Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
29. maijs, 2014
Drukāt

Žurnāls “Medības” 2014. gada jūnijā

Medibas_01062014

abonet_pogapirkt_poga

“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!

Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.

APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNO NUMURU

ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ:

PERSONĪBA. Kādā vecā krievu žurnālā reiz izlasīju, ka esot mednieku trijnieks: pirmie iet uz mežu tikai pēc gaļas, otrajiem medību diena ir no ģimenes dzīves atrauta brīvdiena un iešņabošanas pasākums, taču trešie nosaukti par Medniekiem. Viņi redzot daudz plašāk par gaļu, daudz tālāk par lodes trajektoriju, daudz augstāk par lidojošu pīli. Arī šajā sarunā līdztekus medību gandarījumam atklājās tas, par ko vēl diezgan maz runājam – raudzīšanās un klausīšanās visapkārt esošajā dabas skaistumā. Tādēļ varbūt man gribas pat uztaisīt jaunu velosipēdu, šādu redzīgumu un dzirdīgumu arī nosaucot par medībām. Medībām ar acīm un ausīm. Medībām ar visu savu jutoņu, kad, apkārtesošās dzīvības skaistuma vidū stāvot, atmiņās ierakstās katra nianse. Un tādas trofejas nebojā ne rūsa, ne kodes. Jūsu uzmanībai, lasītāji, VAS „Latvijas Valsts meži” valdes loceklis un medību kluba Abava biedrs Edvīns Zakovics.

UZ GAIDI! Tie, kas daudz staigā, daudz redz, bet tie, kas daudz sēž, daudz arī nomedī, vēsta mednieku teiciens, kas paskaidro gaides medību būtību. Bez stresa, bet trokšņa, baudot dabu, vērojot un klausoties – tāda ir gaides medību romantika. Mazliet viltības un zināšanu no mednieka puses, krietna deva pacietības, protams, arī sagatavošanās darbu, un agri vai vēlu Meža māte atalgos mednieku. Jūnija numura galvenā tēma Medības uz gaidi. Runājam par gaides medību romantiku un lietām, kas jāņem līdzi uz torni, taujājam pēc mednieku padomiem un rakstām par to, kā pašam uzmeistarot savu pārnēsājamo trepi.

MEDĪBU SUŅI. Divas šīs grupas šķirnes – labradors un zeltainais retrīvers ir vienas no pasaulē populārākajām suņu šķirnēm vispār. Tie ir plaši izdaudzināti kā ģimenes suņi, kompanjoni, invalīdu pavadoņi. Viņi sabiedrība veic arī daudz noderīga darba: meklē pazudušos dažāda rakstura katastrofu vietās, palīdz policijai un muitai nelegālu vielu un pārkāpēju meklēšanā, darbojas kanisterapijas un izklaides jomā. Popularitātes pamatā šo abu šķirņu mīkstais raksturs, gatavība mācīties un strādāt, uzticība cilvēkam un, protams, iedzimtās īpašības. Bet sākotnēji labradori un retrīveri radīti darbam medībās!

REMONTS. Garastāvoklis neglābjami sabojāts un problēmas neaicinātas klāt, ja medniekam kāda liga gadās ar ieroci, optiku, binokli… Vairumā gadījumu tad sazināšanās notiek ar veikalu, cerībā, ka vismaz norādīs, uz kuru pusi doties palīdzības meklējumos. Par to pārliecinājos arī es, un lielākajā daļā medību piederumu tirdzniecības vietu uz atsaucību un ieteikumiem nebija ilgi jāgaida. Diemžēl dažos gan nezināja, vai Latvijā remontē ieročus. Taču visur tika uzsvērtas divas lietas: optiskos tēmēkļus, binokļus Latvijā neremontē, problēmu gadījumā tie jāsūta uz ražotājvalsts rūpnīcu; un neuzticēties kaktu speciālistiem, jo pēc tam nereti pat profesionālie meistari vairs neko neiespējot vērst par labu.

IEROČI. Katrs piektais puišelis, kas šodien lepni valkā mednieka vārdu, agrā jaunībā eksperimentēja ar caurulēm, sērkociņiem un nez ko vēl, lai tikai tiktu pie kāda šaujamā. Kam paveicās, tas tika pie gaisenes, ar ko pašaut uz bundžām. Tādēļ pneimatiskie ieroči nemaz nesaistās ar nopietniem, pat medībās izmantojamiem šaujamieročiem. Un tā domā neviens vien pat ļoti pieredzējis Latvijas mednieks. Par to, ka pneimatiskie ieroči vairs nav nekādas bērnu spēlītes, bet nopietns pasākums, nācās pārliecināties aktīvās atpūtas izstādē IWA Outdoor Classics 2014, kas notika šā gada marta sākumā Nirnbergā (Vācijā). Šaujamieroču pneimatikas novirziens šajā starptautiskajā izstādē tika pārstāvēts ārkārtīgi plaši, un ne tikai ar mērķi piesaistīt sporta šāvējus.

VIESOS. Pašā augstākajā Daugavpils pakalnā atrodas unikāls industriāls objekts – vairāk nekā simts gadus vecs tornis, kurā svins pārtop skrotīs. Vēl pagājušajā gadā šajā būvē Daugavpils skrošu rūpnīcas (DSR) meistari pēc vairāk nekā divsimts gadus sena paņēmiena ieguva skrotis medību patronu ražošanai. Rūpnīcas īpašnieks Aigars Staks apgalvo, ka šis ir Eiropā vienīgais svina liešanas tornis, kas joprojām darbojas. Apzinoties ražotnes vienreizīgumu, DSR no 2012. gada vēra durvis apmeklētājiem, tā kļūstot arī par vienīgo tūristiem pieejamo munīcijas ražošanas objektu Baltijā.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.2
Alūksne -5.4
Daugavpils -6.5
Saldus -4.1
Liepāja -2.2
Jelgava -4.8
Ventspils +0.4
Limbaži -5
Madona -5.5
Rēzekne -5.9
Draugiem Facebook Twitter Google+