Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
6. janvāris, 2014
Drukāt

Zvārdes politiskais jautājums – joprojām neatmīnēts (3)

Foto - Normunds Mežiņš (RJC)Foto - Normunds Mežiņš (RJC)

“Arta Pabrika līdzšinējā darbība aizsardzības ministra postenī Valsts prezidentam ir devusi pārliecību par to, ka minētā persona nevar pildīt Ministru prezidenta amata pienākumus šajā periodā.” Tā tika vēstīts 11. decembrī izplatītajā Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā. Vēlāk preses konferencē prezidents Andris Bērziņš, kuram tika lūgts konkretizēt pārmetumus vienam no toreizējiem “Vienotības” premjera kandidātiem, teica, ka paziņojumā viss jau esot uzrakstīts. “Visa Aizsardzības ministrijas darbība ir ierobežotas pieejamības informācija. Viens no tiem, kas pavīdējis presē, ir Zvārdes poligona jautājums,” piebilda Valsts prezidents, tā arī konkrētāku informāciju ne tobrīd, ne vēlāk neizpaužot. Vienīgais, ko varēja izlobīt par “Zvārdes poligona jautājumu” un Pabrika “vainu” tajā, ir – ministrs nav runājis ar zvārdeniekiem, skaidrojis viņiem ministrijas politiku. Ja tas nebija tikai “dūmu aizsegs” prezidenta nepatikas citiem noklusētajiem iemesliem, tad šis arguments izklausījās gaužām vājš “skelets skapī” premjera kandidāta noraidīšanai. Savukārt, ja prezidentam kopumā nepatīk valsts politika Zvārdes poligona jautājumā (to nevar attiecināt tikai uz Aizsardzības ministriju, jo lemšanā bija iesaistīts arī valdības vadītājs un Zemkopības ministrija), tad tas izskatās dīvaini, ņemot vērā ka Latvija ir NATO dalībvalsts un valsts pirmā persona ir Nacionālo Bruņoto spēku virspavēlnieks…

Lai nu kā, Pabriks kā premjera kandidāts pēc tam vairs nefigurēja, un par to, iespējams, priecājās ne tikai A. Bērziņš, bet arī daudzi zvārdenieki.

Tomēr jautājums par Zvārdi paliek. Vai turienes iedzīvotāji tagad vairāk zina, kas viņus sagaida? Kas mainījies vairāk nekā gada laikā, kopš valsts sāka aktīvi rosīties, uzpērkot mežu zemes bijušā poligona teritorijā?

Nesaka visu līdz galam


Nogriežoties Saldū Zvārdes pagasta virzienā, kilometrus piecus ir ļoti labs asfalts, pēc tam kilometrus trīs līdz pagasta centram Striķiem ir tik slikts un bedrains grants ceļš, kādu Latvijā vēl vajadzētu pameklēt. Neko labāki nav arī citi Zvārdes zemes ceļi.

“Gribu redzēt, kā viņi pa šīm bedrēm vedīs bumbas: pataisīs mūs nevis drošākus, kā sola, bet nedrošākus,” sodās Zvārdes pagasta pārvaldes vadītājs Imants Džulis. “Vairākas reizes esmu aizsardzības ministru Arti Pabriku aicinājis atbraukt pie mums un līdz galam izstāstīt, ko Zvārdē grib darīt. Pat tad, kad rudenī sējām rudzus Miera maizei (skat. Faktus). Bet Pabriks neatbrauca.”

Ko tad zvārdenieki grib dzirdēt? Vai tad pietiekami nav dzirdēts par zemes atmīnēšanu?

“Jā, bet ir ļoti daudz neskaidrību, un visu laiku neatstāj sajūta, ka mums kaut ko līdz galam tomēr nepasaka. Zvārdenieku noskaņojums kopumā nav tāds ļoti pret militārām aktivitātēm, mēs neiebilstam pret teritorijas sanāciju, bet esam ļoti neapmierināti, ka no mums kaut ko slēpj. Un tad mēs dzirdam visādas runas, ka te ir laba vieta pretraķešu aizsardzības sistēmām, lidlaukam zemu lidojošām lidmašīnām, militārās tehnikas koncentrācijai, pat atkritumiem. Un tad Rīgā brīnās, ka zvārdenieki ir uztraukti! Arī kā pārvaldes vadītājam man daudz jautājumu. Man saka, ka notikusi zemes izvērtēšana, tā ir bīstama un tāpēc jāveic sanācija. Bet es zinu, ka tāda izvērtēšana nav bijusi. Joprojām man nav izdevies precīzi uzzināt robežas teritorijai, ko valsts vēlas nopirkt. To nesakot it kā tāpēc, lai nebūtu spekulāciju ar īpašumiem. Man nav zināms, ko plāno vest pa ceļiem, līdz ar to nevaru izstrādāt civilās aizsardzības plānu. Ja tās ir bumbas ārā no Zvārdes vai trotils bumbu spridzināšanai iekšā Zvārdē, tad uzreiz gribu teikt: vispirms jāsataisa ceļi! Negribu pieļaut, ka pa tām bedrēm, pa kurām mēs vedam uz skolu bērnus, armija ved arī spridzekļus. Zvārdes pagastā ir arī aizsargājamās dabas teritorijas – kā tās ies kopā ar normatīviem aktiem, kad sāksies armijas aktivitātes, mācības?” jautā I. Džulis, kura pārvaldāmajā nedaudz vairāk par 20 000 hektāru lielajā pagastā ir 428 zemes gabali, ap 200 īpašumiem, mazāk par 100 īpašnieku, dzīvo 400 iedzīvotāju. Pēc viņa aplēsēm, armijniekus varētu interesēt divi trīs tūkstoši hektāru, kas vēl nepieder VAS “Latvijas valsts meži”, ap 600 hekt-āru jau nopirkti. Zemes pirkšana, cik dzirdējis pārvaldnieks, notiekot korekti: par nocirsta meža zemi dodot Ls 1000 – 1200, par labu lauksaimniecības zemi – ap Ls 2000.

Ne arājs, 
bet meklētājs bīstams


Pēc pārvaldnieka domām, lielākā bīstamība ceļas ne no zemes arājiem, bet mantu meklētājiem, kas staigā apkārt ar saviem metāla meklētājiem.

“Vienreiz apturēju auto uz ceļa, kad viens tāds gāja, un uzprasīju, ko dara. Esot nauda uz ceļa izkritusi un tagad meklējot… Ko es viņam varu padarīt? Augstākais: inkriminēt patvarību, ja tas notiek bez saskaņošanas, bet arī tad vēl jāpierāda, ka viņš nemeklē savu izkritušo santīmu! Kad šogad augustā atrada pustūkstoti kara laika priekšmetu jaunaudzē, par to visur skaļi ziņoja. Nebūtu mantu meklētājs tos zemē uzgājis, tie tur būtu sapuvuši, jo, pēc visa spriežot, bija kara beigās speciāli divu metru dziļumā aprakti,” stāsta I. Džulis.

Bijušais padomju laika poligona mežsargs, tagad lauksaimnieks Ēriks Krūza, kura saimniecība 
”Mežāres” arī atrodas zonā, kas interesē Aizsardzības ministriju, stāsta, ka līdz pat 1954. gadam, kad ierīkoja poligonu, zemi apstrādāja, bet nebija dzirdēts, ka kāds uzgājis gaisā no kādas bumbas, kas palikusi no Otrā pasaules kara. Pēc tam visas bumbas, ko meta lidmašīnas no gaisa treniņlidojumos, uzsprāga, bet, ja neuzsprāga, tad to atrada un uzspridzināja.

“Ir droši,” pārliecināts Ēriks Krūza, kurš negrasās savu zemi pārdot, taisni otrādi – piepirkt klāt, taču Aizsardzības ministrijas aktivitātes tirgu esot “sačakarējušas” un zemes cenas cēlušās divkārt un pat trīskārt.

“Kaut kas zemē tomēr ir palicis,” viņam oponē lauksaimnieks Valdis Markevics, kura saimniecības “Vārpas” zemes atrodas tuvāk padomju laika bumbošanas centram nekā Ē. Krūza “Mežāres”, taču zemes pircēji viņu nav uzrunājuši. Taču bažas ir lielas, jo viņa stāsts ir īpašs.

V. Markevics sācis saimniekot, kā pats saka, tukšā vietā ar sievu, diviem maziem dēliem un divām aitām, deviņus gadus nodzīvojot vagoniņā bez elektrības. 2001. gadā uzcēlis māju, bet vēl divus gadus iztikuši bez elektrības, līdz 2002. gadā “Latv-energo”, ieguldot vairāk nekā 100 000 latu, ievilkuši desmit kilometru garu līniju pēc būtības tikai viņiem, jo kaimiņu pagaidām nav. Saimnieks par līniju nav samaksājis ne santīma. Valdis neslēpj, ka gadiem dzīvojuši tumsā, nabadzībā un mežonīgā darbā. Tagad jau labi atspērušies: 300 aitas, mežizstrāde (tajā skaitā, arī citu mežu), algots strādnieks, iekopta sēta un lauki, kaut arī neiztiek bez sirdēstiem.

“Pirms gada nodega galdniecība, tad uzreiz sākās tā poligona epopeja, kad no tiesas kājas palika aukstas. Tad uzreiz padomāju: štrunts par galdniecību, bet, ja visu atņem, tad ir vakars! Kur es savos 52 gados likšos? Man samaksās tikai par zemi, bet kas samaksās par tiem pirmajiem desmit gadiem šeit bez elektrības un nabadzībā? Tāpēc esmu tik dusmīgs uz vadību un Pabriku. Pareizi Valsts prezidents An-dris Bērziņš darīja, neuzticot viņam premjera godu: ja viņš netiek galā ar vienu Zvārdes pagastu, kā tad tiks galā ar valsti? Kad Latvijas Radio raidījuma un “Latvijas Avīzes” rubrikas “Viensētu stāsti” pasākumā Rīgā tikos ar Valsts prezidentu, viņš man atklāti teica, ka tā ir liela muļķība, kā to lietu Zvārdē darot,” stāsta V. Markevics.

“Zvārde tika piemeklēta”


Pats aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka Zvārdes jautājums nebija galvenais, kamdēļ Valsts prezidents viņu nevirzīja premjerministra amatam, lai arī publiski tas tika minēts kā vienīgais arguments.

“Piekrītu, ka Zvārdes jautājumu varēja risināt labāk, bet teikt, ka rīcība ir nepareiza, nav pamata. 
Turklāt Zvārde ir valsts drošības jautājums, un Andris Bērziņš kā Nacionālās drošības padomes, Militārās padomes un armijas virspavēlnieks par to visu laiku ir bijis lietas kursā. Ja Valsts prezidents man pārmet neveiksmīgu Zvārdes jautājuma risināšanu, tad viņš nevar nominēt nevienu citu pieredzējušu politiķi, jo jebkuram, kurš aktīvi darbojies, var pārmest, ka kaut ko varēja darīt labāk vai citādi. Domāju, ka Zvārde tika piemeklēta, lai būtu vismaz kāds pieturas punkts, jo netika minēts neviens arguments. Izglītība, pieredze man ir, to laikam nevarēja pārmest,” tiešs ir Artis Pabriks. Runāt par patiesajiem argumentiem ministrs izvairās. Nav tos dzirdējis un tāpēc nevēlas spekulēt. Neizslēdz arī kaut kādas politiskās spēlītes, tajā skaitā arī no “Vienotības” partijas biedriem.

Ko A. Pabriks var atbildēt uz zvārdenieku galvenajiem pārmetumiem: kāpēc ministrs pie viņiem nebrauc un nerunā un kāpēc nesaka visu par armijas plāniem?

“Pateikšu godīgi: ministrs nevar izbraukāt katru Latvijas ciemu, izstaigāt katru māju. To dara ierēdņi, armijas cilvēki. Tādēļ iedzīvotājus par šo jautājumu esmu informējis ar vietējās preses starpniecību. Arguments “Pasakiet visu!” par valstiskiem jautājumiem neiztur kritiku, īpaši par drošības un militārām lietām. Varu pateikt ar 100% pārliecību: tas, kas notiek Zvārdē, ir valsts interesēs un par to nav jārunā ar naidu vai jāizmanto politiskās spēlītēs. Tuvākajā laikā Zvārdē nav plānots nekas cits kā vien zemes atmīnēšana, kur varētu piedalīties arī citu NATO valstu karavīri. Ja gribam, varam lietot vārdu “poligons”, bet žogs ap iecerētajiem aptuveni 10 000 hektāriem, padomju laika bumbošanas zonu, kas mūs interesē (puse no kuriem jau ir “Latvijas valsts mežu” īpašumā, par otru pusi tiek risinātas iepirkšanas sarunas, vairāk par 600 hekt-āriem jau nopirkti), celts netiks. Zemi uzpērk tikai brīvprātīgi. Tāpat vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tie cilvēki, kuri nav uzrunāti, var neuztraukties – viņu zeme mūs neinteresē.”

Uz dažiem maniem jautājumiem A. Pabriks tomēr konkrēti neatbild: kad beigsies “tuvākais laiks”, zeme būs tīra no lādiņiem un sāksies “tālākais laiks”, kas tad iecerēts Zvārdē? Vai Zvārdes jautājumu aktualizēja Latvijā vai kādā NATO štābā? Vai tā ir sakritība, ka Zvārde atrodas gandrīz precīzi vidū starp ostas pilsētām Rīgu, Ventspili, Liepāju, Klaipēdu, kurās NATO jau veikušas un veic vairākas loģistikas operācijas? Ja izdosies nopirkt gandrīz visu iecerēto zemi, bet paliks dažas privātas saliņas pašā poligona vidū, tās tur tādas arī paliks?

Pārsteidz pašvaldības negribēšana


“Mani pārsteidz, ka pašvaldība nevēlas militāru objektu. Protams, pašvaldībai ir tiesības negribēt, taču parasti tās grib. Pajautājiet Alūksnei, Cēsīm, Ādažiem. Ja Zvārdes poligonā būs kāds objekts, paši zvārdenieki no tā tikai iegūs,” pārliecināts aizsardzības ministrs. “Eiropā pašvaldības, kurās armijas daļas plāno slēgt, ļoti cīnās, lai tās paliktu, jo tās ir investīcijas, nodokļi, tirdzniecība, labklājība. Kāpēc mēs 20 gadus neinteresējāmies par Zvārdes atmīnēšanu? Nebija tādu iespēju, tāpat kā mehanizēt sauszemes spēku brigādes un daudzas citas iespējas. Tagad tādas iespējas ir un mēs to darām. Un to, ka mūsu intereses dēļ ceļas zemes cenas Zvārdē, nevaram ne ietekmēt, ne tā ir mūsu darīšana. Jā, lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, kuri vēlas palielināt savas platības, tas nav patīkami, toties ļaudis, kas vēlas pārdot, ir ieguvēji.”

VAS “Latvijas valsts meži” vienojusies ar uzņēmumu “Latio”, ka tās uzdevumā iepērk zemi, ka pārdevēju vārdi un nopirktā zeme ir konfidenciāla informācija pārdevēju interesēs: lai pret viņiem nevērstos tie, kas aktīvi iestājas pret Aizsardzības ministrijas aktivitātēm Zvārdē.

Uzziņa


Miera maize


Eiropa 2014. gadā atzīmēs Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanu pirms 25 gadiem. Par godu šim vēsturiskajam notikumam, kas atkal apvienoja valstis un tautas, tiks izcepta Miera maize.

Maizi ceps no rudziem, kas 2012. gadā vākti Berlīnē bijušajā Bernauas ielas “mirušajā” Berlīnes mūra robežzonā, kur kopš 2005. gada zemi apstrādā Samierināšanās baznīcas draudze. Rudzus no Berlīnes mūra zonas 2013. gadā iesēja desmit Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras aukstā kara laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara – Latvijā to izdarīja bijušajā padomju armijas poligonā Zvārdē. Pērn 5. septembrī rudzus iesēja zemnieku saimniecības “Andulaiši” laukā, kur saimnieko Kreicbergu ģimene. Kā “LA” toreiz rakstīja, saimnieks Egils zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai jautāja: “Iesēt ļāvāt, bet vai novākt arī ļausiet?” Ar to domādams valsts izteikto piedāvājumu atpirkt zemi bijušā Zvārdes poligona teritorijā. Arī viņam izteikts piedāvājums atpirkt mežu zemi. “Sējiet droši, arī novākt varēsit. Nevienam ar varu zemi neatņems!” atbildēja ministre.

Zvardetabs

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Te Zvārdes pagastā Amerikāņi grib izvērst briljantu meklēšanu, jo ūz to klātbūtni norāda grunts ģeoloģiskie ieži. Tapēc ar varu cenšas no zemes īpašniekiem par iegūt zemi.

  2. 10000 ha ir minimālā platība lai ierīkotu savaļas medījamo dzīvn.audzētavu un tur izaugtu medalu vērtīgas trofejas.Īstie ieintresētie ir Franču vai Itāļu miljonāri jo tie ir tur pabijuši medībās un ir dzirdētas runas ka tie kas organizē iepirkšanu sadalīs 3 miljonus nezinu kādā valūtā.

  3. Drēziņš kādu laiku bija pazudis no LA slejām. Atceros, kad Latvija stājās NATO, tad gan šis žurnālists
    bija ļoti aktīvs. Pat nobrīnījos, kāpēc viņš tik gari un plaši stāsta un raksta avīzes slejās visos sīkumos par mūsu armiju, stāstot pat tādas lietas kas varētu interesēt arī ārzemju izlūkdienestus. Tagad atkal viņam pēkšņi uzradusies interese par Zvārtas poligonu: kas tur būs, ko tur darīs,un jūtas neapmierināts, ka viņam līdz galam neviens neko nestāstot. Bet kāpēc viņš domā, ka amatpersonām būtu jāatklāj visi valsts noslēpumi, kas saistīti ar valsts aizsardzību un tie jāizbazūnē presē? Esmu lasījis, ka ārzemju specdienesti 2/3 militārās informācijas savāc tieši no preses un citiem masu saziņas līdzekļiem. Vai Drēziņš to nezina, vai arī dara to apzināti?

Draugiem Facebook Twitter Google+