Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. marts, 2012
Drukāt

Zurofs: Gauks nav derīgs Vācijas prezidents


zurofs_leta2

Simona Vīzentāla centra vadītājs Efraims Zurofs izcēlies ne tikai ar skarbu kritiku Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam, bet pagājušonedēļ paspējis Vācijas kreisi orientētajā laikrakstā “Taz” izplatīt viedokli, ka nesen ievēlētais Vācijas prezidents Joahims Gauks nav piemērots amatam, jo iestājies par nacisma un komunisma mantojuma pielīdzināšanu.


 

Ar tendenciozu skatu pret Austrumeiropu apveltītais E. Zurofs uzsver, ka runa ir par Prāgas manifestu, kurā aicināts “komunismu un nacionālsociālismu atzīt par kopēju mantojumu”. Manifestu 2008. gadā parakstījis arī tagadējais Vācijas prezidents. E. Zurofs uzskata, ka manifests ir daļa no Otrā pasaules kara un holokausta vēstures pārrakstīšanas kampaņas. “(..) Šīs pielīdzināšanas iespaidus nevar noliegt. Praktiskā līmenī tas palīdzēs postkomunistiskajām valstīm noslēpt savu valstu pilsoņu lomu, ko tie spēlēja Eiropas ebreju masu iznīcināšanā,” raksta E. Zurofs, piebilstot, ka Austrumeiropas kolaboranti bija “daļa no iznīcināšanas aparāta un aktīvi piedalījās masu iznīcināšanās – savās dzimtajās zemēs, taču arī citur”.

E. Zurofs uzskata, ka komunisma noziegumu atzīšana par genocīdu “ļautu austrumeiropiešiem kompensēt dalību holokaustā pret jebkuru noziegumu, ko veikuši ebreji, kas kalpoja Maskavas labā. Taisnīguma no tā nevienam nebūtu”.

S. Vīzentāla centra vadītājs savā materiālā arī kritizē dažādus mēģinājumus Eiropā veidot īpašus pētniecības centrus, kas skartu totalitārisma pieredzi, jo tie esot vienveidīgi. “Tomēr šīs iestādes – kā Genocīda pētījumu centrs un Genocīda upuru muzejs (abi Viļņā) vai Okupācijas muzejs Rīgā – ir izkropļots Otrā pasaules kara atspoguļojums, kurā nodarbojas tikai un vienīgi ar komunistiskajiem noziegumiem un slēpj kolaborācijas tēmu,” raksta E. Zurofs.

Runājot par Vācijas prezidenta parakstu zem manifesta, E. Zurofs uzskata, ka tas var mazināt holokausta lomu un apzināšanos par to Vācijas vēsturē, bet postkomunistiskā Eiropā varēšot ņemt piemēru, kā novelt atbildību no Otrā pasaules kara pagātnes un ietērpt sevi upura lomā. “J. Gauks kā Vācijas prezidents var nodarīt kaitējumu gan Vācijai, gan Austrumeiropas valstīm – pilnībā klusēt par negatīvajām sekām, kas var rasties Eiropas nākotnei. Tieši šo iemeslu dēļ Gauks man šajā svarīgajā laikā izskatās nepareizā persona, kam būtu jāieņem godpilnais Vācijas prezidenta amats,” rezumē E. Zurofs.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+