Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. janvāris, 2013
Drukāt

Zvaigznei nodziestot. Mūžībā aizgājusi aktrise Velta Līne

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Pašā Vecgada vakarā uzzinājām – 89 gadu vecumā aizsaulē aizgājusi aktrise Velta Līne, viena no pēdējām mūsu teātra granddāmām, patiesi dižo aktieru paaudzes karalienēm, kura spoži mirdzējusi lomās gan teātrī, gan kino. 


 

Vieniem viņa palikusi atmiņā kā viena no visu laiku izcilākajām aktrisēm Žannas d’Arkas lomā (1962), citi tikpat spilgti viņu atcerēsies kā Annu Kareņinu Ļeva Tolstoja nemirstīgā romāna dramatizējumā (1967), citi – kā Zelmu Harija Gulbja “Cīrulīšos” (1975) vai arī kā Oļiņieti brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos” (1980). Nemainīgs palicis viens – Veltas Līnes kā augstāko spēku lolotas aktrises dzīves piepildījums gandrīz 70 gadus bijis Nacionālais teātris, kurā viņa sava radošā mūža garumā ir iemiesojusi gandrīz visas pasaules un latviešu klasikas mīlētāju, traģisko un arī komisko varoņu lomas. “Spilgta, skaista, sievišķīga. Šerpa, apveltīta ar humora izjūtu kā dzīvē, tā uz skatuves. Muzikāla, strādīga, ar skatuvisko šarmu un noslēpumu.” Tā Veltu Līni raksturo viņas kolēģi Nacionālajā teātrī.

“Latvijas vēsturē ar Nacionālo teātri saistīti vairāku prīmu vārdi – Veltas Līnes, Elzas Radziņas, Lidijas Freimanes, Antras Liedskalniņas – un katram no tiem ir sava spoz­me un savs liktenis. Domāju, ja Velta Līne būtu dzīvojusi pasaulē ar tās šā laika iespējām, tad viņa ar savu skaistumu, darbaspējām, spēju pašuzupurēties, nenoliedzami – arī raksturu, reizēm pat diezgan nešpetnu – pavisam noteikti līdzinātos reiz diženajai Sārai Bernārai. Velta Līne visu mūžu līdz pat pēdējam elpas vilcienam veltīja teātrim,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsvēra Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.

Veltas Līnes likteņa iezīmētais ceļš noskaidrojās jau 1942. gada rudenī, kad topošā aktrise ieradās uz teātra aktieru studijas pārbaudījumiem, kurus nokārtoja kā spožākā pretendente 32 iekļuvušo vidū. Teātra studijā viņa mācījās pie izciliem pedagogiem, kuru vidū bija Juris Jurovskis, Kristaps Linde, Zeltmatis, Ernests Feldmanis. Veltas Līnes dzīve uz Nacionālā teātra skatuves aizsākās 1945. gada nogalē, kad viņa aizstāvēja diplomdarbu izrādē “Pelnrušķīte”.

Aktrise savulaik saņēmusi gan PSRS Tautas skatuves mākslinieces nosaukumu, gan Spēlmaņu nakts žūrijas balvu par mūža ieguldījumu Latvijas teātra mākslā. Kopš 2008. gada ik gadu Nacionālā teātra sezonas ieskaņā tiek piešķirts īpašs Veltas Līnes gredzens, kuru saņem aktrise par labāko mīlētājas lomas tēlojumu.

“Ir aizgājusi liela personība, kas nodzīvojusi skaistu un fantastisku mūžu. Dod Dievs, kaut mums šīs lielās zvaigznes vietā iedegtos citas, tikpat spožas – tieši tā mums šobrīd mazliet pietrūkst,” atvadoties no prīmas, teic Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Un var vien piekrist NT režisoram Edmundam Freibergam, kurš, uzzinot par Veltas Līnes aiziešanu, bildis: “Kad kāda zvaigzne dziest, cita uzlec. Domāju, Velta Līne būtu tikai priecīga, ja tā notiktu arī tagad.”

 

Atvadīšanās no  mūžībā aizgājušās mākslinieces Veltas Līnes Nacionālajā teātrī notiks 7. janvārī plkst. 11.30 – 13.00. Apbedīšana Pirmajos Meža kapos plkst. 13.30.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+