagoni.

 

Izdevumus veidojuši vairāk nekā 120 autori, vismaz 30 autori piedalījušies vairāku izdevumu veidošanā, kādi padsmit autori sarakstījuši 3 – 5 avīzes, Anita Banziņa (tūrisma popularizētāja) un Anitra Tooma (veselīga dzīvesveida adepte) iekrājuši katra pa septiņiem žurnāla numuriem. Desmit reizes iznākusi “Astroavīze”, ko sastādījis zinātnieks, astronoms Ivars Šmelds, toties visvairāk darbu ir Ilzei Žolai – divpa­dsmit (vienpadsmit “Sējas un ražas avīzes” un viens “Ekoloģiskais dārzs”).

 

Ar dabas mīlestību

Izdevumu tematika ir tiktāl paplašinājusies, ka grūti izdalīt galvenos virzienus. Ja aptuveni, tad ļoti bagāta raža bijusi puķu un puķkopības avīzēm, it sevišķi, ja tām pieskaitītu košumkrūmiem un kokiem, telpaugiem, kā arī daiļdārzniecībai veltītus izdevumus. Otrā vieta noteikti ir augļiem un dārzeņiem (dārzkopībai un augļkopībai). Trešajā pozīcijā, šķiet, ierindojas veselības tēma, ja te apkopo gan ārstniecības augus, gan pirtslietas, gan dziedniecību un alternatīvo medicīnu, gan dzīvesveida jautājumus. Gandrīz paralēls temats ir tūrisms, kas desmit gados pieredzējis deviņpadsmit izdevumus (dažu gadu pat trīs četrus dažādus). Tālāk apskatāmās nozares jau kļūst it kā šaurākas, taču ne maznozīmīgākas, jo daudzi izdevumi iznākuši lielās un dažreiz pat atkārtotās tirāžās, piemēram, par mājdzīvniekiem, par ēdamām un dzeramām lietām, par sētas un pagalma iekārtošanu, par floristiku un rokdarbiem u. c.

 

Uz šāda fona var ieraudzīt arī dažas interesantas tendences. Viena no latvietim tipiskām vērtībām ir dabas mīlestība, it īpaši tās dabas daļas, ko pats var skaisti veidot un tad priecāties.

 

Vēl izrādās, ka latvieša nacionālais dārzenis ir ķirbis, tikai tad nāk tomāti, gurķi, saknes un zaļumi, kam beidzamajos gados aizvien uzstājīgāk pievienojas garšaugi un veselības tēju augi. Suņi patīk labāk nekā kaķi. Un, protams, latvietis ir gana konservatīvs (vai varbūt kārtīgs un disciplinēts!), jo tam iepatīkas regulārie ikgada izdevumi – jau minētie “Sējas un ražas avīze”, “Astroavīze” un tūrisma avīzes. Viņam labāk iet pie sirds vienkāršas, ierastas lietas (bet labi, ja svaigi un interesanti pasniegtas), nevis eksotika.

 

Uzticamie autori

Vēl par iepriekš minēto mugurkaulu – to veido ne tikai temati, bet, protams, arī autori. Te labi manāma pēctecība – gan tieša kā mūsu ražīgajai autorei Mārītei Gailītei, kas turpina un tālāk attīsta sava tēva Māra Gailīša dārzeņkopības tematu, gan vienkārši un loģiski paaudžu maiņa. Protams, ir stabili ilggadējie autori – līdzās jau minētajiem arī Jānis Rukšāns, Vanda Davidanova, Edgars Vimba, Ilma Nereta, Zane Purne u. c. Bet 21. gadsimtā par uzticamām, lieliskām autorēm, no kurām vēl daudz ko gaidām, kļuvušas Anitra Tooma, Vineta Vizule, Līgija Ciekure u. c.

Labas sadarbības partneres laika gaitā bijušas arī iestādes – Latvijas Valsts augļkopības institūts Dobelē, Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī, LU Botāniskais dārzs Rīgā, Bulduru dārzkopības vidusskola, Pūres dārzkopības pētījumu centrs, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts u. c.

Un visbeidzot mūsu visražīgākās autores, dabaszinātnieces, bioloģiskās un ekoloģiskās dārzkopības speciālistes, laikazīmju un kosmosa ritmu izpratējas, mūsu 200. numura autores, tātad arī jubilāres Ilzes Žolas šim notikumam veltītie vārdi:

 

“Lauku Avīzes” tematiskās avīzes kopumā ir kā daudzpusīga enciklopēdija, bet katrā atsevišķā ikmēneša izdevumā apskatāmā tēma ir tik sīki un pamatīgi iztirzāta, ko neviena enciklopēdija nespēj dot.”

 

Patīkami lasīt, mēs pieņemsim to vairāk kā mērķi, kurp tiekties!

Un, protams, paldies lasītājiem, visiem kopā un katram atsevišķi, par uzticību, tātad atbalstu, tik ilgu gadu garumā! Centīsimies jūs nepievilt!

Uz tikšanos jau nākammēnes!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+