Dabā
Zaļā dzīvošana

Zvejnieku un roņu konfliktu risinās igauņi 16


Roņa sugu tikai pēc galvas vien noteikt grūti ir pat biologiem, nemaz nerunājot par zvejniekiem. Baltijas jūrā visbiežāk sastopami ir tieši pelēkie roņi.
Roņa sugu tikai pēc galvas vien noteikt grūti ir pat biologiem, nemaz nerunājot par zvejniekiem. Baltijas jūrā visbiežāk sastopami ir tieši pelēkie roņi.
Foto – Timurs Subhankulovs

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā bezpeļņas organizācija “Pro Mare” no Igaunijas ir sākusi sugas aizsardzības plāna iz­strādi roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Viena no iniciatīvām, kas varētu tikt iekļauta šajā plānā, – ja ledus dreifēs uz Latvijas krastiem, tiks aizliegta zemledus makšķerēšana Rīgas līcī.

Šodien sugas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskā apspriede notiek Salacgrīvā, bet pēc nedēļas, 22. martā, tāda notiks arī Rojā. Sanāksmē informēs par līdzšinējiem pētījumiem par roņu ietekmi uz zvejniecību Baltijas jūrā un Latvijas piekrastē, Igaunijas pieredzi roņu aizsardzības plāna izstrādē, kā arī uzklausīs zvejnieku viedokļus un priekšlikumus.

Plāna izstrādē īpaši jāizvērtē roņu un zvejnieku konflikta situācija un jāanalizē Baltijas jūrā veikto pētījumu dati attiecībā uz roņu piezveju un roņu radītājiem zaudējumiem. Zvejnieku un roņu konflikts nav tikai Igaunijas vai Latvijas problēma, tā notiek visur, kur piekrastes zvejnieki zvejo tiešā kontaktā ar dzīvniekiem.

Cilvēkiem un roņiem jāmācās sadzīvot

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas: pelēkais ronis, pogainais ronis un plankumainais ronis. Diskusijas par to, cik roņu vajag Baltijas jūrā, ir gan ar bioloģiskas, gan politiskas.

Sākotnējā ideja atjaunot roņu skaitu, kāds tas bijis pirms simts gadiem, proti, 120 tūkstoši, vairs netiek uzturēta spēkā, jo Baltijas jūra šo gadu laikā ir mainījusies. “Īstenībā tas pat nav svarīgi, 15 vai 20 tūkstoši pelēko roņu ir Baltijas jūrā, galvenais, lai to nebūtu mazāk par 10 tūkstošiem, jo tā ir robeža, zem kuras paejot sugas pastāvēšanas iespējas ir apdraudētas,” atzīst Igaunijas roņu pētnieks Marts Jussi.

Pēdējos simts gados roņu skaits samazinājies tik ļoti, ka dažas sugas ir uz izzušanas robežas. Roņu izzušanā vainojamas gan medības, gan Baltijas jūras piesārņojums. To, cik šobrīd Baltijas jūrā ir roņu, nezina neviens. Biologi var vienīgi vērtēt tendences, vai populācija palielinās vai samazinās. Tiek pieņemts, ka Baltijas jūrā ir apmēram 10 tūkstoši pogaino roņu. Atšķirībā no pogainajiem pelēkie roņi ir visur Baltijas jūrā. To skaits ir stabils, arī veselība laba. Arī plankumainais ronis ir visur, dažos reģionos vairāk, citos – mazāk.

“Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (HELCOM) noteikts, ka ļausim roņu populācijai brīvi augt, nenosakot roņu limitu – HELCOM ir noslēgta starp valdībām, nevis biologiem. Tur arī noteikts, ka roņiem ir tiesības brīvi pārvietoties Baltijas jūrā un nebūs reģionu, no kura tie tiktu varmācīgi padzīti,” uzsver pētnieks.

Igauņi uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu uztraukties par pogaino roņu populāciju, jo tie tuvojas izzušanas robežai. Pogainie roņi ir jutīgāki pret vides piesārņojumu.


Vai visi ronēni pludmalē jāglābj?

“Ir sabiedrības daļa, kas roņus uztver savādāk nekā zvejnieki. Un mums ir jāņem vērā arī viņu domas. Katru gadu pavasarī Dabas aizsardzības pārvaldē tiek saņemti iedzīvotāju lūgumi glābt izskalotos mazos ronēnus,” atklāj DAP vecākais eksperts Valdis Pilāts.

Taču ne visi vientuļie ronēni pludmalē prasa cilvēka iejaukšanos. Ja ronēns nav novārdzis, jāļauj tam palikt pludmalē. Taču, ja ronis ir novājējis un redzams, ka viņam ir kādas problēmas, tad gan vajadzētu sazināties ar zoodārza vai Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Iespējams, šos ronēnus mātes nav izbarojušas, jo mēneša laikā kopš dzimšanas viņiem jāspēj uzkrāt biezu taukaudu slāni, lai viņi varētu peldēt aukstajā 
ūdenī.

Briest interese par roņu medībām

Pērn Dabas aizsardzības pārvalde saņēma trīs iesniegumus, kuros tika lūgts izsniegt atļauju 42 roņu nomedīšanai. Mednieki uzsvēra, ka roņu ieguve nepieciešama, lai mazinātu zaudējumus zivsaimniecībai. Tā kā nav zināms roņu populācijas apjoms, turklāt ronis ir aizsargājams dzīvnieks, roņu medniekiem atļauja netika dota.

HELCOM noteikts, ka pelēko roņu medības ir atļautas Baltijas jūras reģionā, bet tikai tādos gadījumos, ja valsts ir izstrādājusi nacionālo sugas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu.

Igauņu pieredze liecinot, ka vislielākās problēmas zvejniekiem radot divas roņu grupas – viena ir jaunie, novārgušie roņi, kas pie tīkliem barojas, tādā veidā vieglāk iegūstot barību, otra roņu grupa ir “specializējusies” tieši tīklu izēšanā.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode noraida bažas, ka, konstatējot, ka Baltijas jūrā roņu ir vairāk, nekā līdz šim domāts, varētu palielināties aizsargājamo teritoriju skaits, kas ierobežotu saimniecisko darbību, proti, zvejniecību.

LA.lv