Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. marts, 2013
Drukāt

Zvaigžņu segu meklējot

Foto - Valdis Ilzēns un Zanda BirzeFoto - Valdis Ilzēns un Zanda Birze

Padomju gados apmeklēju Rīgas planetāriju, kur notika dažādas lekcijas par astronomijas un citām tēmām. Skatījos arī zvaigžņotajās debesīs, ko ar speciālu aparatūru uzbūra uz planetārija griestiem. Dzirdēju, ka šī aparatūra nodota glabāšanā Latvijas Universitātei.

Varbūt to atkal var uzstādīt publiskā telpā, piemēram, Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā Rīgā, un atjaunot astronomijai veltītus pasākumus. 
Jānis Misiņš Rīgā

 

Tie, kuri piedzīvojuši padomju laikus, vēl atceras Vissavienības Zinību biedrības pārziņā esošo Zinību namu, kas bija ieņēmis daļu Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles. Kupolā bija iekārtots planetārijs, bet vienā no sānu altārtelpām – kafejnīca, kas tautā bija iedēvēta par “Dieva ausi”. Tur mēdza pulcēties radošās inteliģences pārstāvji un tā sauktie puķu bērni. Pēc lūkošanās zvaigznēs varēja doties uz “Dieva ausi” vai otrādi. 1992. gadā šo ēku atdeva tās īstajiem saimniekiem – pareizticīgo konfesijai. Planetārijam, protams, tur vairs nebija vietas. Kur tad palika aparatūra? Vai tiešām nonākusi Latvijas Universitātē? Varbūt tieši tur, kur tai būtu īstā vieta, proti, vienā no Alma Mater astoņiem muzejiem – Fridriha Candera kosmosa izpētes muzejā?

 

Desmit gadu konteinerā

Latvijas Universitātes Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja direktors Ilgonis Vilks atceras, ka tolaik – 90. gadu sākumā – augstskola tiešām vēlējusies dabūt Rīgas planetārija aprīkojumu savā īpašumā. Taču laikā, kad Latvija atguva valstisko neatkarību un palēnām sarāva saites ar brūkošo savienību, saspīlēto politisko attiecību dēļ biedrība “Znaņije” šim darījumam neparko nav piekritusi, pat par lielu naudu ne. Tā nu visas ierīces un projekcijas aparāts gadus desmit nīka konteinerā, līdz beidzot biedrības tiesību pārmantotāji to atdevuši Latvijai bez maksas. Diemžēl laika zobu neapturēsi – aparatūra bija novecojusi gan tehnoloģiski, gan fiziski un morāli (arī nolietojusies, jo Zinību nama Planetārijs bija darbojies kopš 1963. gada – tātad veselus 30 gadus).

Atsevišķas daļas nonāca Tehniskās Jaunrades nama “Annas 2” pārziņā. Jaunrades namā var apgūt interešu izglītības programmu “Astronomija”, iepazīties ar dažādiem šīs senās un mūsdienīgās nozares aspektiem, nodibinājies arī astronomijas klubiņš 13 līdz 25 gadus veciem jauniešiem. Taču vienīgā vieta Rīgā, kur var pētīt zvaigznes un planētas telpā, ir Bērnu zinātnes centrā “Tehnoannas pagrabi” (apmeklējumi jāpiesaka savlaicīgi, zvanot centra direktoram Alvim Balodim pa tālruni 29433112 vai rakstot uz e-pastu: dace@pagrabi.lv). Starp citu, seansos piedalās arī Zemes mākslīgo pavadoņu projektors no vecā Rīgas planetārija.

 

Telpā vai brīvā dabā?
LU_4942zb

Planetārijā projekcijas aparāts uz kupolveidīga ekrāna attēlo debess sfēras diennakts griešanos un Saules, Mēness un citu debess ķermeņu redzamo kustību. Ir patīkami to vērot apkurinātā telpā, turklāt, klausoties ekspertu skaidrojumos. Tomēr tas ir attēls, nevis īstenība. Tāpat kā kino, kas nav dzīve.

Pētīt zvaigžņotās debesis var arī laukā, brīvā dabā. Tiesa gan, lielpilsētā aiz daudzstāvu namu jumtiem grūti kaut ko saskatīt izplatījumā. Turklāt – arī ar nepieradušu un neapbruņotu aci daudz neieraudzīsi. Lai acis pierastu pie Visuma vērošanas un debesīs kaut ko tiešām saskatītu, esot vajadzīgas veselas 45 minūtes. Skaidrs, nepieciešams teleskops. Kur tādu rast?

Var doties uz Latvijas Universitātes Astronomisko torni pašā Rīgas centrā (Raiņa bulvārī 19, LU centrālajā ēkā). Kupolā virs Rīgas jumtiem atrodas iespaidīgs teleskops. Lielākoties to izmanto studentu mācībām un publiskiem demonstrējumiem, jo Rīga naktī, izrādās, ir tik spoži apgaismota, ka zinātniskus pētījumus astronomijā gandrīz nav iespējams veikt. Tomēr novērojumi tur notiek, pie tam jau gandrīz 150 gadus. Ilgonis Vilks skaidro, ka šajā laikā nomainīti vairāki teleskopi. Visilgāk, kopš 1921. gada, kalpojis Vācijā iegādātais Gustava Heides 11 cm lēcu teleskops, kas tagad devies pelnītā atpūtā un ieņēmis savu vietu pāris stāvu zemāk – jau minētajā kosmosa izpētes muzejā. Pašlaik tornī uzstādīts firmas “Meade” teleskops, un trešdienu vakaros, sākot no pulksten 19.30, tajā ieskatīties drīkst jebkurš interesents. Ieeja ir bez maksas un iepriekš nav jāpiesakās. Tiesa gan, uz torni vērts doties tikai skaidrā laikā un līdz marta beigām. Aprīlī naktis kļūst tik īsas, ka debess ķermeņu novērojumi iespējami vien nedaudzas stundas, turklāt šo laikposmu samazina arī pāreja uz vasaras laiku. Tātad, ja šopavasar gribat tepat Rīgā tuvāk redzēt zvaigznes un kādu planētu, tas iespējams tikai 20. un 27. martā, citādi pasākums būs jāatliek līdz oktobrim.

 

Pastaiga pa debess jumu

teleskops_KaltinosKur Latvijā vēl var pētīt zvaigznes un citus debess objektus? Viena no Latvijas profesionālajām observatorijām atrodas Baldonē, kur norisinās zinātniski pētījumi, rīko ekskursijas. Tur meža ielokā apmeties Varenais Šmits – unikāls liela redzeslauka teleskops (lielākais Baltijā un viens no lielākajiem šādas sistēmas teleskopiem Eiropā).

Gan observatorija, gan planetārijs iekārtots arī Ventspils Jaunrades namā. Šajā planetārijā seansi notiek katru dienu, nedēļas nogali ieskaitot. Jaunrades nama observatorijā svētdienās pulksten 12.00 var novērot Sauli, bet piektdienu vakaros no pulksten 20.00 līdz pulksten 21.30. notiek nakts novērojumi.

Taču Latvijā dižākais teleskops, kurā var ieskatīties, atrodas Ogres novada Suntažos, “Kaltiņu” mājās, kur iekārtota privātā observatorija. Novērojumus tur var veikt visu gadu gan dienā, gan naktī (ja vien debesis neklāj mākoņi, nav miglas un nokrišņu, kā arī vēja ātrums nepārsniedz 15 m sekundē), interesentiem iepriekš jāpiesakās pa tālruni 29120445.Papildus debesu novērošanai, iespējams apskatīt arī meteorītus, kā arī iepazīties ar novērojumiem izmantoto tehniku un iegādāties savā īpašumā teleskopus. Vairāk informācijas mājas lapā www.starspace.lv

Var posties mazliet garākā ceļojumā – uz Tartu un apmeklēt Zinātnes centru “AHHAA”. Tur iekārtota gan observatorija, gan planetārijs, gan arī piedzīvojumu parks, pat zinātnes teātris. Ilgonis Vilks stāsta – šajā planetārijā esot iespējama arī tāda projekcija, kas rada ilūziju, ka zvaigznes atrodas ne tikai virs galvas, bet arī zem kājām. Īsta pastaiga pa zvaigžņoto debess jumu!

 

Nākotnes vīzija

Un Rīgā? Vai tiešām neviens nav iedomājies par planetārija atjaunošanu Latvijas galvaspilsētā? Tā gluži vis nav. Izglītības un zinātnes ministrija jau labi pasen nākusi klajā ar ideju būvēt Zinātnes centru ar planetāriju, piedzīvojumu parku un trīsdimensiju IMAX kinoteātri. Bija pat nolūkota vieta – Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā (tur atrodas Latvijas Universitātes Astronomijas institūta struktūrvienība – ģeodinamiskā observatorija) un izstrādāti jaunās ēkas projekta meti. Šīs idejas īstenošanu apturēja ekonomiskā krīze.

Krietni reālākas aprises sāk iezīmēties iecerei Torņakalnā izveidot Latvijas Universitātes Akadēmisko centru – augstskolas pilsētiņu ar vairākām ēkām un visu nepieciešamo aktīvai studentu dzīvei. Nesen plašāka sabiedrība ieraudzīja pirmās ēkas projektu – Dabaszinātņu akadēmisko centru (tas taps par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem), kur atradīsies viss, kas vajadzīgs mūsdienīgām ķīmijas, bioloģijas, medicīnas, ģeogrāfijas un zemes zinātņu studijām un zinātniskajam darbam.

Tur vajadzētu atrasties arī jaunam planetārijam. Protams, digitālajam – ar visām mūsdienu tehnoloģijām un to piedāvātajām iespējām, lai var skatīties videostāstus, piemēram, par ēģiptiešu astronomiju vai Visuma vēsturi, ar kvalitatīvu skaņu un izmantojot trīs vai pat četru dimensiju kino iespējas.

Un tagad – aizveram acis un mazliet pasapņojam! Ietinamies zvaigžņu segā un pasnaužam… Pēc tam pastaigājam pa Piena Ceļu un ielūkojamies aiz Andromedas miglāja… Un, kas zina, pa ceļam varbūt sastopam NLO ar viesiem no Marsa…

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+