Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
12. februāris, 2015
Drukāt

Zvejniekiem tīklos noķertie roņi vai cūkdelfīni būs jāved krastā

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Plānots, ka turpmāk zvejas tīklos noķertos roņus vai cūkdelfīnus zvejniekiem būs jāved krastā, paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi noteikumos “Par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”.

Noteikumos sagatavotas izmaiņas attiecībā uz zvejas rīkos noķertiem vai bojāgājušiem roņiem, paredzot, ka turpmāk zvejniekiem būs pienākums zvejas rīkos noķertos un bojā gājušos roņus vai cūkdelfīnus izvest krastā, kā arī izdarīt attiecīgo ierakstu zvejas žurnālā.
Tāpat par attiecīgo notikumu būs jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “Bior”.

Tāpat grozījumos noteikts – lai izvairītos no situācijas, ka piekrastes ūdeņos iedalītās kvotas tiek pārzvejotas pirms noteiktā laika, zvejā vienlaikus nedrīkstēs lietot stāvvadu un reņģu tīklu, tādējādi izslēdzot iespēju zivis norakstīt no viena rīka uz otru un izvairoties no citiem zvejas darbību pārkāpumiem.

Tāpat noteikts, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam ik pēc piecām dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai zvejniekiem mazinātu administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt līdz nākamā mēneša pēdējai darbdienai.

Lai veicinātu invazīvās sugas – jūrasgrunduļa – zveju ar grunts tīkliem, noteikumos ir paredzēta iespēja zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 milimetri un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 metri.

Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts institūciju administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz, ka papildu pilnvarojums jeb īpaša atļauja un zvejas licence tiek apvienoti vienā dokumentā un to turpmāk izsniegs Zemkopības ministrija.

Izmaiņas noteikumos vēl tiks skatītas valdībā.

Grozījumi noteikumos attiecas uz piekrastes ūdeņu komerczvejniekiem, pašpatēriņa zvejniekiem, dienesta inspektoriem un piekrastes pašvaldībām.

Pēc Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmā pieejamās informācijas, 2014.gadā ar pašpatēriņa zveju piekrastes ūdeņos nodarbojās 1040 personas, bet ar komerczveju – 137 komersanti.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+