Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Ko jaunās nozvejas kvotas sola mūsu zvejniekiem?

Foto - LETAFoto - LETA

Svaigas reņģes.

Inārijs Voits, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents: “Pēc būtības pelaģiskajā jeb balto zivju zvejā kopējā kvota ir lielāka un sagaidāms, ka zvejnieku ienākumi augs, un tas ir pozitīvi. Taču brētliņu nozvejas kvota nākamajam gadam samazināta par 11%, un Latvijai tas nozīmē vairāk nekā trīs tūkstošus tonnu brētliņu samazinājumu – tā ir vesela mēneša brētliņu nozveja. Tiem zvejniekiem, kas nodarbojas tikai ar brētliņu zveju, ienākumi var sarukt. Ne tikai Latvijai šī kvota samazināta, bet arī Zviedrijai, Vācijai, Somijai – kopumā Baltijas jūrā nākamgad varēs zvejot par 26 tūkstošiem tonnu mazāk brētliņu. Tas nozīmē, ka brētliņu cena var palielināties aptuveni par 10%. Vietējo tirgu tas gan neskars, jo brētliņa ir galvenā izejviela šprotu ražošanā un tās lielākoties eksportē. Savukārt reņģēm cenas var samazināties, tāpēc zvejniekiem jāvērtē, ko ar tām darīt. Jau šobrīd Latvijā ir ap desmit jaunu ražošanas līniju, ko var aktīvāk izmantot zivju filetēšanai un apstrādei. Zvejniekiem jāsāk apstrādāt reņģes, dodot tām pievienoto vērtību. Tām zivīm, kas nonāk Centrāltirgū, cena diezin vai saruks, jo tur cenas tiek saglabātas.”

Ivars Janeks, SIA “Verģi” valdes priekšsēdētājs: “Pēdējos gados, samazinot brētliņu nozvejas kvotu, nav vērojama sabalansētība. 11% samazinājums brētliņu kvotai zvejniekiem būs ievērojami smagāks zaudējums nekā 45% kāpums reņģēm. Kāpēc? Tāpēc, ka pēdējos gados konservu ražotāji pārstrādē vairāk izmanto brētliņas. Tagad būs jādomā, ko darīt, un vajadzēs pārorientēties uz kādiem citiem produktiem. Nepatīkamākais slēpjas apstāklī, ka reņģei ir tik liels palielinājums – gandrīz puse klāt, bet vēl pirms vairākiem gadiem bija pretēji – aptuveni tikpat liels samazinājums. Līdzīgi iepriekš bija ar mencām, kas tagad nonākušas ļoti smagā situācijā. Izskatās, ka kaut kas nav kārtībā ar zivju krājumu novērtējumu, jo nevar būt tik lielas svārstības vienā vai otrā virzienā. Tas arī zvejniekiem rada nestabilitāti, mēs nevaram orientēties, ko un kā varēsim zvejot. Pēdējos gados jau esam pieraduši pie tā, ka nav skaidrības par nākotni, bet tas darbu ļoti apgrūtina.”

Ivars Pūciņš, SIA “Gamma-A” izpilddirektors: “Brētliņu kvotas samazināšanu vērtēju negatīvi, jo tā ir galvenā izejviela šprotu ražošanā. Tas var radīt izejvielu trūkumu plašākā reģionā, un paredzams, ka brētliņu cenas paaugstināsies, ja vien neizdosies atrast iespējas, kur izejvielu papildus iepirkt. Kā zināms, šobrīd darbojas Krievijas embargo un Krievijā aizliegts ievest svaigas un atvēsinātas zivis no Eiropas Savienības. Ja Krievija sankcijas atcels, tad palielināsies pieprasījums pēc izejvielas un tas ietekmēs gan cenu, gan visu pārējo.”

Arnolds Babris, AS “Brīvais vilnis” valdes priekšsēdētājs: “No nozvejotajām brētliņām tikai daļa aiziet zivju pārstrādei, bet daļa tiek samalta zivju miltos, vēl daļu līdz šim eksportēja uz Krieviju. Brētliņu kvotas samazinājums var ietekmēt loma pašizmaksu – ja zivju kļūs mazāk, izejviela var kļūt dārgāka. “Brīvo vilni” gan tas ietekmēs mazāk, jo mēs strādājam dārgajā segmentā. Nozvejas kvotas zvejnieki neizmanto pilnībā. Tās ir piestiprinātas konkrētam zvejniekam, taču, ja viņš tās neizmanto, tad sadala starp citiem. Es uzskatu, ka kvota būtu jāpiešķir tiem zvejniekiem, kas piegādā izejvielu zivju pārstrādes uzņēmumiem, nevis vienkārši to realizē kā izejvielu. Tādējādi, pamainot sistēmu, uzlabotos efektivitāte. Jo, pārstrādājot vienu tonnu izejvielas, valsts iegūst 16 reižu vairāk nodokļos, nekā to realizējot vienkārši kā izejvielu. Tāpēc ir tik svarīgi izejvielai radīt pievienoto vērtību.”

Uzziņa

Brētliņu nozvejas kvota 2015. gadam samazināta par 11% jeb 3652 tonnām. Nozvejas kvota – 29 548 tonnas.

Reņģes Rīgas līcī varēs zvejot par 26% jeb 4338 tonnām vairāk. Nozvejas kvota – 20 872 tonnas.

Reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūras centrālajā daļā būs 45% palielinājums. Pieaugums Latvijai par 1407 tonnām. Nozvejas kvota – 4532 tonnas.

Lašus Baltijas jūrā nākamgad varēs zvejot par 10% jeb 1405 lašiem mazāk. Nozvejas kvota – 12 644 laši.

Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 6% jeb 41 tonnu, savukārt austrumu daļā par 22% jeb 574 tonnām. Nozvejas kvota rietumu daļas mencai – 574 tonnas, austrumu daļas mencai – 4393 tonnas.

Avots: Zemkopības ministrija

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+