Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Kā stiprināt iedzīvotāju lepnumu par savu novadu? “LA” aptauja (5)

Dukulis_Arturs

Artūrs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs

Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Mīlestība veicina mīlestību, labais veicina labo, tāpēc šā gada vasarai par vienojošo moto esam izvēlējušies divus spēcīgus vārdus: “Iemīlies Alūk­snē!” Patiesībā mēs jau daudzus gadus darām gan iespējamo, gan reizēm pat neiespējamo, lai iedzīvotājiem būtu pamats kļūt arvien lielākiem sava novada patriotiem. Dzīve jau nesastāv tikai no sliktā, no tā, ka novados sarūk iedzīvotāju skaits. Faktiski pie mums notiek divvirziena kustība – daļa iedzīvotāju arī atgriežas. Skolēnu skaita lielais kritums ir apturēts. Sasprindzinām spēkus, lai jaunajā plānošanas periodā uzņēmēji varētu nostiprināties un radīt jaunas darba vietas. Lai būtu darbs – tas ir pirmais nosacījums. Otrais – lai būtu arvien pilnasinīgāka un interesantāka dzīve. Atslēgvārdi – sakoptība un pasākumi. Pašlaik turpinām labiekārtot Alūksnes ezera pludmali un piknika zonu. Šo sestdien mūsu Pilssalā notiks jau trešais Alūksnes Zušu festivāls. Mēs sakām – zuši vēl nav izmiruši kā savulaik dinozauri. Tāli viesi neticīgi groza galvu, kad sakām – pie mums notiek pat Eiropas un pasaules mēroga ūdens motosporta sacensības. Sagaidot Latvijas simtgadi, novadpētniecības konkursam aicinām iesniegt darbus par tradīcijām, kas ir ietekmējušas Latvijas pastāvēšanu, latvietību un patriotismu. Par mūsu kapusvētku tradīciju vien varētu uzrakstīt grāmatu. Alūksnes kapusvētki ir tik populāri, ka augusta pirmajā svētdienā sabraukušo viesu skaits sasniedz pilsētas iedzīvotāju skaitu.”

Lidija Siliņa, Baltinavas novada domes priekšsēdētāja: “Pēc iedzīvotāju skaita esam pats mazākais novads Latvijā, tikai nedaudz pāri 1200, atrodamies Krievijas pierobežā, tāpēc esam gandarīti, ka, piemēram, mums ir sava preču zīme “Ražots Baltinavā” un spējam noorganizēt mājražotāju, amatnieku un lauksaimniecības produkcijas ražotāju vietējo lauku labumu tirdziņu. Darām visu, lai noturētu savas izglītības iestādes – ne vien vidusskolu un bērnudārzu, bet arī mūzikas un mākslas skolu un kristīgo internātpamatskolu. Iedzīvotāji ļoti lepojas ar Baltinavas amatierteātri “Palādas”, kas tūliņ uzstāsies Līgo vakarā. Šobrīd iedzīvotājiem izdalītas aptaujas anketas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novada attīstības virzību, par novadā notiekošo un nevalstisko organizāciju darbību. Tauta dzīvo tik ilgi, kamēr atceras un tur godā savu vēsturi – tikko atklājām piemiņas zīmi 1940. gada 15. jūnijā incidentā uz Krievijas robežas kritušajiem robežsargiem un mierīgajiem iedzīvotājiem. Turpinām labiekārtot Baltinavas muižas parku, kurā ir brīvdabas estrāde un sporta stadions, no veciem aplī stādītiem kokiem saglabāts saules pulkstenis. Vienu bijušo muižas ansambļa ēku atjaunojām, tā ir mājvieta mūzikas un mākslas skolai. Blakus, kur ir veco ēku drupas, ar laiku pacelsies jaunas ēkas uzņēmējdarbības attīstībai.”

Eva Kārkliņa, Rojas novada domes priekšsēdētāja: “Roja ir zvejnieku ciemats, darām visu, lai saglabātu populāro zvejnieku svētku tradīciju. Šogad tos svinēsim jūlija otrajā sestdienā. Parasti cilvēki sabrauc no visas Latvijas, iepriekšējos svētkos bija desmit tūkstoši apmeklētāju. Rojenieki ir gandarīti, ka uzņēmēji zvejas kuģus nav sagriezuši, lai arī zvejošanai ir grūti laiki, kopīgiem spēkiem ir izdevies saglabāt zivju apstrādi, tās gan kūpina, gan konservē, tiek gatavoti arī zivju kulinārijas izstrādājumi. Šogad Rojā atvērām jaunu zivju veikalu, pircēju vidū tas kļuvis iecienīts. Turpinām pirms 34 gadiem iedibinātās Pastariņa prēmijas piešķiršanu, finansējumu novada dome piešķir kopā ar Valsts kultūrkapitāla fondu. Šogad prēmiju saņems viens grāmatas autors un viens ilustrators. Augusta pēdējā sestdienā organizēsim “Senās uguns nakti Rojā” – pasākumu, ko iedzīvotāji gaida ar lielu nepacietību. Īpašais brīdis ir uguns skulptūras aizdegšana un uguns spēka sajušana, vēl jo vairāk tāpēc, ka ugunskuri tiek iedegti arī daudzās citās valstīs Baltijas jūras krastos. Senā uguns nakts ir kā simbols senču jūrasbraucēju piemiņai un Baltijas jūras valstu vienotībai.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. festivāli……………….nu , festivālējiet vien

  2. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Varam būt lepni tie, kuri katrā pagastā palikuši un no auto veikala velkam savu dzīvi. Toties lielsaimnieki arī var būt lepni, jo vairs zeme jau nav jāar, nopļauj, uzrušina, uzsēj 0,5 tonnas minīšu uz ha un sēj atkal. Ražība 5-6 tonnas no ha, bet oficiāli skaitās labi ja 3. Pārējai brīvā tirgū.

  3. stulbāku neko nevarēja izgudrot ? Atbildēt

    Paaudzēs dzīvojošie ir lepni, jo zina vēsturi,
    bet ienācējiem pie vienas vietas kur izmest
    tukšās pet-pudeles un gružus.
    Vienkārši kā “pārenaja repa”. 🙂

  4. Dukuļa kugs, vai jūs Latvijā zinat vēl kaut vienu tādu ceļu, kurš ‘vijas cauri 4 pagastiem un ir ar grantssegmu – respektīvi: gadā vismaz 5 mēnešus ir slēgts uzņēmējdarbībai??????? Un alternatīvas nav, jo tas ir vienīgais!!! Varbūt vajag darīt, nevis ūdeni liet!!! Pretīgi klausīties Alūksnes vadoņu vīzijās. Man nafig ā Alūksnes pilsēta, ja mašīnai gadā pa 2 stikli jāmaina…

  5. Nekā–diemžēl:(((((((((((((

Agris Liepiņš: Pedagogiem jāuzņemas atbildībaIzmaiņas Izglītības likumā, kas paredz nekavējoties atlaist no darba skolotājus, kuri ir nelojāli Latvijas valstij, izraisījušas protesta vētru daudzu skolotāju vārdā runājošu amatpersonu vidū.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (11)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+