×
Mobilā versija
+13.4°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
13. janvāris, 2018
Drukāt

Zvaigžņu stunda Latvijai un prezidentei. 30 svarīgākie notikumi Latvijai (5)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” atskatās uz aizvadītajiem gadu desmitiem un notikumiem, procesiem, kuri bijuši īpaši svarīgi mums un Latvijai.

“Vai nebūtu pienācis pēdējais laiks par mūsu Valsts prezidenti aicināt sievieti? Sievieti māti kā tautas cerību, kā tautas glābēju no izmiršanas, kā tautas garīgās augšāmcelšanās simbolu!” tā 1999. gada 17. jūnijā “Lauku Avīzē” publicētā vēstulē rakstīja V. Cīpurs, represētais no Limbažu rajona.

Tās pašas dienas vakarā viņa cerības piepildījās – īsi pirms pusnakts Saeima par Latvijas Valsts prezidenti ievēlēja Kanādas latvieti, Monre­ālas universitātes psiholoģijas profesori, taču vēlēšanu brīdī – Latvijas Institūta direktori Vairu Vīķi-Freibergu.

Tobrīd pasaulē bija tikai četras dāmas – valsts prezidentes.

Pēc ievēlēšanas Latvijas prezidente sacīja: “Esmu pateicīga šai 7. Saeimai par man dāvāto uzticību. Man un jums šobrīd ir tāda kā zvaigžņu stunda, līdz ar kuru mēs pāršķiram jaunu lappusi mūsu vēsturē.”

Pirms ievēlēšanas Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūra vismaz publiskajā telpā netika apspriesta. Partijas bija izvirzījušas savus prezidenta amata kandidātus – Anatoliju Gorbunovu, Raimondu Paulu, Vairu Paegli, Jāni Priedkalnu un Arni Kalniņu. Jo sevišķi pirmie trīs tika intervēti un apspriesti, arī 17. jūnija “Lauku Avīzes” vāku rotāju Ērika Oša karikatūra, kurā bija redzami tikai pieci partijiskie kandidāti.

Kā kļuva zināms vēlāk, V. Vīķes-Freibergas kandidatūras uzpeldēšana nemaz tik pēkšņa un negaidīta nebija. Inteliģences pārstāvji jau iepriekš bija zondējuši, kādas būtu iespējas V. Vīķei-Freibergai kļūt par valsts galvu. Runā, ka vadīt Latvijas Institūtu viņa ieradusies, jau rēķinoties ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Tomēr izrāde ar pieciem partiju izvirzītiem kandidātiem Saeimā tika spēlēta pilnā nopietnībā līdz pat vakaram. Vienā no nesenajām jubilejas intervijām prezidente atzinusi, ka ne sevišķi saposusies Saeimā 17. jūnija vakarā ieradusies tāpēc, ka bijis plānots – vēlēšanu kārta ar viņu kā kandidāti notiks nākamās dienas rītā.

Lai nu kādas arī būtu bijušas V. Vīķes-Freibergas ievēlēšanas aizkulises, lai cik daudz dažādu, bieži vien sadzīviska līmeņa kritisku balsu par viņas prezidentūras laiku nebūtu izskanējis, ar laika nobīdi arvien skaidrāk var redzēt V. Vīķes-Freibergas prezidentūras (tā ilga divus termiņus pēc kārtas līdz 2007. gada 7. jūlijam) nozīmi, to, cik būtiska tieši tajā laikā, kad Latvija tiecās iestāties Eiropas Savienībā un NATO, bija Valsts prezidentes aktīvā ārpolitiskā darbība. Tagad uzrunāta, V. Vīķe-Freiberga atzīst, ka veiksmīgi strādāt augstajā amatā varējusi savas iepriekšējās pieredzes dēļ: “Mani vecāki bija audzināti ļoti patriotiskā garā, un šo dziļo, bezierunu patriotismu viņi manī ieaudzināja jau kopš ļoti agras bērnības. Kontakti ar trimdas latviešu sabiedrību šo patriotismu padziļināja un nostiprināja, neskatoties uz to, ka pusaudzes gados Marokā biju pilnībā iekļauta franču sabiedrībā. Bēgļu, pārvietoto personu un nabadzīgu imigrantu gados pārdzīvotās traumas un grūtības nostiprināja manu raksturu. Jo vairāk šķēršļu stājās manā ceļā, jo lielāka bija mana apņēmība tos pārvarēt.

Neskatoties uz visdažādākajiem šķēršļiem, kas ik pa laikam stājās ceļā, man laimējās iegūt ļoti labu izglītību, it sevišķi universitātes līmenī, kur iemācījos stingru intelektuālo disciplīnu, profesionālu atbildību un paradumu mērķtiecīgi strādāt, daudz nedomājot par savu ērtību vai nogurumu.

Man bija arī gara un dažāda pieredze kā vadītājai. Kad septiņu gadu vecumā iestājos guntiņās, mani tūdaļ iecēla par pulciņa vecāko. Kad Toronto universitātē iestājos franču klubā, tiku ievēlēta par tā prezidenti. Tā tas turpinājās visu mūžu ar zinātniskām un sabiedriskām organizācijām, tajā skaitā ar Kanādas Sabiedrisko zinātņu federāciju, kas apvienoja ap 20 000 biedru.

Man bija arī liela pieredze kā lektorei un sabiedriskai runātājai, vienmēr ļoti labs kontakts ar publiku, piecu valodu prasme un liela mīlestība uz savu tautu un visu cilvēci.”

Bet kāpēc vēlāk sievietes vairs nav ievēlētas Latvijas prezidenta amatā? Vai varētu būt tā, ka sievietēm tomēr grūtāk iekarot autoritāti un nonākt šādā amatā vai arī Latvijā šobrīd gluži vienkārši nav citu tik spilgtu politiķu vai dāmu ar politiķes potenciālu?

Uz šo jautājumu V. Vīķe-Freiberga atbild tā: “Atļaušos atgādināt, ka sievietes arī ir cilvēki, kaut gan savā audzināšanā nereti sastopas ar dažādu aizspriedumu izpausmēm. Varbūt ne visām viņām pietiek spēka un spītības, lai pašas sevi realizētu neatkarīgi no seksistiskiem aizspriedumiem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vairiņa var lepoties ar savu prezidentūru. Viņai loti veiksmīgi izdevās atrisināt par labu Maskavai ar latviešu valodu Latvijā. Ar šo problemu netiekam galā vēl pēc 20 gadiem. Formali latviešu valoda itkā skaitās valsts valoda, bet tai pat laikā ir ierobežojumi. Ja kādu interesē lielaka skaidrība ka tika grauta latviešu valoda 1992g.. ar valodas likuma pieņemšanu. Pirmo reizi publiski atļāvās rakstīt tikai E.Veidemane publikācijā NRA.

  2. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  3. Bet pulksteņi,pulktenīši, …….un citi sūdiņi.

  4. Zvaigžņu stunda Vairai! Nez kur tik daudz zvaigžņu ņems, jo šitai jau nekad nav diezgan, nepietiek pieēst vienu vēderu, sēdēt uz viena apzeltīta sēdekļa vai gulēt vienā kapā.

Draugiem Facebook Twitter Google+