Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. novembris, 2014
Drukāt

Zvaigžņotā debess gadalaikos: kad redzams katrs zvaigznājs?

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Diennakts laikā zvaigžņotā debess kopā ar zvaigznēm veic pilnu apgriezienu ap t. s. debess poliem, viens no kuriem atrodas Polārzvaigznes tuvumā, bet otrs atrodas debess dienvidu puslodē, zem horizonta. Zvaigznāji, kuri atrodas netālu no Polārzvaigznes, šajā laikā ieņem to vai citu stāvokli attiecībā pret šo zvaigzni (tāpēc arī Lielo Lāci pavasara vakaros redzam “ar kājām gaisā”), taču nepaslēpjas zem horizonta.

Pārējie mūsu puslodē redzamie zvaigznāji gan uzlec, gan noriet. Tā kā Saules redzamais stāvoklis starp zvaigznēm gada laikā mainās, tad dažādos gadalaikos naktīs var redzēt dažādus zvaigznājus. Jāņem vērā, ka arī zvaigznāji, tāpat kā visi debess spīdekļi, uzlec un noriet, līdz ar to rīta pusē ir redzami citi zvaigznāji nekā vakaros. Parasti tomēr par attiecīgā gadalaika zvaigznājiem uzskata tos, kas attiecīgajā gadalaikā labi redzami vakara pusē. Līdz rītam jau nomodā paliek tikai retais…

Nenorietošie zvaigznāji

Protams, vispirms uzmanība jāpievērš zvaigznājiem, kas nekad nenoriet un visu gadu ir pietiekami augstu pie debess. Šķiet, katrs, kas kaut cik interesējas par zvaigznēm un zvaigznājiem, spēs debesīs atrast Lielo Lāci un arī Polārzvaigzni. Atliek vien piebilst, ka starp abiem šiem zvaigznājiem atrodas ne visai izteiksmīgie Pūķa un Žirafes zvaigznāji.

Ziemas zvaigznāji

Viens no krāšņākajiem ziemas vakara debesīs ir Oriona zvaigznājs, kas redzams debess dienvidu pusē. Tas ir tik spilgts, ka pēc tā var atrast arī pārējos ziemas zvaigznājus. Pa kreisi no Oriona, nedaudz uz augšu, atrodas Mazā Suņa zvaigznājs, kura spožākā zvaigzne – Procions – ir daudz spožāka par visām apkārtējām. Bet tajā pašā pusē, tikai jau samērā zemu pie horizonta, ja netraucē atmosfēras dūmaka, var redzēt visspožāko zvaigzni – Sīriusu, kas atrodas Lielā Suņa zvaigznājā. Virs Oriona nedaudz pa labi atrodas Vedēja zvaigznājam raksturīgais piecstūris, zem kura var atrast Vērša zvaigznāju un tā spožāko zvaigzni Aldebaranu. Zem Vedēja atrodas zodiaka zvaigznājs Vērsis. Interesanti, ka Vedēja piecstūra apakšējā zvaigzne patiesībā jau pieder Vērša zvaigznājam. Savukārt pa kreisi no Vedēja atrodas Dvīņu zvaigznājs, kuru var atrast pēc divām spožām zvaigznēm Kastora un Polluksa. Pa labi no Vedēja atrodas Perseja zvaigznājs. Zodiaka zvaigznājs Vēzis ir samērā vājš un īpaši neizceļas uz pārējo zvaigznāju fona, taču tajā var atrasties planētas. Savukārt Hidra gan aizņem pie debess samērā lielu laukumu, taču tajā nav pārāk spožas zvaigznes un ieraudzīt šī zvaigznāja figūru pie paša horizonta ir gandrīz vai neiespējami.

Pavasara zvaigznāji

Pavasarī, t. i., aprīlī un maijā labi redzami zvaigznāji, kas atrodas zem Lielā Lāča. Tajos sevišķi izceļas trīs spožas zvaigznes, kas visas kopā veido t. s. pavasara trijstūri. Tās ir Ark-turs Vēršu Dzinējā, Denebola Lauvā un Spika Jaunavā. Visgrūtāk no tām ieraudzīt Spiku, jo tā atrodas samērā zemu virs horizonta. Savukārt Arkturu atrast ir ļoti viegli – tikai jāturpina līnija, ko veido Lielā Lāča “kausa rokturis”. Pie paša horizonta, jau gandrīz paslēpušies tā dūmakā, atrodas zodiaka zvaigznāji Svari un Čūsknesis, no kuriem daļa atrodas pat zem horizonta. Pa kreisi un nedaudz uz augšu no Vēršu Dzinēja atrodas Herkuless, ko daļēji jau var pieskaitīt pie vasaras zvaigznājiem. Starp Herkulesu un Vēršu dzinēju atrodas mazs, taču ļoti skaists zvaigznājs – Ziemeļu Vainags ar tā spožāko zvaigzni Gemmu. Savukārt starp Lauvu un Vēršu Dzinēju gandrīz neieraugāmi ir Berenīkes Mati.

Vasaras zvaigznāji

Vasarā, sevišķi tās vidū, zvaigznes redzamas īsu brīdi, jo naktis ir visīsākās. Neilgi pēc Saules rieta debesīs parādās trijstūris, ko veido trīs spožas zvaigznes – Denebs Gulbī, Vega Liras zvaigznājā un Altairs Ērglī. Šo trijstūri sauc par vasaras–rudens trijstūri. Tā kā uz rudeni naktis kļūst arvien garākas, šie zvaigznāji līdztekus īstajiem rudens zvaigznājiem, tagad jau gan vairāk uz debess rietumu pusi, tīri labi redzami arī vēl rudens pusē. Tā kā vakari kļūst tumšāki, šajā laikā labāk kļūst redzami arī pārējie zīmējumā redzamie zvaigznāji. Zem tiem (zīmējumā nav redzami) atrodas Čūskneša, Skorpiona un Strēlnieka zvaigznājs, kurus ieraudzīt nav viegli, taču der atcerēties, ka tajos var atrasties planētas.

Rudens zvaigznāji

Stāstījumu par rudens zvaigznājiem labāk iesākt ar tiem, ko īstenībā redzam visu gadu, taču rudenī to novērošanas apstākļi ir vislabākie, jo zvaigznāji atrodas gandrīz zenītā. Viens no tiem ir Kasiopejas zvaigznājs. To viegli atrast, turpinot līniju, kas savieno Lielā Lāča kausa malējās zvaigznes un ko mēs lietojam, lai atrastu Polārzvaigzni, kamēr tā apmēram tādā pašā attālumā no Polārzvaigznes atduras pret Kasiopejas zvaigznāja raksturīgo figūru, kas atgādina angļu burtu W. Pa kreisi no tās atrodas Perseja zvaigznājs, bet pa labi – Cēfejs. Vakaros debesu austrumu pusē zem Kasiopejas redzami Andromeda un Pegazs. Tos visvieglāk atrast, orientācijai izmantojot tā dēvēto Pegaza kvadrātu, ko veido abu šo zvaigznāju zvaigznes. Aunu, Ūdensvīru un Mežāzi, kuri atrodas zemu, atpazīt nav viegli, taču to atrašanās vietas der iegaumēt, jo tajos var atrasties planētas.

Ivars Šmelds, astronoms

Pievienot komentāru

Revolūcija, kas nes attīstību un briesmasTāpat kā cunami vilni, cilvēki digitālās tehnoloģijas sākumā vilni apbrīno, neapzinoties tā spēku un ātrumu
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Draugiem Facebook Twitter Google+