Žurnāls “Medības” 2014. gada jūlijā 0

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.

ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ:

PERSONĪBA. Ēriks Kalnmeiers sauc sevi par kārtīgu lauku puiku, kas tēvam uz medībām līdzi par dzinēju gājis no divpadsmit gadu vecuma. Skaidrs, ka viņu tāpat kā daudzus zēnus vilināja ieroči. „Bērnībā šāvis esmu ļoti daudz un ne tikai ar gludstobra un medību vītņstobra ieročiem, bet arī tādiem, ko citi pat rokā nebija turējuši,“ šī ģenerālprokurora atzīšanās nedaudz samulsina, taču paskaidrojums, ka tēva kā iecirkņa inspektora rokās nonāca atņemtie un atrastie Kurzemes katla trofeju ieroči, visu noliek savās vietās. Mazais Ēriks dabūjis paprovēt šmeiseri, Parabellum un Walter pistoles un citus vācu armijas atstātos stroķus. „Tā bija svēta lieta – aizbraukt uz vecajām grantsbedrēm un izbliezt jaunāko guvumu, protams, tēva uzraudzībā,“ ar smaidu viņš atceras vecos, labos laikus.

CITI ŠOBRĪD LASA

TĒMĒKĻI. Tēmētu šāvienu uz skaidri redzamu mērķi var raidīt tikai tad, ja ierocis aprīkots ar tēmēkli, lai tas būtu vienkārši grauds, jeb smalka optiska ierīce. Izvēle ir ārkārtīgi liela, iespējas dažādas, katrai no tām var pielāgoties un izmantot plašāk, nekā to sākotnēji paredzētais pielitojums. Jūlija numurā neliels ieskats tēmēkļu pasaulē, sākot ar klasiskām vērtībām, līdz pat modernākajām tehnoloģijām.

MEDĪBU SUNS. Uz jautājumu, kurš ir medību suns, daudzi atbildēs, ka taksis, foksterjers, laika, un viņiem būs taisnība. Taču, manuprāt, liela daļa teiks apmēram: „Tāds spalvains, brūns, ar raibumiem”. Drāthārs. Uzticams, ātrs, enerģisks, ar milzīgām darbaspējām, viegli apmācāms un pašaizliedzīgs universālais putnusuns.
Latvija gan nav ļoti daudz asspalvaino, bet tie, kuri ir izauguši mūsu valstī, vai ir ievesti no citām, teju visi ir mednieki. Ļoti reti kurš drāthārs ir dīvāna vai tīri izstāžu suns.

ATSKATS VĒSTURĒ. Teju ikviens sevi cienošs mednieks ir lasījis vai vismaz pārlapojis Arvīda Kalniņa sarakstīto un 1943. gadā pirmoreiz izdoto grāmatu Medības. Tā piedzīvojusi četrus izdevumus, bet pirmais pat kļuvis par bibliogrāfisku retumu – tie, kuru īpašumā ir šis izdevums, to glabā un sargā tāpat kā savu medību ieroci.
Medības mēdz dēvēt par mednieku Bībeli, jo tā joprojām ir izcila zināšanu bāze par meža iemītniekiem, medībām un visu, kas ar tām saistīts. Bet kāds bijis grāmatas autors Arvīds Kalniņš, kuram šī gada 18. augustā būtu 120. dzimšanas diena?

MEDNIEKSIEVAS RECEPTE. Pērn Īdeņas Rebļi par abiem nosvinēja simts gadu jubileju – sabrauca pie viņiem daudz viesu, un balle izdevās labu labā. Uz svētkiem un, kā Roberts Reblis saka, visādiem fokusiem Lubāna ezera zvejniekciemā neviens nav mudināms. Un kādus kāzu šovus viņi dabūjot gatavus! Jaunlaulātie gatavi speciāli braukt gar Īdeņu – lai tikai uztaisot viņiem vārtus. Irēna ir viena no šovu rīkotājkomandas un gatava notēlot jebko – pat jaunā vīra veco brūti. Jautras izdarības dara ikdienu košāku, taču katram savs laiks. Kad sākas dzinējmedību sezona – vīriem plinte plecā un brīvdienās uz mežu prom. Irēna ar to ir mierā – esot pierasts, turklāt mājās allaž laba gaļa. Ja sadomājot gatavot stirnāža ruleti, divreiz nav jālūdz – vīrs Roberts vai dēls Jānis dodas uz Īdeņas apkārtnes medību platībām, un buks jau klāt. Maltītes viņa gatavo uz malkas plīts, kuru bijušās maizes krāsns vietā uzmūrējis pašas vīrs, pavards izdevies iespaidīgs.

Reklāma
Reklāma

MEDĪBU IEROCIS. Šaušanas disciplīna skrejošā mežacūka agrāk bija pat olimpiskais sporta veids, mūsdienās Latvijā tas ir viens no populārākajām šaušanas veidiem, kam ir salīdzinoši liels sekotāju pulks, piedevām vēl pēdējos gados, palielinoties konkurencei, ievērojami audzis rezultātu līmenis. 3.maijā Zvārdes šautuvē notika kombinētās medību šaušanas sacensības Zvārdes dižmednieks, kurās Edžus Bumbieris uzstādīja jaunu Latvijas mēroga rekordu skrejošas mežacūkas (35 metros – SK-35) disciplīnā junioru konkurencē ar 195 punktiem (no 200), iegūstot 1.vietu gan junioru, gan meistarlīgas konkurencē. Tas vien ir ievērojams rezultāts!