Roņa sugu tikai pēc galvas vien noteikt grūti ir pat biologiem, nemaz nerunājot par zvejniekiem. Baltijas jūrā visbiežāk sastopami ir tieši pelēkie roņi.
Roņa sugu tikai pēc galvas vien noteikt grūti ir pat biologiem, nemaz nerunājot par zvejniekiem. Baltijas jūrā visbiežāk sastopami ir tieši pelēkie roņi.
Foto – Timurs Subhankulovs

Zvejnieku un roņu konfliktu risinās igauņi 2

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā bezpeļņas organizācija “Pro Mare” no Igaunijas ir sākusi sugas aizsardzības plāna iz­strādi roņiem Latvijas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas līcī. Viena no iniciatīvām, kas varētu tikt iekļauta šajā plānā, – ja ledus dreifēs uz Latvijas krastiem, tiks aizliegta zemledus makšķerēšana Rīgas līcī.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Šodien sugas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskā apspriede notiek Salacgrīvā, bet pēc nedēļas, 22. martā, tāda notiks arī Rojā. Sanāksmē informēs par līdzšinējiem pētījumiem par roņu ietekmi uz zvejniecību Baltijas jūrā un Latvijas piekrastē, Igaunijas pieredzi roņu aizsardzības plāna izstrādē, kā arī uzklausīs zvejnieku viedokļus un priekšlikumus.

Plāna izstrādē īpaši jāizvērtē roņu un zvejnieku konflikta situācija un jāanalizē Baltijas jūrā veikto pētījumu dati attiecībā uz roņu piezveju un roņu radītājiem zaudējumiem. Zvejnieku un roņu konflikts nav tikai Igaunijas vai Latvijas problēma, tā notiek visur, kur piekrastes zvejnieki zvejo tiešā kontaktā ar dzīvniekiem.

Cilvēkiem un roņiem jāmācās sadzīvot

CITI ŠOBRĪD LASA

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas: pelēkais ronis, pogainais ronis un plankumainais ronis. Diskusijas par to, cik roņu vajag Baltijas jūrā, ir gan ar bioloģiskas, gan politiskas.

Sākotnējā ideja atjaunot roņu skaitu, kāds tas bijis pirms simts gadiem, proti, 120 tūkstoši, vairs netiek uzturēta spēkā, jo Baltijas jūra šo gadu laikā ir mainījusies. “Īstenībā tas pat nav svarīgi, 15 vai 20 tūkstoši pelēko roņu ir Baltijas jūrā, galvenais, lai to nebūtu mazāk par 10 tūkstošiem, jo tā ir robeža, zem kuras paejot sugas pastāvēšanas iespējas ir apdraudētas,” atzīst Igaunijas roņu pētnieks Marts Jussi.

Pēdējos simts gados roņu skaits samazinājies tik ļoti, ka dažas sugas ir uz izzušanas robežas. Roņu izzušanā vainojamas gan medības, gan Baltijas jūras piesārņojums. To, cik šobrīd Baltijas jūrā ir roņu, nezina neviens. Biologi var vienīgi vērtēt tendences, vai populācija palielinās vai samazinās. Tiek pieņemts, ka Baltijas jūrā ir apmēram 10 tūkstoši pogaino roņu. Atšķirībā no pogainajiem pelēkie roņi ir visur Baltijas jūrā. To skaits ir stabils, arī veselība laba. Arī plankumainais ronis ir visur, dažos reģionos vairāk, citos – mazāk.

“Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (HELCOM) noteikts, ka ļausim roņu populācijai brīvi augt, nenosakot roņu limitu – HELCOM ir noslēgta starp valdībām, nevis biologiem. Tur arī noteikts, ka roņiem ir tiesības brīvi pārvietoties Baltijas jūrā un nebūs reģionu, no kura tie tiktu varmācīgi padzīti,” uzsver pētnieks.

Igauņi uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu uztraukties par pogaino roņu populāciju, jo tie tuvojas izzušanas robežai. Pogainie roņi ir jutīgāki pret vides piesārņojumu.