Publicitātes foto

Zvaigžņu plejāde
 0

Kinofestivāls “Baltijas pērle” no 12. līdz 21. septembrim Rīgas Kongresu namā, kino “Splendid Palace”, “Kino Citadele”.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
SVF: Krievijas ekonomika augs straujāk par visām pasaules attīstītajām ekonomikām
Lasīt citas ziņas

Pēc viena gada klusuma festivāls “Baltijas pērle” atkal atgriezies savā ierastajā laikā, turpinot iesākto tradīciju – piedāvāt filmu izlasi, kas apkopo skaļākos vārdus un filmas no aizvadīto pāris gadu A klases festivālu pulka, kā arī kino klasikas vienības. Festivālā tiks izrādīts ap 50 filmu, ļaujot izvēlēties gan no aktuālajām tendencēm, gan pārbaudītām vērtībām. “Baltijas pērle” bez kaunēšanās ir skatītājiem atklāti izpatīkošs festivāls, tā vienīgā koncepcija ir pārdodamu filmu sapulcināšana vienuviet, un tas pilnībā atspoguļojas programmā, kurā netrūkst tādu jau uz klišeju robežas balansējošu filmu kā “Brokastis pie Tifānija” ar Odriju Hepbernu galvenajā lomā (viņai festivālā veltīta vesela skate). Tomēr, no otras puses, “Pērle” piedāvā lielisku iespēju arī tepat Rīgā noskatīties izcilus autorkino darbus, kas citādi līdz repertuāram nenonāktu, un kaut mazliet apgūt no tā, kas diktē toni laikmetīgajā kino Eiropā un Ziemeļamerikā.

Kas tad ir festivāla lielākie uzsvari un vārdi? Projekts, ko reklamēt ieradušās pašas zvaigznes, ir Ābela Ferraras drāma “Laipni lūgti Ņujorkā” ar Žerāru Depardjē galvenajā lomā, kā arī savu jaunāko darbu “Golciuss un pelikāna kompānija” prezentēs britu kinorežisors Pīters Grīnevejs, kurš Rīgā “Pērles” ietvaros būs jau atkārtoti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Filmas, kas slavu guvušas kā dalībnieces Kannu festivāla programmā, būs Žana Lika Godāra “Ardievas valodai” (žūrijas balva), Nūri Biljes Džeilana “Ziemas miegs” (“Zelta palmas zars”), kā arī Deivida Kronenberga “Zvaigžņu karte” (labākā aktrise – Džūliana Mūra). Noteikti jāatzīmē arī franču režijas klasiķa, tikko mūžībā aizgājušā Alana Renē “Mīlēt, dzert un dziedāt”, kas tika izrādīta Berlīnes kinofestivālā, un komiķu “Monty Python” radošā gara Terija Giljama futūristiskā antiutopija “Nulles teorēma” ar Kristofu Valcu (“Bēdīgi slavenie mērgļi”, “Atsvabinātais Džango”) galvenajā lomā.

Lieliska iespēja arī skatīt Vudija Allena jaunāko darbu “Burvība mēnessgaismā”, inteliģentu un asprātīgi sprēgājošu komēdiju režisora autora rokraksta garā, kuras darbība norisinās 20. gados aristokrātu aprindās, ar Kolinu Fērtu un Emmu Stounu galvenajās lomās, kas, ja vēlāk tiks piedāvāta arī ierastajā kinozinomā, būs ļoti pateicīga publikas ēsma.

No absolūtās klasikas programmā iekļauta Bernardo Bertoluči provokatīvā “Pēdējais tango Parīzē” (1972) ar Marlonu Brando, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem darbiem kino Orsona Velsa “Pilsonis Keins” (1941). Skate, kurā uzsvars likts uz jēdzienu “dīva”, piedāvās skatīt Marlēnu Dītrihu valdzinošas kabarē dziedātājas lomā filmā “Maroka” (1930), Grētu Garbo filmā “Karaliene Kristīne” (1933), Laizu Minelli, Greisu Kelliju un, protams, arī Odriju Hepbernu (viņai šogad būtu 85).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.